Es vairāk izdaru secinājumus pēc draudzeņu stāstīta, to draudzeņu, kurām tieši šādi kadri arī gadījās kopdzīvē, kuri ilgi bija vieni un attiecības izveidoja tuvu pie 40 gadiem. Vienā gadījumā vīrs ir ar tādiem tarakāniem.. skops, neizlēmīgs, izturas nievājoši, ā un arī memmes dēliņš. Likās nu tāds zelta gabaliņš - sportists, labā amatā, nedzer, nepīpē, bez sievas un bērniem pagātnē, bet laika gaitā visi tarakāni izlīda ārā. Otrajā gadījumā vīrietis neļauj neko mainīt savā iedzīvē (tas nekas, ka jau precējušies un bērni ir), bet savā "vecpuiša" dzīvoklī tāpat negrib neko mainīt utt., ietiepjas par katru sīkumu, sanāk tik ilgi bija viens, ka pat sievai parādoties, ir diezgan liels egoists.
Tādi piemēri man liek domāt, ka tomēr tie, kas ilgi-ilgi ir vieni, pat ja pēc visiem standartiem liekas baigi labie, tomēr kaut kas tur nav raksturā, visticamāk.
Bet jā, noteikti ir arī adekvāti cilvēki, kuri vienkārši negrib attiecības.