Sabiedrības attieksme pret dusmošanos

Cilvēki emocijas mēdz iedalīt sliktajās un labajās. Daudzi uzskata, ka, priecāties un lepoties(ne parmērīgi) ir labi, bet kļūt aizvainotam vai dusmīgam, ir nepareizi, jo dusmas jākontrolē, jāslēpj jeb nav jājūt.

Dzīvojam kultūrā, kur skaļu dusmošanos uzskata par slikto toni un nepieklājību. Vai piekrītam šim apgalvojumam?

jā

Ir bijušas pāris situācijas,kad sanācis dusmīgā toni risināt situācijas,bet tas ir bijis pamatoti un arī vairāk pa tālruni, lamu vārdus neizmantoju 😀 tāpat esmu dzirdējusi tajā pašā medicīnas iestādē kā brauc virsū personālam,veikalā arī. Pašai darbā arī ir sanācis saskarties,ka kāds ir dusmīgs,ja tas ir pamatoti,tad ok,ja ne pa tēmu un izmanto lamu vārdus, tad uzskatu, ka tas ir nepieklājīgi.

Jāmāk pieņemt un sakarīgi, apzināti izrādīt emocijas, lai viss nenonāk līdz dusmu sprādzienam un lamu vārdiem. Tas arī viss

Nē, nepiekrītu. Salīdzinot ar Skandināviju, mums gandrīz vai ir pieņemts dusmoties un skaļi paust savu neapmierinātību.
Tev darbā šefs var uzkliegt, kolēģi nolamāt, tramvajā jebkura vecene nolasīt audzinošu lekciju.
Citur pasaulē kas tāds nav pat iedomājams. Tā laikam sovjetu ietekme.

Mēs visi esam cilvēki un cilvēks ir emocionāla būtne. Emocijas, arī dusmas, apspiest ir nepareizi. Bet dusmoties var gan civilizēti - izmantojot skaļāku toni, stingrākus vārdus, gan maķ-peremaķ veidā, kas, protams, nav labs stils, bet personīgi man netraucē tie, kuri dusmojoties lamājas.
Mani sadusmināt ir grūti, neesmu no tiem cilvēkiem, kuri uzsprāgst par maznozīmīgām lietām.

LuckyStrike @ 01.08.2023 09:55

Nē, nepiekrītu. Salīdzinot ar Skandināviju, mums gandrīz vai ir pieņemts dusmoties un skaļi paust savu neapmierinātību.
Tev darbā šefs var uzkliegt, kolēģi nolamāt, tramvajā jebkura vecene nolasīt audzinošu lekciju.
Citur pasaulē kas tāds nav pat iedomājams. Tā laikam sovjetu ietekme.

Un, salīdzinot ar Itāliju, mēs esam klusi kā pelītes, kas pat pateikt "nē" neprot.

publiskā vietā dusmas neizrādu un nelamājos. Nu ok, mosk pēc sejas izteiksmes redz, ka esmu dusmīga, jo smaidīt jau arī nesmaidu.
Darbā šad tad pāris kolēģu priekšā palamājos, bet tie savējie un arī tā mēdz darīt. Un jā lamuvārdus lietoju un kā vēl.

Man ir nelaba tendence lamāties pie stūres - palieku par citu cilvēku. Citādi - publiski neizrādu, ja vien nav tāda situācija, kur vnk citādi nevar. Piemēram, kad kāds pasīvi agresīvi, it ka "garām ejot" man brauc augumā, teiksim lidmašīnā ir bijis šāds gadījums, kad nevēlos samainīt vietu, ko esmu rezervējusi. Tad ir bijis par sevi jāpastāv un dusmigāks vārds jāpasaka. Citādi - nē. Uzskatu, ka sava netīrā veļa ir jāmazgā mājās, ne publiski.

Dzīvot ir daudz vieglāk, ja beidz tik ļoti satraukties par to, ko sabiedrība domā.

Skatoties par ko. Ir situācijas, kur paceltā tonī runāt būtu pieņemami, ir situācijas, kur lieki. Bet pilnīgu kliegšanu ar lamām totāli neatbalstu.

Parasti esmu pieklājīga, bet pēdējā laikā, ja jūtos sadusmota vai aizkaitināta, tad arī palieku stingrāka un nepatīkamāka, senāk baidījos, bet esmu sapratusi, ka tā es jūtos labāk, ja nekrāju aizvainojumu sevī. Publiskās vietās ar svešiniekiem gan nelamājos un nemauroju.

Jā , es uzskatu ka pieaugušam cilvēkam ir jāprot savaldīt savas dusmas , atceramies covid laiku , kad par valdības pieņemtiem likumiem , groziņiem un sertifikātiem, dusmas bija jāklausās veikala darbiniekiem , apsargiem , kas tikai dara savu darbu un nav vispār saistīti ar kādiem ieviestiem noteikumiem, bet cilvēkiem patika dusmas gāzt par viņiem.
Cita lieta kad dusmas ir pamatotas, taču tāpat uzskatu , ka ir jāmāk saglabāt savaldību , nevis lamāties un iet kauties.

Rupjus vārdus un paceltu balsi atbalstu vien tad, kad "pa labam" nesaprot. Ja uzreiz sāk ar bļaustīšanos un lamuvārdiem, tas dod diezgan neizglītota cilvēka iespaidu. Tā kā dzērājs autoostā uz soliņa, kad uz viņu ne tā paskaties 😀
Bet jā, inteliģents cilvēks spēs gan savaldīt dusmu vilni, ja tāds uznāk, gan atrast īstos vārdus. Protams, tas ir darbs ar sevi un pieredzes krāšana.

Pedejā lakā dusmosanas jau ir parkāpusi jau robežas,pārak daudz vicinas ar nažiem dusmu uzpludos,tas nav normāli.un nedomāju ,ka tie ir psihiski neveseli.Dusmas ir jaizreagē,bet ne tādā veidā kā pedējos gados.