sparkii @ 06.08.2023 21:57
Nezinu varbūt man ir kāds autisma paveids, bet es vēl aizvien savā 31 gada vecumā neizprotu attiecību conceptu. Divi pilnīgi sveši cilvēki satiekās un tad izdomā ka jādzīvo kopā, jāguļ kopā. kautkā neaiziet līdz smadzenēm, kā un kāpēc.
Jā, esmu bijis vienīgais bērns ģimenē un jā, mani vecāki ir šķirušies, Varbūt tapēc esmu uzaudzis par tādu "mežoni" kas nesaprot kā socializēšanās darbojās.
Kā jums, sievietēm ir, kas jūs mudina uz to attiecību veidošanu?
Ocf parasti nav, ka sveši cilvēki to izdomā, ja vien runa nav par koju biedriem🤣
Tēmā vispār ir interesnta.
Okei, acīm redzamos un retos gadījumos, kad ir šī izteiktā reakcija (rozā brilles, "mīlestība" no pirmā acu skata), šajā gadījumā viss skaidrs, pamats ir stirpa emocija, ir ļoti izteikts vēlme pēc iesepējas vairāk laika pavadīt ar otru, bet šie gadījumi ir ļoti reti.
Otra opcija ir simbiozes variants, kad katra no pusēm ir spējīgas apmierināt otras puses vajadzības, bet bez šīs super stirprās emocijas, attiecības ir komfortablas, ir kaut kāda pievilkšanās, emocionālā piesaiste un šis varaints arī strādā burvīgi, iespējams, pat labāk kā pirmais.
Secināms, ka visa pamtā ir emocijās balstīti apavērumi, iespējā apmierināt katra individuālās vēlmes un protams sociālais konstrukts, jo tā ir nākamā loģiskā lieta, tā vnm ir bijis. Lielākajai daļa cilvēku tomēr vajag kaut kāda mēra socializāciju vai piederības/kopības sajūta un attiecību veidošana, kopā dzīvošana ar otru sniedz apmierinājumu šai vajadzībai.