Darbs no mājām, ikdienišķi kontakti

Gribēju vēl papildināt - sapratu, ka tā ir problēma, kad pieķēru sevi pie domas - ja draugi ilgi neatbild uz ziņām, neiesaistās garākos čatiņos, tad kļūstu nervoza, nezinu, kur likt domas un enerģiju darba laikā.

To var mēģināt kompensēt ar sociāli un visādi citādi aktīvu dzīvi. Bet vispār jā, tas ir kaitīgi. Zinu vienu vīrieti kas gadiem strāda no mājām un uz vins jau tā introverto dabu tas neatstāj labu iespaidu, arī uz veselību un imunitāti, bet tas ir tikai mans minējums.

Man ir 100% darbs no mājām. Šajā darbā strādāju aptuveni 1,5 gadus. Sākumā, man kā introvertam likās forši, ietaupu 1-1,5 h katru dienu ko pavadītu ceļā uz un no darba, ērta darba vietiņa mājās. Ikdienā dažreiz parunājam zoom ar kolēģiem ( visi mēs strādājam no mājām) gan par darba gan ikdienas lietām. Ikdienā komunicēju principā tikai ar draugu mājās vakaros. Vecāki, pārējā ģimene dzīvo tālu, tiekamies pārsvarā tikai svētkos. Draudzenes satieku 1-2 reizies mēnesī. Kopumā viss likās forši, BET šajā laikā man ir uzradusies traukse, panikas lēkmes, fobijas, apmeklēju psihoterapeitu. Šobrīd vispār liekas, ka varētu dzīvot tikai savā dzīvoklītī un no mājas neiziet, viss apkārt lielas nedrošs. Nesaku, ka vainīgs tikai attālināts darbs, bet tas noteikti ir ietekmējos manu šī brīža emocionālo veselību.

Moonsoon @ 31.05.2023 22:06

Man ir 100% darbs no mājām. Šajā darbā strādāju aptuveni 1,5 gadus. Sākumā, man kā introvertam likās forši, ietaupu 1-1,5 h katru dienu ko pavadītu ceļā uz un no darba, ērta darba vietiņa mājās. Ikdienā dažreiz parunājam zoom ar kolēģiem ( visi mēs strādājam no mājām) gan par darba gan ikdienas lietām. Ikdienā komunicēju principā tikai ar draugu mājās vakaros. Vecāki, pārējā ģimene dzīvo tālu, tiekamies pārsvarā tikai svētkos. Draudzenes satieku 1-2 reizies mēnesī. Kopumā viss likās forši, BET šajā laikā man ir uzradusies traukse, panikas lēkmes, fobijas, apmeklēju psihoterapeitu. Šobrīd vispār liekas, ka varētu dzīvot tikai savā dzīvoklītī un no mājas neiziet, viss apkārt lielas nedrošs. Nesaku, ka vainīgs tikai attālināts darbs, bet tas noteikti ir ietekmējos manu šī brīža emocionālo veselību.

Paldies, ka padalījies. Es pēdējā laikā arī sāku domāt, ka tas tomēr ir radījis kaut kādas sekas. Trauksme man nav izteikta, bet ir dažas, nelielas, psiholoģiskas problēmas, kas saasinās.
Manuprāt, darbs vienatnē dod iespēju "ierakties" savās domās, var lēnām iegrimt kaut kādā bedrē, no kuras grūti tikt ārā. Strādājot kopā ar kolēģiem tomēr ir iespēja padalīties ar sajūtām, saņemt kaut kādu atgriezenisko saiti par darba un ikdienas pārdzīvojumiem.
Es tomēr negribētu vairs strādāt ofisā, darbs no mājām ir foršs (man bonusā vēl ir tas, ka pati varu plānot savu darba dienu un laiku), bet kaut kā to vajag pašķaidīt, nezinu, kaut kādas grupu nodarbības jāmeklē.

Es gan strādāju attālināti tikai Covid laikā, pēc tam jau vairāk klātienē, tomēr tāds darba režīms īsti negāja pie sirds. Mājas pārvērtās par darba vietu, bez cilvēkiem saasinājās trauksmes sajūta, likās, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam, nav pietiekami labi utt. Gandrīz katru rītu lecu augšā ar sajūtu, ka kaut kas ir palaists garām, vakaros nevarēju atpūsties, jo likās, ka vajag vēl kaut ko izdarīt. No sākuma likās forši, ka nekur nav jābrauc, var darīt to, ko vajag jebkurā brīdī, bet tad sapratu, ka patiesībā tas nav īsti labi, kaut arī esmu izteikts introverts. Tomēr ir forši parunāties klātienē ar kolēģiem par visu ko, turklāt viss rit ātrāk, kaut arī ir tā braukāšana un naudas tērēšana.
Ko darīt? Es tavā vietā ietu uz treniņiem, kas ir gan labi veselībai, gan redzi cilvēkus. Lai visu vakaru nekristu uz nerviem ar pļāpāšanu vīrietim, tarkšķēju ar draugiem.

Ieteiktu pamēģināt coworking telpas! Jā , izdevumi, bet socializācija ir cilvēksm nepieciešama. Un var īrēt telpas, teiksim, 3x nedēļā! Es 100% strādājot no mājām arī sajuktu prātā!