Pieredzes stāsti par pārvākšanos

Interesētu arī otrādā virzienā - no mazpilsētas uz Rīgu.

Pārvācos uz mazāku pilsētu un nekādas grūtības procesā neizjutu. Laikam dažus draugus atstāt rīgā bija žēl, tas arī viss.
Galvenā motivācija - Rīga man bija pārāk pelēka un trokšņaina, bet vienlaikus ne pietiekami liela un interesanta, kā citas Eiropas galvaspilsētas. Izvēlējos labāk būt mazā, skaistā pilsētā, kur vasara pilna ar dzīvību un pasākumiem.

Lula @ 20.04.2023 19:46

Pārvācos uz mazāku pilsētu un nekādas grūtības procesā neizjutu. Laikam dažus draugus atstāt rīgā bija žēl, tas arī viss.
Galvenā motivācija - Rīga man bija pārāk pelēka un trokšņaina, bet vienlaikus ne pietiekami liela un interesanta, kā citas Eiropas galvaspilsētas. Izvēlējos labāk būt mazā, skaistā pilsētā, kur vasara pilna ar dzīvību un pasākumiem.

💛👍

Pārvācos uz vīra dzimto pilsētu. Rīga mums un mūsu dzīvesveidam būtu neatbilstoša, pārāk blīva, trokšņaina un visticamāk Rīgā nevarētu atļauties tās iespējas, ko mazākā pilsētā, turklāt nokļūšana līdz Rīgai nepārsniedz ilgumu, ko bieži rīdzinieki pavada ceļā no viena guļamrajona uz otru. Lēmumu nenožēloju ne mirkli. 👍

Nodzīvoju Rīgas centrā 20 gadus, nevarēju nekad savu dzīvi iedomāties "laukos" , respektīvi jebkur, kas ir ārpus Rīgas. Tomēr apstākļi sakrita un pārvācos uz dzimto pilsētu, darbu turpinu attālināti, draugus tāpat saplānoju satikt vai visi labprāt ciemojas pie manis. Kopumā domāju, ka izturēšu max 2-3mēnešus, bet nu jau gads pagājis un vēl nevelk atpakaļ. Zinu, ka šeit agri vai vēlu paliks garlaicīgi, bet šobrīd ļoti izbaudu mieru un svaigo gaisu.

Cik ilgi domājāt par pārvākšanos līdz lēmuma pieņemšanai? Vai ilgi šaubījāties? Vai nācās pamest savu iepriekšējo darbu? un mainīt darbu dēļ pārvākšanās.

Beverly Hilza @ 21.04.2023 00:05

Cik ilgi domājāt par pārvākšanos līdz lēmuma pieņemšanai? Vai ilgi šaubījāties? Vai nācās pamest savu iepriekšējo darbu? un mainīt darbu dēļ pārvākšanās.

Nezinu vai jautājums bija man, bet varu padalīties. Apdomāju tikai 1-2 mēnešus, kas, manuprāt, ir ļoti maz pret 20 gadiem. Sākumā, pat pārvākšanās procesā, bija stipras šaubas un negatīvisms- ko es tur darīšu viena, degradēšos bla bla bla, bet viss izvērtās otrādi. Vide šķita tik iedvesmojoša, pat man kā pūcei- celties agrāk kā "vajag" izvelties laukā ar kafijas krūzi uz saullēktu, patērzēt ar kaimiņu omi utt. Dzīve kļuva baudpilnāka, nesēžot 1-2 h ikdienā Rīgas sastrēgumos, nestāvot garā rindā 18.00 Rīgas pārtikas lielveikalos un tamlīdzīgi. Bet nemācēšu komentēt par darba iespējām mazpilsētās, tas varētu būt sāpīgs jautājums.

