Es gan strādāju attālināti tikai Covid laikā, pēc tam jau vairāk klātienē, tomēr tāds darba režīms īsti negāja pie sirds. Mājas pārvērtās par darba vietu, bez cilvēkiem saasinājās trauksmes sajūta, likās, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam, nav pietiekami labi utt. Gandrīz katru rītu lecu augšā ar sajūtu, ka kaut kas ir palaists garām, vakaros nevarēju atpūsties, jo likās, ka vajag vēl kaut ko izdarīt. No sākuma likās forši, ka nekur nav jābrauc, var darīt to, ko vajag jebkurā brīdī, bet tad sapratu, ka patiesībā tas nav īsti labi, kaut arī esmu izteikts introverts. Tomēr ir forši parunāties klātienē ar kolēģiem par visu ko, turklāt viss rit ātrāk, kaut arī ir tā braukāšana un naudas tērēšana.
Ko darīt? Es tavā vietā ietu uz treniņiem, kas ir gan labi veselībai, gan redzi cilvēkus. Lai visu vakaru nekristu uz nerviem ar pļāpāšanu vīrietim, tarkšķēju ar draugiem. :D