Sveiki!
Situācija man diezgan interesanta.
Esmu šķīrusies ar bērniem no bērna tēva, jo tur attiecības gaja uz grunti jau pēdejos 5 gadus.
Bet situācija tagad ir savādaka. Sāku atkopties mentāli un fiziski tā skaitā.
Man ir jaunas spēcīgas simpātijas pret vienu vīrieti, kuru saskatījos tiekoties ikdienā, jo bieži sanāk saskrieties, ne gluži dienu dienā,bet tomēr sanāk redzēt, sasmaidamies un sasveicinamies arī,kad vedām bērnus uz skolu. Viņs dzīvo diezgan tuvu man.
Viņs ir vecāks par mani, tapēc īsti nezinu ar ko sākt :D nekad savos 32 gados neesmu uzlūkojusi ap 40 gadu vecu vīrieti, bet šim piemīt pieklājība, stalta gaita, patīkams, var redzēt, ka viņam ir savas vērtības un tāds diezgan nopietns,bet arī maigs tai pat laikā! Skaists manā izpratnē jau no gabala :)
un zinu,ka viņš ir viens,jo tas bija runāts ar dažām paziņām sen atpakaļ,viens audzina bērnu un pamanīju,ka arī viņs ir iepazīšanas portalos. noteikti kaut ko meklē,bet tad,kad mēs saskrienamies, jūtu,ka mani uzlūko. Bet esmu ļoti shy person!
Bet, kas ir fun, tas,ka reāli pēc daudzu,daudzu gadu vienām attiecibam,kuras bija briesmīgas un toksiskas un manu psihi ir sabojājušas par attiecībam kā tādām, nezinu ka rikoties..
Vienmēr esmu gribējusi satikties ar vecaku virieti, kas noteikti ir ari daudzam citām.
Varbūt iesakiet ar ko sākt, kā turpināt šo pacelto jautājumu savā galvā, negribas viņam rakstīt un kaut ko sākt, ja nu atšūs, tad palikšu vecmeitās :D vispār es viņu pamanīju jau rudenī, kad mani sveicināja, tā iepriekšējos gadus vispār neinteresejos, kas tā par personu, kā tas var but dzīve, ka ar vienu cilvēku esi 14 gadus un te pēkšņi uzliec stop krānu un beigās ieskaties cilvēkā,kas dzivo netālu no tevis! :)
Lūdzu nenosodiet mani, tā jau nav viegli,bet nevēlos arī neko nedarīt un sēdēt viena un gruzīties.