Padingtons @ 21.04.2023 00:03

Nodzīvoju Rīgas centrā 20 gadus, nevarēju nekad savu dzīvi iedomāties "laukos" , respektīvi jebkur, kas ir ārpus Rīgas. Tomēr apstākļi sakrita un pārvācos uz dzimto pilsētu, darbu turpinu attālināti, draugus tāpat saplānoju satikt vai visi labprāt ciemojas pie manis. Kopumā domāju, ka izturēšu max 2-3mēnešus, bet nu jau gads pagājis un vēl nevelk atpakaļ. Zinu, ka šeit agri vai vēlu paliks garlaicīgi, bet šobrīd ļoti izbaudu mieru un svaigo gaisu.

🙂👍

Padingtons @ 21.04.2023 00:22

Nezinu vai jautājums bija man, bet varu padalīties. Apdomāju tikai 1-2 mēnešus, kas, manuprāt, ir ļoti maz pret 20 gadiem. Sākumā, pat pārvākšanās procesā, bija stipras šaubas un negatīvisms- ko es tur darīšu viena, degradēšos bla bla bla, bet viss izvērtās otrādi. Vide šķita tik iedvesmojoša, pat man kā pūcei- celties agrāk kā "vajag" izvelties laukā ar kafijas krūzi uz saullēktu, patērzēt ar kaimiņu omi utt. Dzīve kļuva baudpilnāka, nesēžot 1-2 h ikdienā Rīgas sastrēgumos, nestāvot garā rindā 18.00 Rīgas pārtikas lielveikalos un tamlīdzīgi. Bet nemācēšu komentēt par darba iespējām mazpilsētās, tas varētu būt sāpīgs jautājums.

Super🥳paldies par atbildi.ļoti iedvesmojoši.
Iespējams, bija tik mazs domāšanas laiks, jo pārvācāties uz dzimto pilsētu, kur viss ir pazīstams.

Rīgā neesmu dzīvojusi un tiešām nevarētu. Man pieredze no mazpilsētas uz pilnīgiem laukiem pārcelties. Visu mūžu no bērnības esmu laukos gribējusi, un šobrīd ne mirkli nenožēloju. Pat aizbraucot uz nakti ciemos pie kāda, uz mazpilsētu, man pat tā pilsēta ir pa lielu, skaļu, pārpildītu ar cilvēkiem. Man savā lauku klusumā ideāli, dzirdot vakaros briežu baurus, nevis mašīnas vai cilvēkus.
Darbs problēmas nesagādā, strādāju arī laukos, 40 km gan ikdienā ar mašīnu braucu. Nav pilnīgi neviena lieta, kas pietrūktu no pilsētvides.

Forelee @ 21.04.2023 00:59

Rīgā neesmu dzīvojusi un tiešām nevarētu. Man pieredze no mazpilsētas uz pilnīgiem laukiem pārcelties. Visu mūžu no bērnības esmu laukos gribējusi, un šobrīd ne mirkli nenožēloju. Pat aizbraucot uz nakti ciemos pie kāda, uz mazpilsētu, man pat tā pilsēta ir pa lielu, skaļu, pārpildītu ar cilvēkiem. Man savā lauku klusumā ideāli, dzirdot vakaros briežu baurus, nevis mašīnas vai cilvēkus.
Darbs problēmas nesagādā, strādāju arī laukos, 40 km gan ikdienā ar mašīnu braucu. Nav pilnīgi neviena lieta, kas pietrūktu no pilsētvides.

.

Beverly Hilza @ 21.04.2023 00:05

Cik ilgi domājāt par pārvākšanos līdz lēmuma pieņemšanai? Vai ilgi šaubījāties? Vai nācās pamest savu iepriekšējo darbu? un mainīt darbu dēļ pārvākšanās.

.

mazaaduuda @ 20.04.2023 19:31

Interesētu arī otrādā virzienā - no mazpilsētas uz Rīgu.

