Gribēt bērnus

 
Patīk
Reitings 11059
Reģ: 01.10.2016
Šis būs tāds diezgan garš un filozofisks jautājums.
Ir tā, ka man nekad nav bijusi pārliecība, ka gribu bērnus. Zinu, ka daudzām sievitēm (un arī vīriešiem) ir tā vilkme, dziļa un pārliecinoša sajūta, ka, jā - bērni pavisam noteikti ir nākotnes plānos, nevaru savu dzīvi iedomāties citādāk.
Varbūt es tā jūtos tādēļ, ka mani vecāki izšķīrās, kad biju pavisam maza, bērnus asociēju ar lielām grūtībām ģimenē, ar to, ka cilvēks pazaudē sevi, attiecības tiek apgrūtinātas. Kā arī - sveši bērni man reti kad patīk. Tādēļ jūtos kaut kādā veidā "nepareiza", tā itkā kaut kas ar mani nebūtu kārtībā, jo visapkārt meitenes sajūsminās par bēbīšiem un plāno savas ģimenes, bet ar mani tā nav.
Toties, nu jau kādu pus gadu jūtos tā, ka vispār varētu gribēt bērnu. Ir parādījusies kaut kāda iekšēja sajūta, ka gribētu rūpēties par kādu, mācīt, audzināt.
Tas, ko gribu jautāt - vai šeit ir kāda meitene, kam arī par bērnu radīšanu nebija super pārliecināta, bet kaut kas mainījās? Un vai var būt tā, ka visu dzīvi nav bijis tāds izteikti mātišķš instinkts, bet ar saviem bērniem tas parādījās?
Man visvairāk ir bail no zīdaiņa perioda, ja nu neparādās tas instinkts, vai vel sliktāk - rodas depresija. Ja nu neparādās tas instinkts un neizdodas pareizi rūpēties par mazo?
Kā arī - nezinu kā justos, kad jābūt visu laiku mājās, bail sevi pazaudēt, zaudēt karjeru (esmu pašnodarbinātā un dekrēta laikā sanāk pazust no aprites). Toties rūpēšanās par lielāku mazo cilvēku asociējas ar ļoti pozitīvām sajūtām.
Vīrs ir ļoti par, mīl bērnus, patīk rūpēties.
17.04.2023 12:27 |
 
Reitings 752
Reģ: 03.01.2023
TuunEs @ 19.04.2023 15:01
Un ja šai sievietei iemesls nožēlot ir ballītes un ceļojumi, tad man vairs nav ko teikt ??

Piekrītu. Tie noteikti nav tie "labākie" cilvēces eksemplāri, kas uztaisa bērnu, tad apķeras, ka tagad taču man būs grūti ceļot, priekš kam to bērnu taisīju? Come on. Jā, dzīvē mēdz būt arī pārsteigumi, bet te jau ļoti muļķīgi attaisnojumi tiek izgudroti.
19.04.2023 15:04 |
 
Reitings 12040
Reģ: 05.03.2020
par to nožēlu ir tā, ka man visi apkārt ir apstājušies pie 1 bērna (tiem, kam ir) un ne pa kam vairāk, jo tas ir ļoti grūti un vairs negrib. tālākiem cilvēkiem noteikti nestāsta, kā ir patiesībā, bet no tuviniekiem neslēpj, cik tas ir grūti (nepiepušķo realitāti).
arī viena tuva draudzene sākumā ļoti nožēloja bērna piedzimšanu (arī attiecības ar bērna tēvu ļoti sabojājās tieši pirmajā dzīves gadā), lai gan es viņu mierināju un teicu, ka ar laiku viss būs un mātes jūtas parādīsies. izskatās, ka tagad, kad bērniņš ir vecāks - tā arī ir noticis un viņa vairs nenožēlo.
arī uzturlīdzekļu nemaksātāju statistika kaut ko liecina par nožēlošanas faktoru. zināma korelācija ir. ok, tur var nožēlot attiecības ar konkrēto sievieti, no kuras ir bērns, kā tādas, bet šie taču ir vīrieši (vai sievietes), kuri nekādā veidā, pat finansiāli neiesaistās savu bērnu dzīvē, līdz ar to var domāt, ka arī nožēlo šo bērnu eksistenci kopumā (un nestāstiet man pasaciņas par man to, ka mīl klusējot un ignorējot) -
Vecāku skaits, kuru vietā uzturlīdzekļi bērniem tika izmaksāti no fonda, 2022. gada novembrī bija 41 939 personas.

