Esmu darba vietas meklējumos. Vakar biju uz pirmo darba interviju kafejnīcā viesmīles amatam. Jau pašā intervijas sākumā sapratu, ka šeit nestrādāšu, jo priekšnieks šķita ārprātīgi egoistisks cilvēks, tikai “es” un “man”, tonis arī bija valdonīgs, bet štrunts par to. Es satrūkos, kad uzzināju darba grafiku - obligāti, bez nekādiem izņēmumiem jāstrādā katra 5,6,7diena un vēl divas darba dienas nedēļā. Prasīja vai es varu jau šo sestdien, uz ko es atbildēju, ka nē, jo esmu jau labu laiku iepriekš nopirkusi biļetes uz festivālu. Mudināja, ka tas ir jāatceļ, ja vēlos strādāt. Kad pieminēju, ka no septembra katru sestdienu dodos uz augstskolu, tad mudināja, ka tā arī apmēram ir jāatceļ, savādāk te neies krastā. Es pateicu - nebūs un aizgāju prom. Pēcāk ar radiem izveidojās diskusija - ir daļa, kas saka, ka tāds darba laiks galīgi nav normāls, jo nekādi pasākumi, kaut dzimšanas dienu svinības omītēm nespīd apmeklēt, kamēr tur strādāšu, un otra daļa, kas apgalvo, ka tas ir pilnībā normāli, bet man tā tomēr nešķiet. Parasti jau kafejnīcās jābūt vismaz 2 maiņām (konkrētajā kafejnīcā bija 1, tātad 2 viesmīles visā kafejnīcā kopā). Neko nesaku, saprotu, ka jāstrādā brīvdienās, un tas man ir pieņemami, bet ne jau katrās brīvdienās, saprotu, ja vienās strādā, otras izlaiž un uz riņķi. Šis likās par šerpu. Un tagad sēžu un domāju - es izlepusi vai kas. Varbūt kādai ir viedoklis? Ir kāda strādājusi pēc tāda grafika? Varbūt jau pat nav nemaz tik traki? Tīri diskusijas pēc.