Sveiki!
2.5 mēn mokos ar trauksmi, kas sākās pēc panikas lēkmes - pilnīgi negaidītas. Neteiktu, ka biju stresā, vai notika kas drausmīgs. Jā, iespējams, zemapziņā kkas krājās, bet tādu reakciju gan negaidīju. Panikas lēkme bija pirmo reizi pa maniem 25 gadiem. Pirms tam bijušas derealizācijas epizodes, ar kurām jau mācēju sadzīvot.
Bailēs pēc PL skrēju pie visiem ārstiem, un pilna trauksmes un manas derealizācijas, biju gatava uz jeb ko. Neirologs izrakstīja antidepresantus - par tiem iepriekš neko nezināju, bet dzert uzreiz nesāku.
Pēc pirmās vizītes pie psihoterapeites kļuva pavisam sūdīgi un nolēmu ok, sākam antidepresantus, ja vien tie palīdzēs..
Tā nu 5 nedēļas nodzēru escitalopram, tas neko izņemot apātiju un emociju trūkumu nedeva. Nomainīju ārstu, šis nomainīja a/d uz Elify (venlafaxine). Tā jau dzeru mēnesi, trauksme, sliktas domas, suicidālas domas (kas iepriekš nebija), bezizejas sajūta un nomāktība vnk piegriezušies. Atkal biju pie ārsta neirologa, šis saka atcelt a/d vispār.
Tad nu jautājums.. Kura ir saskārusies ar to, ka a/d vispār nederēja kā ārstēšanās rīks? Cik ilgi dzērāt līdz atcēlāt? Un vai bija tas "atcelšanas sindroms" par kuru kliedz viss internets? Lasu un pilnīgi trīcu, kā nu būs.. šodien pirmo dienu kā dzeršu pusi no dozas.
47