un tas priekš tādas Latvijas, kurā ir ap 360 tūkst. bērnu kopumā ir ļoti daudz.
par to 40-gadnieci, tur jā, putni lido jau sen, man vienīgi ļoti žēl, ka bērnam ir kaut ko tādu jādzird.
19.04.2023 15:06 |
 
Reitings 3733
Reģ: 13.12.2022
TuunEs @ 19.04.2023 14:55

Nu a kur bija problēma ceļot un baudīt bezrūpīgo dzīvi ilgāk? Un šeit arguments, ka ar bērnu nevar ceļot un darīt ko pašai gribas galīgi nav arguments.
Bērns nav katorga ar ko jāsēž 24/7.

Netīšām sev uzspiedu mīnusu ?

Nepārtrauktais sabiedrības spiediens “nu, tu tik nenokavē. Cik tad ilgi vēl varēsi? Nekad nevar zināt, moš vēlāk nesanāks. Ko tad jūs gaidat?”
Tepat diskusijā pilns ar tādiem. Tā kā nevajag 😉
19.04.2023 15:07 |
 
Reitings 555
Reģ: 07.04.2022
TuunEs @ 19.04.2023 14:49

Ha, bet tieši tā! Ja man pateiktu, ka zini es reāli nožēloju, ka esmu viņu piedzemdējusi, tad man tas būtu kā red flag mātei un man būtu ļoti žēl tā bērniņa.
Nožēlo ir vienāds ar to, ka es viņu nemīlu.
Un tur nav ar ko lepoties.
Ja saka es labprāt patītu laiku atpakaļ un tad paskaidrotu ko darītu savādāk es saprastu, nevis vienkārši, ka vispār nožēlo sava bērna eksistenci un nekad dzīvē nebūtu dzemdējusi.

Ļoti piekrītu. Viena lieta pie sevis grūtajos brīžos padomāt, ka gribētos aizcirst durvis un mukt kur acis rāda, bet cita lieta izteikt skaļi, pie tam vēl bērnam. Tā ir nenormāla trauma, bērns taču to visu uztver un apzināsies, ka ar viņu ir tik grūti un nemīl.
19.04.2023 15:08 |
 
Reitings 555
Reģ: 07.04.2022
Arabesq @ 19.04.2023 15:07

Nepārtrauktais sabiedrības spiediens “nu, tu tik nenokavē. Cik tad ilgi vēl varēsi? Nekad nevar zināt, moš vēlāk nesanāks. Ko tad jūs gaidat?”
Tepat diskusijā pilns ar tādiem. Tā kā nevajag ?

Un tad vēl ir tādi, kas pēc viena bērna jautā, kad tad būs nākamais. Kad ir divi, bet vienāda dzimuma, tad sākas , brālīšiem vajag māsiņu vai otrādāk! 🤨 Pati sabiedrība lieki uzspiež tos bērnus tiem, kuri to varbūt vēl negrib vai ir laimīgi ar 2 māsiņām, brālīšiem vai 1 bērnu.
19.04.2023 15:11 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Arabesq @ 19.04.2023 15:07

Nepārtrauktais sabiedrības spiediens “nu, tu tik nenokavē. Cik tad ilgi vēl varēsi? Nekad nevar zināt, moš vēlāk nesanāks. Ko tad jūs gaidat?”
Tepat diskusijā pilns ar tādiem. Tā kā nevajag ?

Nu tad viņai vēl lielāki putni, tarakāni un vispār vesela ligzda galvā, ja pakļaujas “sabiedrības spiedienam”.
19.04.2023 15:12 |
 
Reitings 3947
Reģ: 28.01.2023
par to nožēlu ir tā, ka man visi apkārt ir apstājušies pie 1 bērna (tiem, kam ir) un ne pa kam vairāk, jo tas ir ļoti grūti un vairs negrib. tālākiem cilvēkiem noteikti nestāsta, kā ir patiesībā, bet no tuviniekiem neslēpj, cik tas ir grūti (nepiepušķo realitāti).