19 gadu vecumā pārvācos no mazpilsėtas (ap 170km no Rīgas) lai studētu Rīgā. Pavērās cits skats uz daudzām lietām, bet nodzīvojot Rīgā 6 gadus, man lielpilsētā sāka riebties pilnīgi viss. Īpaši ziemā. Domāju, ka pārvācoties pavisam prom no centra uz Rīgas robežu kaut kas mainīsies, bet nē. Man nepatīk burzma, pelēcīgums, cilvēku attieksme. Mazpilsētā cilvēki ir vienkārši jaukāki, Rīgā tev iet virsū pa ielu un pat neskatās. Man riebās Rīgas smakas, krievu tantuki kas bļauj sabiedriskajā katru rītu, man riebās viss, tiešām. Domāju Rīga ir forša tiem, kas var atļauties vairāk. Bet tiem, kas var atļauties dzīvot Purčikā un brauc ar sabiedrisko - kas man kā jaunam skuķim toreiz tā bija - man riebās līdz dvēseles dziļumiem.

Elizabeteputnos @ 22.04.2023 13:06

19 gadu vecumā pārvācos no mazpilsėtas (ap 170km no Rīgas) lai studētu Rīgā. Pavērās cits skats uz daudzām lietām, bet nodzīvojot Rīgā 6 gadus, man lielpilsētā sāka riebties pilnīgi viss. Īpaši ziemā. Domāju, ka pārvācoties pavisam prom no centra uz Rīgas robežu kaut kas mainīsies, bet nē. Man nepatīk burzma, pelēcīgums, cilvēku attieksme. Mazpilsētā cilvēki ir vienkārši jaukāki, Rīgā tev iet virsū pa ielu un pat neskatās. Man riebās Rīgas smakas, krievu tantuki kas bļauj sabiedriskajā katru rītu, man riebās viss, tiešām. Domāju Rīga ir forša tiem, kas var atļauties vairāk. Bet tiem, kas var atļauties dzīvot Purčikā un brauc ar sabiedrisko - kas man kā jaunam skuķim toreiz tā bija - man riebās līdz dvēseles dziļumiem.

Es rīgā dzivoju 20 gadus, bet riebties viss man sāka tikai pēdejos dažus gadus. Jā, taisnība, man arī pieredze ir pārvācoties no apdzīvotākas rajona vietas uz citu klusāku un itkā mierīgaku, rajonu, bet nekas daudz nemainījās tāpat bija daudz mašinas un liela burzma ar cilvēkiem.
Rīgā tev iet virsū pa ielu un pat neskatās. - pilnīga taisnība, cilvēki lūr savos ekrānos un nemaz neredz kur iet, un vel. Rīgā ir novērojama tendence,ka cilveki iet pa visu ceļu, un nemaz nedomā tevi laist garām, faktiski man jaiet pa zāli, kamer kads teviņš izdomā, ka viņam pieder viss ceļš, vai iet bars ar jauniešiem, pa visu ceļu un nemaz nedomā tevi laist garām, pat ja esi uz riteņa.

Līdz 18 gadiem dzīvoju īstos laukos, kur bija lopi, liels dārzs, kaimiņi 1 km attālumā, līdz tuvākajai pilsētai ne pārāk mazs gabaliņš. Pēc tam pārvācos uz samērā lielu pilsētu, kur dzīvoju līdz pat šim brīdim. Iejusties pilsētā arī bija ļoti viegli. Laukos vairs negribētu dzīvot, varbūt vienīgi vecumdienās. Jā, tur ir skaisti, svaigs gaiss, miers utt., bet ilgāku laiku tur pavadot jūtos kā sprostā. Pilsētā jūtos vislabāk, cenšos nepievērst uzmanību negatīvajam, nejaukiem cilvēkiem utt., patīk tas, ka viss ir pieejams, jebkurā brīdī vari iziet laukā un aizbraukt tur, kur vajag. Rīgā gan negribētu dzīvot, tāpēc mans ideālais variants ir liela pilsēta, kur viss ir pieejams, bet nav tik liela burzma.

TimeToDream @ 23.04.2023 17:54

Līdz 18 gadiem dzīvoju īstos laukos, kur bija lopi, liels dārzs, kaimiņi 1 km attālumā, līdz tuvākajai pilsētai ne pārāk mazs gabaliņš. Pēc tam pārvācos uz samērā lielu pilsētu, kur dzīvoju līdz pat šim brīdim. Iejusties pilsētā arī bija ļoti viegli. Laukos vairs negribētu dzīvot, varbūt vienīgi vecumdienās. Jā, tur ir skaisti, svaigs gaiss, miers utt., bet ilgāku laiku tur pavadot jūtos kā sprostā. Pilsētā jūtos vislabāk, cenšos nepievērst uzmanību negatīvajam, nejaukiem cilvēkiem utt., patīk tas, ka viss ir pieejams, jebkurā brīdī vari iziet laukā un aizbraukt tur, kur vajag. Rīgā gan negribētu dzīvot, tāpēc mans ideālais variants ir liela pilsēta, kur viss ir pieejams, bet nav tik liela burzma.

Interesanti👍es atkal jūtos iesprostota pilsētā.

Pārvācos no Rīgas uz lauku apvidu Vidzemē, Rīgā nodzīvoju 9 gadus, visu laiku centra rajonā, darbs palika 0.5 slodze - attālināti. Lielāko daļu mantas pārdevu FB, dažas atstāju noliktavā, par kuru katru mēnesi maksāju.
+ lētāka īre, bet mazāk piedāvājumu, vairāk svaiga gaisa, pastaigas, aktivitātes par kurām nav jāveic mēneša abonementa maksa, mierīgāks ritms, pavisam cita aura.
- nav darba iespējas vidēja/augsta līmeņa vakancēm, jo cilvēki tur savās pozīcijās iesūnojuši, prom iet netaisās, jaunus kadrus klāt neņem, jo nevēlas paplašināties, nekas nebija pa rokai, lai tiktu, piemēram, uz normālu skaistumkopšnas procedūru, jābrauc 10-20km, jāpiesakās 2-3 nedēļas iepriekš. Tas pats arī ar visiem kulturālajiem pasākumiem.
Nodzīvoju apmēram 8 mēnešus, esmu atpakaļ Rīgā, tikai tāpēc, ka esmu pieradusi pie ikdienas skrējiena, patīk, ka viss ir sasniedzams un visu laiku kaut kas notiek! Nevarēju tik ilgi izturēt tik mierīgu vidi, uz atelpas periodu bija ok, bet nezinu, vai varētu dzīvot visu visu laiku laukos, tiešām laukos nevis mazpilsētā.

Padzīvoju dažus gadus mazpilsētā, laimīga atpakaļ Rīgā. Tramvaji, trolejbusi, jūras tuvums, Vecrīga, muzeji, skaistie lielie centra nami jūgendstils, kafē, parki, ritms. Kā man tā visa pietrūka. Vienmēr brīnījos ka pēc 17.00 tā jau pustukšā mazpilsētā vispār ka izmirusi kļūst. Veikali Rīgā jau maz liekas, it īpaši kosmētika, drēbes, tad tur vispār nav izvēle. Ārstu pieejamība. Nu jebkas..

Kalnos @ 24.04.2023 13:09

Padzīvoju dažus gadus mazpilsētā, laimīga atpakaļ Rīgā. Tramvaji, trolejbusi, jūras tuvums, Vecrīga, muzeji, skaistie lielie centra nami jūgendstils, kafē, parki, ritms. Kā man tā visa pietrūka. Vienmēr brīnījos ka pēc 17.00 tā jau pustukšā mazpilsētā vispār ka izmirusi kļūst. Veikali Rīgā jau maz liekas, it īpaši kosmētika, drēbes, tad tur vispār nav izvēle. Ārstu pieejamība. Nu jebkas..

👍

Tagad vēl mēnešbiļetes ļoti lētas, 30 eu pilnam mēnesim. Man ļoti izdevīgi, visur kur vien gribu varu izbraukat. Arī līdz jūrai jā vēlas tepat Rīgā. Mežaparks, brīvdabas muzejs, Meži Rīgas (ja Rīga ir meži) nu feini. Aizbraukt izvazāties pa ķengaraga promenādi līdz pat muižai.