Darba intervija un motivācijas vēstule

Ja nav iepriekšējas pieredzes, nebūs viegli atrast darbu

Vienīgais, ja Tev ir kas aizraujošs, ko pastāstīt - ko dari bez studijām, vai ir kāds savs hobijs/nodarbošanās, varbūt savs biznesiņš vai kas cits, kas Tev noderētu saistībā ar vakanci, ko izvēlies?

Ja gribi zināt, ko darba devēji meklē, kādas ir tavas izredzes, ko viņi gribētu, lai tu zini/proti papildus, vai problēma nav vienkārši tajā, ka joprojām studē (t.i., esi aizņemta darba laikā) - jautā intervijās. Pajautāsi vienā, zināsi nākamajā kā sevi labāk pasniegt. Te neviens neko nepateiks, vispār pat sfēru nezinot.
Motivācijas vēstuli es ieteiktu rakstīt jebkurā gadījumā, kamēr pieredzes nav. Jo ja darba devējs saņem 10 tādus tukšus/pustukšus CV, kas visi ir vienādi, viņam arī nebūs motivācijas visiem 10 gabaliem zvanīt.

Cv ir cv un motivacijas vēstulē jācenšas iekļaut tas, kas rakstīts prasībās darba sludinājumā.

Manuprāt, vissvarīgākais - parādīt, ka to darbu tiešām gribi!
Cik dzirdēt no bosiem, ka ir tiešām daudz sliktu interviju un kandidātu. Vienkārši izrādi interesi, parādi, ka vēlies to pozīciju un, ka esi labs darbinieks šim amatam.

Darba intervijas ļoti variē dažādās jomās un pie dažādiem darba devējiem. Piemēram, manā darba jomā vienmēr ir vairākas kārtas, ar pildāmiem uzdevumiem utt.
Nevaru iedomāties nesūtīt motivācijas vēstuli kopā ar CV. Plašāk pastāstu par darba pieredzi, kursiem, savām rakstura iezīmēm, t.i., ko es varu sniegt, un to, kāpēc vēlos strādāt pie šī darba devēja. Ja darba pieredzes nav, to izlaiž, bet nu pārējais paliek. Es CV un motivācijas vēstulē norādu tikai uz konkrēto darbu, darba jomu attiecināmo, nevis pilnīgi visu, tomēr, ja darba pieredzes nav, tad var izcelt arī ar darba jomu nesaistītās prasmes, kuras vari apspēlēt par labu šai darba jomai. Internetā ir pieejami dažādi CV varianti:
https://www.karjera.lu.lv/studentiem-un-absolventiem/cv-un-motivacijas-vestules-sagatavosana/
Ja uzskati, ka tieši CV un motivācijas vēstule ir iemesls, kāpēc neaicina, iedod kādam pārlasīt un izteikt viedokli. Kaut vai draudzenei, bet ir arī karjeras konsultanti utt.
Es esmu sastapusies ar to, ka cilvēks uzreiz tiek norakstīts, jo ir daudz gramatisko, interpunkciju un stila kļūdas. Ja tas ir darbs saistīts ar dokumentiem vai tml, protams, tiek sagaidīts, ka cilvēks prot rakstīt, bet tiešām tas nav pašsaprotami pat tiem, kas beiguši augstskolu.
Bez pieredzes darbu atrast var, bet parasti sāk ar mazām algām vai pat praksēm, kas nav atalgotas, reizēm pēc tam cilvēku pieņem darbā. It kā tas ir pareizi, jo cilvēks vēl apmācāms, no otras puses, dzīve ir dārga un jebkuram nepieciešami finansiālie līdzekļi..
Es nekad neesmu strādājusi ar darba jomu nesaistītus darbus, arī pirmais darbs bija saistīts (un jau uz to vakanci bija vairākas kārtas ar testiem, vairākām pārrunām), bet alga bija ļoti maza.

Pirms intervijas vienmēr iepazīstos ar darba devēja mājaslapu, visas tās sadaļas "par mums", jaunākās ziņas, protams, kas tur tieši tiek darīts utt. Ir bijis, ka jautā, ko zinu par konkrēto uzņēmumu. Tāpat ir labi intervijas nobeigumā pajautāt kaut ko par viņiem, parasti intervētājs saka, vai ir kādi jautājumi. Tad var precizēt par to, kas nebija skaidrs no sludinājumā pieprasītajām prasībām, veicamajiem uzdevumiem, mājaslapā esošās informācijas vai nu, piemēram, par darba organizāciju. Man ir jautāts, kādas par darba jomu pēdējās publikācijas, aktualitātes lasīju. Par maniem sasniegumiem darbā vai studijās, ko vēlos izcelt. Varbūt arī, ja intervētājs nejautā, var kaut ko šādā virzienā stāstīt.

Es vienmēr esmu tikusi pie visiem darbiem uz kuriem tēmēju, citreiz pat bez pieredzes un attiecīgās izglītības. Un viss dēļ motivācijas vēstulēm un labas intervijas.
Pielāgo savu cv un motivācijas vēstuli tieši tai darba vietai. Ja nav pieredzes, motivācijas vēstulē raksti par studijām. Noteikti piemini, ka ātri mācies, labi strādā gan viena, gan komandā, māki plānot laiku un darāmos darbus. Ka ļoti interesē attiecīgā sfēra, mācoties redzi, ka tas ir tavs lauciņš. Vari arī poētiski ierakstīt, ka nāksi pie viņiem ar svaigām zināšanām.
Iesaku motivācijas vēstulē rakstīt mazliet arī par ārpus darba/skolas nozīmīgām aktivitātēm vai hobijiem, kas ir iedevuši vērtīgas zināšanas un prasmes.
Darba devēji meklē ne tikai tādus darbiniekus, kas var darīt tikai un tieši to ko vajag, bet arī daudzpusīgus cilvēkus ar vairāk prasmēm un talantiem.
Par intervijām - uzraksti un iemācies savu “elevator pitch”. Pirmais jautājums vienmēr būs - pastāsti par sevi. Pāris teikumos mini apraksts par sevi, kas tu esi un ko tu dari. Kāpēc gribi to darbu.
Liekas viegli, bet daudzi cilvēki nezina ko teikt paši par sevi, apmulst un neko nepasaka. Galvenais iemācies to no galvas un nelasi no lapas 😄
Pirms intervijas sagatavo sarakstu ar lietām ko gribi uzzināt. Par grafiku, par slimības lapām, brīvdienām, algu, bonusiem, pārbaudes laiku, darba telefonu, par neparedzētām brīvdienām, atvaļinājumiem, par pusdienas laiku, da par jebko. Kamēr intervija notiek pieraksti īsumā tur tās lietas ko izrunājat, lai neaizmirstās un tad arī beigās redzēsi par ko neizrunājāt un vari pajautāt.

Droši vien tas ir nepareizi un tev tā nevajadzētu darīt, bet es nekad nevienai darba intervijai neesmu kaut kā speciāli gatavojusies. Vienmēr izprātoju atbildes uz vietas. Un vienmēr darbu esmu dabūjusi.

Kad es stājos šajā darbā ,kas ir man tagad,tad nebija obligata prasiba norādit atalgojumu,viens no jautājumiem bija cik vēletos algu.Tur bija jabut ta lai nav pa daudz un nav pa maz.japapeta nozares tirgus atalgojumi.Vēl prasija,ko es zinu par pašu uzņēmumu .pirms tam izlasiju publisko info un man bija lidzigs darbs iepriekš tikai ar citu materialu, ko dara iekšienē tapat apmeram abas vietas ir lidzigi .nozare ta pati.Sasmejos kad paprasija kā es tik daudz zinu par viņiem.saliekot kopā publisko info ar savu pieredzi sanāca ka gandriz jau tur būtu strādājusi 😁Otrā dienā pazvanija ,ka esmu pienemta ar parbaudes laiku.Vel sezot gaidot.paveroju citus kandidatus vienā dienā kopā bijam 3.Izredzes man bija vairāk,jo bija pieredze parejām divam nebija ne jausmas uz kurieni ir atnākušas,random cv sutijušas,un pat nebija papulejusas noskaidrot ar ko uznemums nodarbojas,kā baltas lapas

Ļoti atkarīgs no HR cilvēka, godīgi sakot. Citi ļoti lasa motivācijas vēstule, citi varbūt pirmo rindkopu tikai izlasīs. Ja ir daudz pieteikumu, tad primāri atlasīs pēc CV. Motivācijas vēstules daudzi raksta pēc viena un tā pat parauga, ka jau vari paredzēt ar ko tā vēstule beigsies.
Vari norādīt uz prasmēm, spējām kuras varētu būt noderīgas konkrētam amatam.
Neesi minējusi savu nozari, tāpēc nevaru daudz komentēt par iespējām. Ja finansiālā situācija ļauj, tad ietu vasarā uz apmaksātu prakses vietu, lai gūtu izpratni par jomu kā tādu un arī darba pieredzi.

Varu pateikt, kā ir manā pieredzē – motivācijas vēstule saturiski nav nemaz tik būtiska, bet tā kā uz delnas parāda cilvēka IQ un izglītotību (te nav runa par diplomiem; izglītība un izglītotība ir divas dažādas lietas). Ja tekstā ir gramatikas, interpunkcijas un stila kļūdas, kandidāts automātiski lido miskastē – neviens negrib ņemt darbā dumju cilvēku, un tieši šo aspektu motivācijas vēstule uzrāda lieliski.
Esmu redzējusi arī pārcentīgos, kas komatus sasprauž pēc principa "drošs paliek nedrošs, labāk ielikšu". Šos šedevrus lasot, smejas visi.

Jā, viss ļoti atkarīgs arī no intervētāja. Pārsvarā ārpakalpojuma personāla atlase ir tie, kas uzdod nejēdzīgos jautājumus no sērijas trīs tavas sliktākās īpašības un pārsvarā viņiem patīk tie, kuri skaisti runā, bet aiz vārdiem nekā nav. Reizēm tā arī ar uzņēmuma personāla daļu ir. Saturīgākās intervijas manā pieredzē ir tās, kuras ved minimāli personāla daļa vai vispār nav viņu un ir tiešie un augstākie priekšnieki. Tur nav visu to muļķīgo jautājumu un ir vairāk formāla gaisotne. Tā kā forši ir, ja nolasi intervētāju.
Vēl ieteikums paskatīties, kādus jautājumus intervijā viņi nedrīkst uzdot. Ir man bijis, ka jautā, kad plānoju bērnus, atteicu, ka tas nav pieļaujams jautājums un pēc tam darba piedāvājumam atteicu, jo tur kopumā bija tāda uzspļaut uz likumu attieksme.
Vēl pirmā darba meklējumos intervijās es esmu sastapusies ar nepieļaujamu attieksmi - nepieklājīgu, pazemojošu. Nezināju, kā rīkoties. Pēc vairākiem gadiem atkal ar tādu sastapos, bet šoreiz piecēlos un pateicu, ka mums nav pa ceļam. To es būtu sev ieteikusi darīt arī pie pirmajiem darba meklējumiem.