Man gan vairāk ir apkārt jaunas ģimenes ar diviem bērniem ar nelielu vecuma starpību. Pēc pašu pieredzes ir tā, ka kad pirmais bija nedaudz lielāks par gadu, tad sāka gribēties otru, jo likās, nebija jau nemaz tik traki un būtu forši ja pirmajam bērniņam būtu māsiņa vai brālītis līdzīgā vecumā ar ko paspēlēties un tad rodas otrs un tad tev ir divgadnieks un zīdainis un tas ir vāks. 😁 Nē nu ar visu jau var tikt galā, bet ir pietiekami grūti, lai trešo negribētos.
19.04.2023 15:14 |
 
Reitings 1847
Reģ: 26.03.2020
Nepārtrauktais sabiedrības spiediens “nu, tu tik nenokavē. Cik tad ilgi vēl varēsi? Nekad nevar zināt, moš vēlāk nesanāks. Ko tad jūs gaidat?”

Tas nav sabiedrības spiediens, tā ir realitāte. Tiešām var gadīties, ka vēlāk var arī nesanākt. Tā tikai dažas atsaldētās domā, ka gadiem ejot auglība tikai palielinās :D
https://abcnews.go.com/GMA/OnCall/women-fertility-falls-lose-90-percent-eggs-30/story?id=9693015
19.04.2023 15:28 |
 
10 gadi
Reitings 3559
Reģ: 13.03.2013
TuunEs @ 19.04.2023 14:45

Kāds tieši lēmums, ka nedzemdētu vispār?
Šeit varbūt vairāki varianti no šādas atbildes, kur uzreiz nenozīmē, ka nožēlo, bet būtu darījušas kaut ko savādāk. Kaut vai kā, piemērs, nesteigtos tik ātri bet vēl padzīvotu sev.
Par vēlu es domāju ne tikai fizioloģiski, bet vai būs vēl īstais vīrietis pie sāniem ar ko būs vēlme un spēki pie tā bērna tikt.

Kontesktā nedzemdētu vispār.
19.04.2023 15:30 |
 
Reitings 752
Reģ: 03.01.2023
Ir šķira, kurai vienmēr visi citi būs vainīgi pie viņu pašu kļūdām dzīvē. Saki, ka bērniem jau pēdējais laiks - man uzspieda bērnus!!!11 Nesaki neko - man neviens nepateica, ka dabūt bērnu tādos gados ir ļoti grūti!!!11
19.04.2023 15:31 |
 
10 gadi
Reitings 3559
Reģ: 13.03.2013
TuunEs @ 19.04.2023 14:49

Ha, bet tieši tā! Ja man pateiktu, ka zini es reāli nožēloju, ka esmu viņu piedzemdējusi, tad man tas būtu kā red flag mātei un man būtu ļoti žēl tā bērniņa.
Nožēlo ir vienāds ar to, ka es viņu nemīlu.
Un tur nav ar ko lepoties.
Ja saka es labprāt patītu laiku atpakaļ un tad paskaidrotu ko darītu savādāk es saprastu, nevis vienkārši, ka vispār nožēlo sava bērna eksistenci un nekad dzīvē nebūtu dzemdējusi.

Es teicu, ka ne gluži nožēlo, bet būtu bijiši citi lēmumi, diez vai viņam būti bijuši bērni. Tas vēl nenozīmē, ka nemīl, tas viss nav tik balts un melns, ļoti emocionāli sarežģīts variants, btw viņas, kas bija/ir labas vecmammas, ar bērnien piegušajiem kontakti labi. Tas iemīlēšanas process viņām negāja viegli, bet ļoti smagi, un tajos laikos PSRS viņas cieta klusu.
19.04.2023 15:41 |
 
Reitings 254
Reģ: 10.01.2023
Ja godīgi nezinu pilnīgi nevienu adekvātu mammu(kurai nav pofig uz bērnu), ka reāli nožēlotu. Nu pilnīgi neviena. Ja piedzimst dzeguzei, narkomānei vai dzērājai, tad tur jau ir cits stāsts.

Zinu vienu sievieti, kas pilnīgi pēdējā bioloģiskā pulksteņa brīdī tika pie sava pirmā bērna, nav ne dzērāja, ne narkomāne, par bērnu pienācīgi rūpējas utt., bet pati atzina, ka ejot ciet un ir grūti, un būtu labāk bijis, ja tā arī pie bērna nebūtu tikusi. Tur gan jāpiezīmē, ka bērns nav nekāds mierīgais, un arī džeku nav izvēlējusies atbilstošu ģimenes dzīvei.
par to nožēlu ir tā, ka man visi apkārt ir apstājušies pie 1 bērna (tiem, kam ir) un ne pa kam vairāk, jo tas ir ļoti grūti un vairs negrib. tālākiem cilvēkiem noteikti nestāsta, kā ir patiesībā, bet no tuviniekiem neslēpj, cik tas ir grūti (nepiepušķo realitāti).

