Jūrnieku, tālbraucēju ģimenes

Pelnrukšķīte @ 25.05.2023 08:51

Viens ir būt tādās attiecībās tagad..cerēties, precēties, radīt bērnus..man bija kolēģe, kura strādāja prieka pēc, jo vīrs bija jūrā un viņa negribēja sēdēt mājās. Bērni jau lieli, mazbērni bija. Viss bija forši, kad tikko atgriezās no reisiem, bet kad jau bija kāds periods pagājis, tad kolēģe teica, ka viņa nespēj izturēt, ka viņš ir mājās. Reāli traucēja. Tik ļoti bija pieradusi, ka viņš ir prom, ka ar šausmās gaidīja pensijas laiku.

Liekas, ka raksti arī par manu kolēģi 😀 Viņai bija tas vīrs plus vēl ar paskarbu raksturu , jā, finansiāli nekā netrūka, bet kad atbrauca prasīja manai kolēģei ēdienreizes uz tip top noteiktos laikos, lai viss notiek pēc viņa prāta... Arī gaidīja ar bailēm to laiku, kad būs pensijā, jo tad būs jādzīvo kopā katru dienu.

Redzot kādi ir čaļi komandējumos,kad tik kādu izdarbinātu.
Man brālim atkal otrādi,kamēr pelnija lielo piķi Norvēģijā,tikmēr sieva tērēja viņa naudu un deva savu caurumu visam ciemam.

Esmu precējusies ar jūrnieku. Ir meitiņa. Mūsu draugu lokā pārsvarā ir jūrnieki un viņu sievas. Jā, sievām nav viegli, bet tā bijusi mūsu izvēle. Atkarīgs arī kur jūrnieks strādā - ir tādi, kuri brauc projām uz pusgadu, citi brauc uz četriem mēnešiem, vēl kàds mēnesi prom un mēnesi mājās. Man grūtības nesagādā būt jūrnieka sievai 🤷🏼‍♀️ No savas personīgās pieredzes nekādus šausmu stāstus nevaru izstāstīt, jo tādu nav :) Bet fakts - ilgi kopā nevaram, jo esam pieraduši kādu laiku dzīvot atsevišķi un mums vajag to laiku vienam no otra prom 😂 Bet tik pat labi šis "vienam otra ir par daudz" ir arī citās ģimenēs, kur vīrs, piem., ir mediķis, celtnieks vai policists :)

Uzskatu, ka jājējs jāsies degungalā, bet tas, kuram ir kāda morāle un veselais saprāts - izdomās kā savu locekli apvaldīt prombūtnes laikā.
Manējais nav ne viens, ne otrs, bet mēdz būt prom uz mēnesi vai vairākiem. Viņš nodrošina ģimeni ar savu darbu un paralēli paspēj vēl būvēt māju, es tikmēr tieku galā ar bērniem un turu ikdienas rūpi par visu mājas dzīvi. Mums perfekti der. Uzticos pilnībā, jo zinu cik daudz laika pavada darbā, cik vēl pie datora darot visādas papīru lietas. Paļaujos uz to, ka viņam tāpat kā man nav pat spēka, lai par kādu citu aizdomātos pat. Naiva pamuļķe es gan neesmu, šad tad profilaksei ielūru visur kur var ielūrēt, bet 11 gadu laikā neko nekur neesmu atradusi.
Protams, uguntiņa jāuztur - skaistas bildītes, video iepriecinās vīrieti tālumā un liks ilgoties tikai pēc tevis 🔥

Kurš gan to zin, kas jūrā notiek, visticamāk nekas, jo darbs fiziski smags.
Vairāk dzirdēts, ka sievas pašas neiztur un pa kreisi un labi iet, kamēr vīrietis pelna naudu.

Bija viens ar ko satikos ikpalaikam, pēc tam pazuda kontakts kkā. Sūtīju bildītes. Viņš diez ko aktīvs jūrā būdams neko pretī nesūtīja. Tikai rakstīja. Pēc tam atbrauca no jūras un netikās.

Spanic @ 24.05.2023 20:20

Satikos kādu periodu ar puisi, kurš strādāja uz kuģa, jūrnieks. Īpaši forši nebija, cilvēks prom 6 mēnešus, tad uz mēnesi atbrauc un atkal prom. Ja nevajag vīrieti blakus, tad ideāls varinats. Pašam vīrietim savs darbs patika, redzēja pasauli, pabija dažādās valstīs, par algu nesūdzējās, bet vai ar tādu vērts veidot ģimeni, kurš visu laiku ir prom, bauda citas valstis, kamēr tu viena sēdi mājās ar bērnu, un viss ir uz taviem pleciem? Piedevām, vīrieši ir un paliek vīrieši, iztikt pusgadu bez intīmām attiecībām diez vai kurš katrs prot. Manējais stāstīja, ka, tad kad kuģis piestāj kādā valstī, tad iet meklēt meitenes. Nezinu, vai manējais gāja ko meklēt, bet viņam, diemžēl, tur lejā nekas nestrādāja. Ne otro un ne desmito reizi. Kāds faktors bija pie vainas, nezinu.

Gan jau daudz viņi tādi, jo esmu kādu periodu randiņojusi ar tieši šādu pašu jūrnieku. 😅

Es esmu bijusi gandrīz apprecējusies ar jūrnieku. Tagad skatoties atpakaļ - stulbākais periods manā dzīvē. Labi vien ir, ka izšķīrāmies.
Ļoti daudz ko pacietu. Uz to brīdi nemanīju, jo rozā brilles un negribējās būt zāģim. Lai arī zinu, ka alga viņam bija ļoti laba, es viņu nemaz tik ļoti nejutu. Pilnīgi viss bija 50/50. Vienreiz pat paprasīja vai mums pārtiku vajadzētu dalīt 50/50. Tas bija pārsteidzoši, lai neteiktu vairāk. Un pirmo iemaksu mājai viņš arī vēlējās, lai maksāju es. Paziņoja man to tieši nedēļu pēc tam kad kovida dēļ bez darba paliku.
Viņam arī daudz draugi bija jūrnieki un jūrnieku ģimenes, es biju uz brīdi iejutusies tajā 'dzīve ar jūrnieku' scenārijā, bet ne viss ir zelts kas spīd. Bija atbalsts no viņiem, neapšaubāmi, bet patiesībā bija vairāk stulbas situācijas un intrigas no viņa draugu puses, jo visi uzskatīja, ka esmu ar viņu kopā tās jūrnieku naudiņas dēļ. Būtu jau bijis labi, ja es to naudu redzējusi būtu :D nemaz nesūdzētos.
Tad kad izšķīrāmies un es liku tos viņa sarkanos karogus kopā terapijā, sapratu, ka biju baigā muļķe. Un baigās rozā brilles biju paķērusi. Un iepazīstot viņa draugus jūrniekus, plus viņu pašu, jūrnieki man tagad ir vissarkanākais karogs. Sarkana telts, ja ne pat sarkans izpletnis.
Visiem kā vienam ir mentālās problēmas un zemūdens akmeņi un neviens ar tām lietām nestrādā. Viss tiek novelts uz darba specifiku un to, ka dzīve 'savādāka kā citiem'.