Motivācija

Iesaku tikai vienu, un tas attiecas uz visām dzīves sfērām. Ja seko motivācijai, tad tā arī būs, jo vienu dienu tev viņa ir, citu dienu viņas nav. Un tad arī ir kā pa kalniņiem. Tam, kam jāseko, ir disciplīna. Disciplīna pati par sevi ietver to, ka tu dari to, ko tev ir jādara, pat ja tev tas riebjas, sava kārotā mērķa vārdā. Tas nozīmē, ka tu esi atradusi savu mērķi, uz ko gribi iet. Tad tu saproti, kas jādara, lai to iegūtu un darbiņu sadali mazos,sev izpilnāmos posmos. Un realizē tos katru dienu, disciplīnas vadīta.
Bieži sasniegumiem, da jebkādiem, nav nekāda sakara ar motivāciju, jo tā ir viļņveidīga.
Disciplīna.

hahhaahahah @ 18.06.2023 22:34

Sveikas!
Kur ņemt motivāciju? Jau sen gribu notievēt, nepatīku sev. Kad iesāku, tad noturos tikai pāris dienas, pazūd motivācija. Pēc tam, protams, nožēloju, ka atkal padevos. Meitenes, kuras ir notievējušas, kā Jūs sevi motivējāt nepadoties? Jūtos bezspēcīga.
Sapratīs tikai tās, kuras ar to ir saskārušās.

Šis nav motivācijas, bet gan disciplīnas jautājums.
Jāaudzē raksturs lai nākotnē tā nebūtu, bet šobrīd ieteiktu izveidot nedēļas meal plan (pro tip to var ļoti ātri dažu minūšu laikā un vienkārši izdarīt ar ChatGPT ievadot cik kalorijas gribi un vēl visādus parametrus) un sekot tam no a-z. Nodarbojos ar spēka treniņiem un tā es daru ievadot cik kalorijas dienā gribu atkarībā vai es šobrīd gribu nomest svaru vai uzaudzēt nedaudz.

Zelta likums ir kaloriju deficīts! Vai nu jābūt tikpat fiziski aktīvai kā šobrīd un vienkārši jāēd mazāk kalorijas, vai arī jāēd tikpat, bet jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vairāk.
Katrā ziņā, padomā par to, kad Tu ēd. Vai nav tā, ka ēd, jo nav nekā cita ko darīt vai varbūt ēd aiz stresa. Aizpildīta, aizraujoša ikdiena itin labi palīdz aizmirst par ēšanu, ja tam pa vidu tiek kaut vai daudz staigāts no vietas uz vietu vai piekopts kāds sporta veids - vispār ideāli.
Un vēl.. man palīdz apstāties pirms ēšanas un padomāt, vai es tiešām gribu ēst vai varbūt patiesībā man slāpst un gribas padzerties. Noteiti izslēdz visus megasaldos dzērienus ar šausmīgi daudz slēptajiem cukuriem. Ja dzert, tad tikai ūdeni vai svaigi spiestu suliņu. Ja ēst, tad padomā, varbūt ir vērts attiecīgās kalorijas uzņemt pilnvērtīgāk ar kādu burkānu vai pilngradu maltīti, nevis plikām ātrajām kalorijām.
Un vēl superīga ir intervālu ēšana. Personīgi man ir sarežgīti sevi max ierobežot visu dienu, taču, piemēram, pilnīgi mierīgi varu neēst tās 16h. Tas arī noņem tādu vainas apziņu un iespēju norauties, jo tas, ka nu uz visiem laikiem nedrīkst to, to un to, ļoti demotivē. Tanī pat laikā, ja 16h nedrīkst ēst, tas pāris dienās kļūst par foršu ieradumu, un, ja gribas, atlikušajās 8h var arī kādu našķi apēst, nekas traks. Bet ar laiku, vismaz man, arī tajās 8h vairs neprasās kaut kas īpaši cukurots vai neveselīgs.
Vēl viena nianse - ja gribas saldumus, pilnīgi iespējams organisms sauc pēc olbaltumvielām. Ja ir "lomkas" pēc šokolādes, sākumā iedzer kaut vai Piena Spēku :D Un esmu dzirdējusi, ka saldumu kāri var mēģināt nomākt arī ar hroma tabletēm, bet neesmu mēģinājusi :)

Piekritu iepriekšejām komentetājam.motivacija vajadziga l,ai saktu lautko darīt.pārejais ir disciplina.Bet atkal skaties kas der vienam nederes otram.(taktika tieši)viens visu uzreiz otrs pa solišiem.rezultaats bus vienāds, taktikas dazadas.jasaprot ko esi darijusi ieprieks cik vajag nomest.un ksda tu esi,ko tu zini ko nezini par tievesanu,lai tas butu arī veseligi neviss atri nomest traucējošo.Tas isteniba ir process kurs paliek par dzivesveidu pec tam.tas ir svarigi ka to procesu veido

pilnīgi mierīgi varu neēst tās 16h.

Pieaugušam cilvēkam ir jāed ik pēc 3-4h stundām,tā ir norma. Nav norma badoties ilgāk par 4h.
16h jau ir ķermenim šausmīgs stress.

Un vēl superīga ir intervālu ēšana

Nedrīkst izmantot intervāla ešanu:
*Ikviens, kam ir cukura diabēts un kam ir hipoglikēmijas risks
*Cilvēki ar ēšanas traucējumiem anamnēzē
*Personas, kas lieto zāles, kurām nepieciešami regulāri ēšanas intervāli
*Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
Pirms reklamē savu intervālu ēšanas metodi, vajag iepazīstināt ar sekām. Visiem šī metode neder.

Man īsti nav skaidrs kā vispār var nebūt motivācija labāk izskatīties / justies. Acīmredzot, tu nemaz tik ļoti to negribi. Vienīgais ko varu ieteiikt ir - tad kad uznāk tādi brīži, vienkārši nedomā par to un dari, kas ir jādara. Es garantēju, ka dienas beigās būsi priecīga, ka esi to izdarījusi.

Piekrītu par disciplīnu.
Vēl pieminēšu, ka vajag apdomīgi izdarīt izvēles.
Kad ej veikalā, neej izsalkusi, pirms tam mājās sastādi sev meal plan un pieturies pie saraksta. Ko gatavosi, ko ēdīsi. Neko citu nepērc, lai mājās esot vienkārši nav izvēles kā ēst tikai to kas tev ir. Iztīri ledusskapi no tām lietām, kas nav labas.
Uztaisi research par našķiem, kam ir mazs kaloriju daudzums un kas ir tev garšīgi. Citreiz, kad liekās, ka gribās ēst, patiesībā slāpst, pirms dodies pie ledusskapja, izdzer glāzi ūdens un tad padomā vai tiešām gribās ēst.
Nezinu kādi ir citi tavi dzīves sīkumi un lietas, bet ja brauc parasti ar liftu - ik pa laikam izvēlies iet pa kāpnēm. Ja kaut kur cirkulī ik pa laikam nopērc hotdogu, aizstāj to ar kaut ko citu veselīgāku un savai diētai piemērotāku. Arī tādas sīkas ikdienas izvēles var dot lielu pienesumu, beigās jau pieradīsi un nemaz nepamanīsi un nebūs sevi vairs jāspiež.