Man apkārt lielajam vairumam ir viens vai divi bērni. Tikai dažiem ir 3, bet tur uzreiz lai to samenedžētu, ir ģimenes modelis, kur sievas sēž mājās pie bērniem, bet vīri noskrējušies darbos (ar visām no tam izrietošajām sekām, kas redzamas gan izskatā, gan biežas iedzeršanas, lai spētu no tā visa atiet). Vai es tā gribētu, laikam jau nē.
19.04.2023 15:48 |
 
Reitings 21
Reģ: 19.04.2023
gan biežas iedzeršanas, lai spētu no tā visa atiet

Bieža iedzeršana tādiem būtu ar vai bez bērniem
19.04.2023 15:54 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Andie @ 19.04.2023 15:41

Es teicu, ka ne gluži nožēlo, bet būtu bijiši citi lēmumi, diez vai viņam būti bijuši bērni. Tas vēl nenozīmē, ka nemīl, tas viss nav tik balts un melns, ļoti emocionāli sarežģīts variants, btw viņas, kas bija/ir labas vecmammas, ar bērnien piegušajiem kontakti labi. Tas iemīlēšanas process viņām negāja viegli, bet ļoti smagi, un tajos laikos PSRS viņas cieta klusu.

Un kāds šīm vecmammām bija tieši tas iemesls nožēlot? Viņas ir veselu mūžību nodzīvojušas un tad var nākt ārā ne tikai tādi teksti...Atceros savu vecvecmammu, kas man teica, ka lai es vispār ar vīriešiem neielaižos un, ka ar viņiem ir viena liela nelaime :D
Es personīgi vecmammu teikto un viņu dzīves piemēram nesekotu. Tieši tā, tie bija citi laiki un tad tiešām pastāvēja sabiedrības spiediens. Skumji tikai, ka viņas pie tā, ka dzivē kaut kas nesanāca vaino pie tā bērnus un skumji, ka nesatika īstos vīriešus kurus mīlēt.
19.04.2023 15:55 |
 
10 gadi
Reitings 3559
Reģ: 13.03.2013
GhostGG @ 19.04.2023 15:28

Tas nav sabiedrības spiediens, tā ir realitāte. Tiešām var gadīties, ka vēlāk var arī nesanākt. Tā tikai dažas atsaldētās domā, ka gadiem ejot auglība tikai palielinās :D
https://abcnews.go.com/GMA/OnCall/women-fertility-falls-lose-90-percent-eggs-30/story?id=9693015

Tas protmas tā, ir ka ar vecumu gan vīrieša feritilāte krītas, gan sievietes, protams, bet sabiedrībai būtu jāprtrauc visis šie unsolicited advice. Bērns vnm būs subjekts, kā neesamību labāk nožēlot, nekā nožēlot tā esamību.
19.04.2023 15:57 |
 
Reitings 752
Reģ: 03.01.2023
Andie @ 19.04.2023 15:57

Tas protmas tā, ir ka ar vecumu gan vīrieša feritilāte krītas, gan sievietes, protams, bet sabiedrībai būtu jāprtrauc visis šie unsolicited advice. Bērns vnm būs subjekts, kā neesamību labāk nožēlot, nekā nožēlot tā esamību.

Kāpēc tā domā? Pasaulē tomēr ir ļoti maz cilvēku, kas nožēlo, ka ir dzimuši. Ja māte nožēlo, tas vēl nenozīmē, ka bērna eksistenci nožēlo arī tēvs, bērns pats, vecvecāki, bērna draugi, bērna nākotnes ģimene utt.
19.04.2023 16:05 |
 
Reitings 3520
Reģ: 23.01.2022
TuunEs @ 19.04.2023 15:55

Un kāds šīm vecmammām bija tieši tas iemesls nožēlot? Viņas ir veselu mūžību nodzīvojušas un tad var nākt ārā ne tikai tādi teksti...Atceros savu vecvecmammu, kas man teica, ka lai es vispār ar vīriešiem neielaižos un, ka ar viņiem ir viena liela nelaime :D
Es personīgi vecmammu teikto un viņu dzīves piemēram nesekotu. Tieši tā, tie bija citi laiki un tad tiešām pastāvēja sabiedrības spiediens. Skumji tikai, ka viņas pie tā, ka dzivē kaut kas nesanāca vaino pie tā bērnus un skumji, ka nesatika īstos vīriešus kurus mīlēt.

