Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Darbs no mājām, ikdienišķi kontakti

 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Strādāju no mājām, pa retam tiekos ar klientiem, bet 90% darba paiet mājās. Šādi dzīvoju jau krietnu laiku pirms Covid.
Nesen sapratu, ka tas nav tik forši, kā likās sākumā, laikam neesmu tik introverta kā domāju. 😀
Gribas kolektīvu, gribas arī darba laikā ar kādu papļāpāt, bet ne tik ļoti, lai mainītu sfēru un sāktu strādāt ofisā.
Vai vēl kādai ir līdzīgi? Ko darāt lietas labā, vai mākat vakarā nekrist uz nerviem vīram ar vēlmi runāties 3h no vietas? 😄 (šo, lūdzu, neiztvert nopietni, vīrs ar mani labprāt runājas, bet zinu, ka viņam pēc darba gribas mieru un klusumu, toties man - sarunas)
31.05.2023 16:10 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Gribēju vēl papildināt - sapratu, ka tā ir problēma, kad pieķēru sevi pie domas - ja draugi ilgi neatbild uz ziņām, neiesaistās garākos čatiņos, tad kļūstu nervoza, nezinu, kur likt domas un enerģiju darba laikā.
31.05.2023 16:13 |
 
Reitings 401
Reģ: 09.08.2022
To var mēģināt kompensēt ar sociāli un visādi citādi aktīvu dzīvi. Bet vispār jā, tas ir kaitīgi. Zinu vienu vīrieti kas gadiem strāda no mājām un uz vins jau tā introverto dabu tas neatstāj labu iespaidu, arī uz veselību un imunitāti, bet tas ir tikai mans minējums.
31.05.2023 21:32 |
 
Reitings 34
Reģ: 24.08.2020
Man ir 100% darbs no mājām. Šajā darbā strādāju aptuveni 1,5 gadus. Sākumā, man kā introvertam likās forši, ietaupu 1-1,5 h katru dienu ko pavadītu ceļā uz un no darba, ērta darba vietiņa mājās. Ikdienā dažreiz parunājam zoom ar kolēģiem ( visi mēs strādājam no mājām) gan par darba gan ikdienas lietām. Ikdienā komunicēju principā tikai ar draugu mājās vakaros. Vecāki, pārējā ģimene dzīvo tālu, tiekamies pārsvarā tikai svētkos. Draudzenes satieku 1-2 reizies mēnesī. Kopumā viss likās forši, BET šajā laikā man ir uzradusies traukse, panikas lēkmes, fobijas, apmeklēju psihoterapeitu. Šobrīd vispār liekas, ka varētu dzīvot tikai savā dzīvoklītī un no mājas neiziet, viss apkārt lielas nedrošs. Nesaku, ka vainīgs tikai attālināts darbs, bet tas noteikti ir ietekmējos manu šī brīža emocionālo veselību.
31.05.2023 22:06 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Moonsoon @ 31.05.2023 22:06
Man ir 100% darbs no mājām. Šajā darbā strādāju aptuveni 1,5 gadus. Sākumā, man kā introvertam likās forši, ietaupu 1-1,5 h katru dienu ko pavadītu ceļā uz un no darba, ērta darba vietiņa mājās. Ikdienā dažreiz parunājam zoom ar kolēģiem ( visi mēs strādājam no mājām) gan par darba gan ikdienas lietām. Ikdienā komunicēju principā tikai ar draugu mājās vakaros. Vecāki, pārējā ģimene dzīvo tālu, tiekamies pārsvarā tikai svētkos. Draudzenes satieku 1-2 reizies mēnesī. Kopumā viss likās forši, BET šajā laikā man ir uzradusies traukse, panikas lēkmes, fobijas, apmeklēju psihoterapeitu. Šobrīd vispār liekas, ka varētu dzīvot tikai savā dzīvoklītī un no mājas neiziet, viss apkārt lielas nedrošs. Nesaku, ka vainīgs tikai attālināts darbs, bet tas noteikti ir ietekmējos manu šī brīža emocionālo veselību.

Paldies, ka padalījies. Es pēdējā laikā arī sāku domāt, ka tas tomēr ir radījis kaut kādas sekas. Trauksme man nav izteikta, bet ir dažas, nelielas, psiholoģiskas problēmas, kas saasinās.
Manuprāt, darbs vienatnē dod iespēju "ierakties" savās domās, var lēnām iegrimt kaut kādā bedrē, no kuras grūti tikt ārā. Strādājot kopā ar kolēģiem tomēr ir iespēja padalīties ar sajūtām, saņemt kaut kādu atgriezenisko saiti par darba un ikdienas pārdzīvojumiem.
Es tomēr negribētu vairs strādāt ofisā, darbs no mājām ir foršs (man bonusā vēl ir tas, ka pati varu plānot savu darba dienu un laiku), bet kaut kā to vajag pašķaidīt, nezinu, kaut kādas grupu nodarbības jāmeklē.
31.05.2023 22:43 |
 
Reitings 1364
Reģ: 19.07.2019
Es gan strādāju attālināti tikai Covid laikā, pēc tam jau vairāk klātienē, tomēr tāds darba režīms īsti negāja pie sirds. Mājas pārvērtās par darba vietu, bez cilvēkiem saasinājās trauksmes sajūta, likās, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam, nav pietiekami labi utt. Gandrīz katru rītu lecu augšā ar sajūtu, ka kaut kas ir palaists garām, vakaros nevarēju atpūsties, jo likās, ka vajag vēl kaut ko izdarīt. No sākuma likās forši, ka nekur nav jābrauc, var darīt to, ko vajag jebkurā brīdī, bet tad sapratu, ka patiesībā tas nav īsti labi, kaut arī esmu izteikts introverts. Tomēr ir forši parunāties klātienē ar kolēģiem par visu ko, turklāt viss rit ātrāk, kaut arī ir tā braukāšana un naudas tērēšana.
Ko darīt? Es tavā vietā ietu uz treniņiem, kas ir gan labi veselībai, gan redzi cilvēkus. Lai visu vakaru nekristu uz nerviem ar pļāpāšanu vīrietim, tarkšķēju ar draugiem. :D
31.05.2023 23:21 |
 
Reitings 2003
Reģ: 26.12.2021
Ieteiktu pamēģināt coworking telpas! Jā , izdevumi, bet socializācija ir cilvēksm nepieciešama. Un var īrēt telpas, teiksim, 3x nedēļā! Es 100% strādājot no mājām arī sajuktu prātā!
31.05.2023 23:56 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits