Gribēt bērnus

 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Šis būs tāds diezgan garš un filozofisks jautājums.
Ir tā, ka man nekad nav bijusi pārliecība, ka gribu bērnus. Zinu, ka daudzām sievitēm (un arī vīriešiem) ir tā vilkme, dziļa un pārliecinoša sajūta, ka, jā - bērni pavisam noteikti ir nākotnes plānos, nevaru savu dzīvi iedomāties citādāk.
Varbūt es tā jūtos tādēļ, ka mani vecāki izšķīrās, kad biju pavisam maza, bērnus asociēju ar lielām grūtībām ģimenē, ar to, ka cilvēks pazaudē sevi, attiecības tiek apgrūtinātas. Kā arī - sveši bērni man reti kad patīk. Tādēļ jūtos kaut kādā veidā "nepareiza", tā itkā kaut kas ar mani nebūtu kārtībā, jo visapkārt meitenes sajūsminās par bēbīšiem un plāno savas ģimenes, bet ar mani tā nav.
Toties, nu jau kādu pus gadu jūtos tā, ka vispār varētu gribēt bērnu. Ir parādījusies kaut kāda iekšēja sajūta, ka gribētu rūpēties par kādu, mācīt, audzināt.
Tas, ko gribu jautāt - vai šeit ir kāda meitene, kam arī par bērnu radīšanu nebija super pārliecināta, bet kaut kas mainījās? Un vai var būt tā, ka visu dzīvi nav bijis tāds izteikti mātišķš instinkts, bet ar saviem bērniem tas parādījās?
Man visvairāk ir bail no zīdaiņa perioda, ja nu neparādās tas instinkts, vai vel sliktāk - rodas depresija. Ja nu neparādās tas instinkts un neizdodas pareizi rūpēties par mazo?
Kā arī - nezinu kā justos, kad jābūt visu laiku mājās, bail sevi pazaudēt, zaudēt karjeru (esmu pašnodarbinātā un dekrēta laikā sanāk pazust no aprites). Toties rūpēšanās par lielāku mazo cilvēku asociējas ar ļoti pozitīvām sajūtām.
Vīrs ir ļoti par, mīl bērnus, patīk rūpēties.
17.04.2023 12:27 |
 
Reitings 5
Reģ: 19.04.2023
Es neuzskatu, ka ilgošanās pēc ceļojumiem, brīvības un laika bez bērniem ir kaut kas nosodāms. Tas nenozīmē ka sieviete automātiski nemīl bērnu un ir slikta māte. Tas taču ir normāli, ka atrodoties ar bērnu 24/7 (kas it īpaši pirmajā dzīves gadā ir teju neizbēgami) gribas laiku veltīt arī sev. Man piemēram ļoti nepatīk tas sabiedrības viedoklis, ka labas mammas ir tās, kas sēž bērnam blakus līdz 18 gadu vecumam, tajā laikā vispār pazaudējot sevi netīrās veļas un trauku kaudzēs. (Vispār ceru, ka šis ir tikai palicis no PSRS un drīz vairs nefigurēs sabiedrībā)
Ir posmi, kad ir jābūt blakus bērnam, bet jo lielāks bērns aug, jo vairāk iespēju paveras mammai pašai atgriezties ārpusmājas dzīvē. Un ja vēl labs, mīlošs saprotošs vīrietis blakus, tad vispār neredzu attaisnojumu, kāpēc sievietei sevi būtu jānorok mājas, bērnu un ikdienas problēmās. Jāmācās laiku veltīt gan saviem mīļajiem, gan sev pašai.
Bet ja ir pārliecība, ka negrib bērnus, tas arī ir forši. Neatbalstu arī bērnu taisīšanu "jo visi tā dara".
19.04.2023 16:20 |
 
Reitings 3520
Reģ: 23.01.2022
TuunEs @ 19.04.2023 16:10
Ja arī ir kāda mamma, kas nožēlo sava bērna eksistenci, tad tas nav jāpieņem kā norma, tā jebkurā gadījumā ir ļoti miskroskopiska procentuāla daļa, ka tā var gadīties un tām, kurām nav bērnu, bet gribētos, nebūtu jābaidās, ka ar viņām tas notiks. Ja pašai ir sakārtots tas, kas Tev ir galvā un esi psiholoģiski nobriedusi, tad šādai nožēlai nav jābūt.
Un ja runājot par sabiedrības spiedieniem. Ja Tu neesi pshiloģiski nobriedis un Tevi ietekmē sabiedrības spiediens un Tu vai nu pakļaujies vai tieši pretēji liedz sev dzīvē kaut ko, lai tieši šai ''sabiedrībai'' ieriebtu, tad šeit atkal varam nonākt pie tā, ka kaut kas līdz galam tur nav un ir jāsāk rakties sevī dziļāk.
Man vispār absurdi liekas darīt to ko citi saka, tā ir Tava dzīve un Tu pats izlemsi kā Tev būs labāk.

Tev liekas absurdi, bet ir ļoti daudz cilvēki, kuriem tā neliekas. Ir tik daudz aspekti, kurus neviens ārpusē pat nevar nojaust.
Un bērniem neviens nekad nav gatavs, arī cilvēki, kuri ilgus (ļoti ilgus) gadus cenšas tikt pie mazā, finālā nemaz nav līdz galam gatavi un saskaras ar ļoti daudz problēmām.
Nav viss tik balsts un melns kā tu te centies iestāstīt :)
19.04.2023 16:22 |
 
Reitings 21
Reģ: 19.04.2023
Par mikroskopisko nožēlotāju daļu - te jau pieminēja uzturlīdzekļu nemaksātāju statistiku.
19.04.2023 16:22 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Andie @ 19.04.2023 16:11

Kāpec tik ņirdzoša attieksme, tu lietas vispārini par daudz, 70-90 tie nav tik sens laiks, ņem vērā. Pamatā es teiktu, ka tā bija viņu dzīve par kuru viņas sēro dažādos aspekots, jo līdz ar bērnu bieži nākas no tik ļoti daudz kā atteikties vai līdz ar bērna esamību tiek zaudētas iespējas, kas bija līdz tam, jo būsim reāli, par tēvu varētu gribēt daudzi būt, jo tas ir ģenētiski radniecīgs turpinājums uz sievietes rēķina.

Nē, man noteikti nav ņirdzoša attieksme, smejošo smaidiņu es ieliku pie savas vecvecmammas teiktā nevis pie visa teksta ko pierakstīju. Un es noteikti neņirdzu par viņu, bet gan iesmēju tieši par viņas teikto attiecībā par vīriešiem.
Un vēlreiz atkārtošos, ka man ir skumji, ka viņām tā ir noticis.
19.04.2023 16:23 |
 
Reitings 1847
Reģ: 26.03.2020
Tas protmas tā, ir ka ar vecumu gan vīrieša feritilāte krītas, gan sievietes, protams, bet sabiedrībai būtu jāprtrauc visis šie unsolicited advice. Bērns vnm būs subjekts, kā neesamību labāk nožēlot, nekā nožēlot tā esamību.

Tās ir nesalīdzināmas lietas, vīrietim jau tas noteikti nenotiek 30-40g ar atsevišķiem izņēmumiem. Varu galvu likt ķīlā ka lielākā daļa 40g vīriešu ir salīdzinoši auglīkāki nekā tāda paša vecuma sievietes. Par to nožēlošanu ir kā ir. Bērns jau tomēr nepieder vienam vecākam, bet gan abiem.
19.04.2023 16:29 |
 
Reitings 21
Reģ: 19.04.2023
Par psiholoģisko briedumu - nepieciešams, lai sabiedrībā vairāk runātu par to, kas to veido un kā to sasniegt. Ar mērķi palīdzēt tām kurām tāda trūkst - un nevis noķengāt par tarakāniem galvā. Ja to būtu tik viegli izdarīt!
19.04.2023 16:30 |
 
Reitings 752
Reģ: 03.01.2023
auriteau @ 19.04.2023 16:22
Par mikroskopisko nožēlotāju daļu - te jau pieminēja uzturlīdzekļu nemaksātāju statistiku.

Tur es šaubos, ka ir "vispirms gribēju, tad nožēloju" variants. Pārsvarā tiem vīriešiem kā bija vienalga, tā ir vienalga par kaut kādu bērnu.
19.04.2023 16:30 |
 
Reitings 1952
Reģ: 25.01.2023
Andie @ 19.04.2023 15:57

Tas protmas tā, ir ka ar vecumu gan vīrieša feritilāte krītas, gan sievietes, protams, bet sabiedrībai būtu jāprtrauc visis šie unsolicited advice. Bērns vnm būs subjekts, kā neesamību labāk nožēlot, nekā nožēlot tā esamību.
Īr tadā lieta,ka vīrietim spermotozidi ir aktīvi visu mūžu(cik kvalitatīvi,tas atkarīgs no virieša),bet sievietei cik olšūnu ir tik ir,jau mammas vēdērā izveidojoties dzimumam-meitene.Genētiski ir ieliktas olšūnu skaits.un viņas nemainās dzives laikā.sākoties Menešreizem,katru mēnesi olšūnas mazinās,lidz pēdejai.Un tas ir faktors ,kas ietekmē auglību.Kādai šupulī ielikts maz,kādai vairāk.kādai auglība var beigties jau 30 gados,kāda var piedzemdēt 50 gados.Tā saucamais vecums kad ir pēdējā iespēja isti nepastāv.vienīgais jā.nodzivojot garāku mūžu parādas riska faktori,kuri atkal-var būt var nebūt.
19.04.2023 16:34 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Pelnrukšķīte @ 19.04.2023 16:22

Tev liekas absurdi, bet ir ļoti daudz cilvēki, kuriem tā neliekas. Ir tik daudz aspekti, kurus neviens ārpusē pat nevar nojaust.
Un bērniem neviens nekad nav gatavs, arī cilvēki, kuri ilgus (ļoti ilgus) gadus cenšas tikt pie mazā, finālā nemaz nav līdz galam gatavi un saskaras ar ļoti daudz problēmām.
Nav viss tik balsts un melns kā tu te centies iestāstīt :)

Tas, ka turos pie sava viedokļa nenozīmē, ka uzskatu ka viss ir tikai balts un melns. Tieši pati iepriekš arī teicu, ka ir daudz aspektu un kā jau te redzams, ka ne tāpat vien var rasties nožēla, katrs kurš šeit par to uzrakstīja tālāk piemin, ka tai sievietei sabiedrība piespieda, vīrs piespieda vai vispār vīrietis ir nekāds un atstāja vienu pašu.
Man Tev jautājums- Tev pašai ir savi bērni? :)
19.04.2023 16:39 |
 
Reitings 21
Reģ: 19.04.2023
TuunEs,
Vai vari labāk pati izstāstīt, kā tu ieteiktu sasniegt psiholoģisku briedumu, ja sievietei tas nav ielikts šūpulī vai nav pieredzējusi to ģimenē?
19.04.2023 17:09 |
 
10 gadi
Reitings 3559
Reģ: 13.03.2013
GhostGG @ 19.04.2023 16:29

Tās ir nesalīdzināmas lietas, vīrietim jau tas noteikti nenotiek 30-40g ar atsevišķiem izņēmumiem. Varu galvu likt ķīlā ka lielākā daļa 40g vīriešu ir salīdzinoši auglīkāki nekā tāda paša vecuma sievietes. Par to nožēlošanu ir kā ir. Bērns jau tomēr nepieder vienam vecākam, bet gan abiem.

Jā, vīriešiem tas ir lēnāks process, bet ap tiem 40 peldošie jums nepeld tā kā līdz šim.
In general, fertility starts to decline for men when they’re in their late 40s, with up to a 23% annual decline in fertility beginning at age 39. One study suggested that conceiving during a 12-month period was 30% less likely for men who were over the age of 40 compared to men who were under 30 years old. Another study of intrauterine artificial insemination found that after six cycles, men who were 35 or under had a fertility rate of 52%, whereas men over the age of 35 had a fertility rate of 25%.

https://www.forbes.com/health/family/male-fertility-by-age/
Vnk pie šī jautājuma de facto parasti meklē problēmu sievietes ferilitātē, kas nav vienīgais komponents, jo bieži piemirst, to ka vīriešu feritilitāte noteikti vairs tgd 21.gs. nav līmenī ar ar pagājušā gadsimta 40-60 gadiem, sakarā ar daudzu super sūdīgo dzīvesveidu, neaizmirsīsim arī to ka jūsu lifespan statiski vidēji ir par 5 gadi īsāks nekā sieviešu.
Bet nu šis tāds galīgs offtopic sanāca.
19.04.2023 17:46 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
auriteau @ 19.04.2023 17:09
TuunEs,
Vai vari labāk pati izstāstīt, kā tu ieteiktu sasniegt psiholoģisku briedumu, ja sievietei tas nav ielikts šūpulī vai nav pieredzējusi to ģimenē?

Nu pirmkārt psiholoģisks briedums ir spēja tikt pašam galā ar sevi. Tas ir gan fiziski,emocionāli, sociāli un psiholoģiski.
Ja nav brieduma, mēs vainojam citus par savu dzīvi.
Pirmā jau brieduma pazīme ir, kad tiek meklēta Reāla palīdzība. Tālāk mazie solīši būtu pamanīt, ka pats netieku galā, palūgt palīdzību, spēt pieņemt un to lietot. Tālāk var meklēt profesionālu palīdzību pie psihologa, padomdevēja kurš ieliktu pamatus, lai cilvēks nākošreiz tiktu galā pats ar sevi un veicinātu briedumu. Briedums nerodas vienā dienā un pie tā ir jāpiestrādā, tā ir spēja tikt galā vienam pašam bez citu palīdzības. Nobriedis cilvēks ir brīvs un neatkarīgs no citiem.
19.04.2023 18:09 |
 
Reitings 3733
Reģ: 13.12.2022
TuunEs @ 19.04.2023 16:39

Tas, ka turos pie sava viedokļa nenozīmē, ka uzskatu ka viss ir tikai balts un melns. Tieši pati iepriekš arī teicu, ka ir daudz aspektu un kā jau te redzams, ka ne tāpat vien var rasties nožēla, katrs kurš šeit par to uzrakstīja tālāk piemin, ka tai sievietei sabiedrība piespieda, vīrs piespieda vai vispār vīrietis ir nekāds un atstāja vienu pašu.
Man Tev jautājums- Tev pašai ir savi bērni? :)

Klapes uz acīm, man ir mans viedoklis, es pie tā turēšos, jūs varat teikt, ko gribat, pasaule ir tikai tāda, kādu to esmu piedzīvojusi es, jūs pārējās neko nesaprotat 😂
19.04.2023 18:11 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Arabesq @ 19.04.2023 18:11

Klapes uz acīm, man ir mans viedoklis, es pie tā turēšos, jūs varat teikt, ko gribat, pasaule ir tikai tāda, kādu to esmu piedzīvojusi es, jūs pārējās neko nesaprotat ?

No visa manis rakstītā Lūdzu nocitē to manu vienīgo viedokli, labprāt izlasīšu :)
19.04.2023 18:32 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Arabesq @ 19.04.2023 18:11

Klapes uz acīm, man ir mans viedoklis, es pie tā turēšos, jūs varat teikt, ko gribat, pasaule ir tikai tāda, kādu to esmu piedzīvojusi es, jūs pārējās neko nesaprotat ?

Un vēl pastāsti, kas tur ir tik slikts, kad cilvēkam ir savs viedoklis? Protams, nekomentējot tālāk par klapēm uz acīm un citu viedokļu nepastāvēšanu, jo to es noteikti neattiecinu uz sevi.
19.04.2023 18:39 |
 
Reitings 69
Reģ: 18.03.2023
Man sāka gribēties, kad satiku savu īsto. Līdz tam negribējās jeb svārstījos un pieļāvu domu, ka varētu arī nodzīvot bezbērnu dzīvi. Nebija tik spēcīgs iekšējais pulkstenis un mātes instinkts, lai bērnu taisītu tikai tāpēc, ka esmu sieviete un man ir dzemde.
Viss mainījās, kad satiku savējo un sapratu, ka ļoti vēlos. Un tas notika pēc 30 gadu vecuma.
Man sveši bērni arī pārāk neuzrunā, lai gan daži mazuļi liekas mīlīgi. Domāju, ka mums katrai tur augšā liktens ir izdomājis, kad, cik un vai būs.
Ir jau sievietes, kuras saprot, ka gadi skrien, nav satikušas īsto partneri, bet bērnu ļoti grib, tāpēc uztaisa ar kādu, kā saka, piemērotu kandidātu. Atceros, tāds stāsts bija Vairas Vīķes Freibergas meitai. Katrai savs stāsts. Es domāju, ka te jāvadās pēc iekšējām sajūtām, un apzinoties, ka bērns, tā tomēr ir liela atbildība.
19.04.2023 22:10 |
 
Reitings 1210
Reģ: 03.04.2022
Manuprāt pats būtiskākais ir neiet bērnu ceļu tikai tāpēc ka tā pieņemts, bet darīt tā, kā pati vēlies, vienalga ko saka kaimiņiene, mātes māsa un kas vėl ne.. tik daudz piemēru ir ar cilvēkiem, kas precas, jo "jau 30 gadi, jāprecas", cik ir pāru, kuri zināmi nemìl viens otru, bet precās, jo laiks spiež. Tāpat ar bērniem - māte visu laiku zāğē kad būs mazbērni, tad jābūt bērniem. Nē. Ir 21.gs, nedzīvojam viensētās un ir jādara tā, kā sirds kāro. Es kategoriski atsakot precēties tikai tāpēc, ka gadi, kaut gan iespējas ir bijušas. Vai nu ar īsto vai nekad. Tāpat mana nostāja ar bērniem. Vai nu ar īsto cilvēku, vai dzīvošu dzīvi bez bērniem. Bet atsakot dzemdēt tāpēc vien, ka vajaga un tā pieņemts. Man sava dzīve jādzīvo, ne mammai, ne tantei, ne māsīcai...
19.04.2023 22:15 |
 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Man laikam paveicies, ka spiediens no apkārtējiem nav īsti nekāds. Jūtu līdzi meitenēm, kam mammas un omas “zāģē” par šo tēmu. Manuprāt, par bērniem vispār nedrīkstētu uzbāzties un taujāt, katram pārim var būt ļoti dažādi iemesli, kādēļ vēl nav.
Vēlreiz paldies par viedokļiem.
19.04.2023 22:44 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits