Draugu lokā runājam par jebko, seksu un algas ieskaitot. Izņēmums ir tad, ja kāda personīgā tēma (attiecības, veselība u.tml.) konkrētajā brīdī sāp, tad loģiski runāt par to, ciktāl tas attiecas uz manu dzīvi, negribu un bieži varu tā arī pateikt - šo nevēlos runāt/stāstīt, sabojās noskaņojumu.
Mazāk pazīstamu cilvēku vidē vai tur, kur nepieciešams uzturēt oficiālu kontaktu, piemēram, darbā, nepatīk, ka pārkāp robežu jautājot par privātām tēmām - negribas tā atklāties, pēc tam to var izmantot pret tevi utt.
Tēmās, par kurām mazāk zinu vai nezinu neko, mani interesē uzklausīt citus un uzzināt kaut ko jaunu, šad tad arī pēc tam pameklēt par to pašai informāciju.
Ir divas tēmas, kur man ir nelokāms viedoklis un visticamāk, ja kāds sāktu paust pretējus uzskatus, man sabojātos priekšstats par cilvēku - šobrīd notiekošais karš un dzīvnieku aizsardzība.
Par politiku vispārībā, reliģiju, netradicionālo orientāciju man arī savs viedoklis, tomēr atšķirīgus uzskatus ir interesanti uzklausīt un tas neaizvestu līdz strīdam.
Nezināju, ka kādu var kaitināt sarunas par nākotnes plāniem.