No cik gadiem tev sākas vecmammas?
Es arī zinu sievietes spēka gados, kuras ir teikušas, ka tad, ja PSRS laikā nebūtu uzspiests radīt bērnus, viņām bērni nebūtu.
Viena atklāti vecākajai meitai pateica - es tevi nemaz negribēju, tavs tēvs piespieda. Jaunāko meitu gan dikti mīlēja un lutināja.
Nevajag laist caur savu prizmu - negribēju, tad sagribēju un viss ir tik kolosāli, ka vienradži kakā varavīksnes. Ne vienmēr tie īstie vīrieši tiešām ir tie īstie. Un var teikt, ka mūsdienās nav spiediens un blablabla, bet ir. Ir no ģimenes, no kolēģiem, no draugiem un sabiedrības kopumā.
19.04.2023 16:07 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
Ja arī ir kāda mamma, kas nožēlo sava bērna eksistenci, tad tas nav jāpieņem kā norma, tā jebkurā gadījumā ir ļoti miskroskopiska procentuāla daļa, ka tā var gadīties un tām, kurām nav bērnu, bet gribētos, nebūtu jābaidās, ka ar viņām tas notiks. Ja pašai ir sakārtots tas, kas Tev ir galvā un esi psiholoģiski nobriedusi, tad šādai nožēlai nav jābūt.
Un ja runājot par sabiedrības spiedieniem. Ja Tu neesi pshiloģiski nobriedis un Tevi ietekmē sabiedrības spiediens un Tu vai nu pakļaujies vai tieši pretēji liedz sev dzīvē kaut ko, lai tieši šai ''sabiedrībai'' ieriebtu, tad šeit atkal varam nonākt pie tā, ka kaut kas līdz galam tur nav un ir jāsāk rakties sevī dziļāk.
Man vispār absurdi liekas darīt to ko citi saka, tā ir Tava dzīve un Tu pats izlemsi kā Tev būs labāk.
19.04.2023 16:10 |
 
10 gadi
Reitings 3559
Reģ: 13.03.2013
TuunEs @ 19.04.2023 15:55

Un kāds šīm vecmammām bija tieši tas iemesls nožēlot? Viņas ir veselu mūžību nodzīvojušas un tad var nākt ārā ne tikai tādi teksti...Atceros savu vecvecmammu, kas man teica, ka lai es vispār ar vīriešiem neielaižos un, ka ar viņiem ir viena liela nelaime :D
Es personīgi vecmammu teikto un viņu dzīves piemēram nesekotu. Tieši tā, tie bija citi laiki un tad tiešām pastāvēja sabiedrības spiediens. Skumji tikai, ka viņas pie tā, ka dzivē kaut kas nesanāca vaino pie tā bērnus un skumji, ka nesatika īstos vīriešus kurus mīlēt.

Kāpec tik ņirdzoša attieksme, tu lietas vispārini par daudz, 70-90 tie nav tik sens laiks, ņem vērā. Pamatā es teiktu, ka tā bija viņu dzīve par kuru viņas sēro dažādos aspekots, jo līdz ar bērnu bieži nākas no tik ļoti daudz kā atteikties vai līdz ar bērna esamību tiek zaudētas iespējas, kas bija līdz tam, jo būsim reāli, par tēvu varētu gribēt daudzi būt, jo tas ir ģenētiski radniecīgs turpinājums uz sievietes rēķina.
19.04.2023 16:11 |
 
Reitings 5343
Reģ: 27.03.2023
No cik gadiem tev sākas vecmammas?

Grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet runa gāja par tām, kas dzīvojušas PSRS laikos.
Nevajag laist caur savu prizmu - negribēju, tad sagribēju un viss ir tik kolosāli, ka vienradži kakā varavīksnes

Protams, visādi var gadīties un var uzskaitīt visus aspektus, bet es to nepieņemtu kā normu un tas ir MANS viedoklis pie kā es palikšu. Ja sievietēm kuras ir nolēmušas visu dzīvi palikt bez bērniem un šis ir viņu mierinājums, ka ''redz ir taču tik daudz sieviešu kuras nožēlo'', tad nē sorry es nebūšu tā, kas to kultivēs un teiks, ka tas ir pilnīgi ok un katrai otrajai tā ir.
19.04.2023 16:20 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits