Liekās mantas - pārdod, atdod draugiem/radiem vai ziedo labdarībai.Vai vienkārši 2x nedomājot met ārā, ja nav lietota pēdējā laika.Un pirms katras lietas pirkšanas kārtīgi pārdomāt vai tā lieta tev ir nepieciešama un kur tu to ikdienā lietosi, vai ierobežot to cik daudz naudu ņem līdzi uz veikalu
Berry5 @ 03.09.2023 09:51Man patīk minimālisms. Visu, kas nav lietots vienu gadu un neredzu, ka tuvākā laikā sākšu lietot - ārā. Vai ir izmests kaut kas, kas pēc tam, pēc 5gadiem noderētu? 100% jā. Bet nu nekas, vismaz nopērc to ko vajag. Bet tādu lietu, kuras jāpērk otrreiz ir maz.
Par pirkšanu. Saistībā ar štruntu pirkšanu man bija šopaholisms. Varēju iztērēt visu algu vienā dienā nekur - visādos nevajadzīgos niekos. Tagad daru tā, ka eju uz veikalu ar sarakstu un spontānos pirkumus nepērku uzreiz - ja pēc nedēļas vēl joprojām to vajag, tad aizeju nopērku. Nekas, ka atlaides vairs nav - visbiežāk otrreiz neaizeju ? Pamazām tas ieradums pazuda. Vairs nemaz nestaigāju tā pa veikaliem un nemeklēju ko nopirkt.
Mercury6 @ 03.09.2023 09:38Varbūt var palīdzēt iepirkšanās internetā tikai pēc saraksta ? gan pārtiku, gan visu pārējo var saņemt uz māju, varbūt Jums tas palīdzētu, jo nevar veikalā dzīvē visu apskatīt, aptaustīt. Ir cilvēki, kuri tieši internetā iepērkoties neko lieku nesapērkas.
user983573 @ 03.09.2023 10:07
Internetā ir labi iepirkties, jo var visu salikt grāmatzīmēs un tad pēc kāda laika pārskatīt - vai tiešām tev to vajag. Pēc daudz kā pēc kāda laika vienkārši pazūd vēlēšanās. Jo pēc daudz kā jau sākotnēji nebija vēlēšanās, tikai - ieraudzīju, iepatikās, un tieši tajā brīdī šķita, ka vajag. Bet iepriekš nevajadzēja un ļoti bieži arī nākotnē vairs nevajadzēs.
Tomēr iepirkšanās internetā nav arī tik vienkārša un var sanākt nopirkt sliktākas, nekvalitatīvākas lietas tieši tāpēc, ka nevari klātienē apskatīt un aptaustīt. Es biju sākusi visu pirkt online, bet šī iemesla dēļ, ka pat preces rūpīgi pētot ik pa laikam tomēr sanāk iegrābties, tomēr atsāku biežāk iet uz veikaliem klātienē. Man ļoti nepatīk čakarēties ar atgriešanām, tāpēc man tas bija ļoti negatīvs aspekts.
Bet tā vispārīgi par tēmu runājot, man šķiet, ka cilvēki šopoholiķo tad, kad viņiem kaut kas trūkst, bet viņi nevar identificēt, kas tieši. Tad kaut ko haotiski pērk un ļoti bieži šauj greizi, nopirktās lietas tās problēmas nerisina. Un tad turpina šopoholiķot tālāk, jo problēma paliek. Atgriežoties pie tā paša apģērba, man tajā laikā arī bija sajūta, ka nav ko ģērbt, tāpēc kaut ko jānopērk, bet es vispār nebiju identificējusi kādās tieši situācijās man nav ko ģērbt, kādas drēbes tajās situācijās es ģērbtu (reālistiski, nevis fantāzijās par to kā es varētu ideālā gadījumā izskatīties), utt. Nu un tad turpini šopoholiķot, pirkt principā glītas drēbes, bet tāpat nekad nav ko ģērbt, jo ar 9 pirkumiem no 10 vienkārši nošauj greizi.