Trauksme un antidepresantu atcelšana

Pajautā ārstam par neiroleptiku lietošanu. Palīdz pie šiem pašiem simptomiem. Man no AD nebija blaknes, vienkārši neko nemainīja. Saku lietot neiroleptikus, ātri sajutu uzlabojumus. Tev vienkārši nepaveicas, nesanāca īstos AD atrast vai arī AD Tev neder. Es ļoti iesaku naudu nežēlot un iet uz vizīti pie Inna Mihailova. Izvilka mani no purva, tagad lēnam metu nost zāles, bet labais efekts turas un nemainās. Labā ziņa ir tāda, ka tas kurš meklē risinājumu NOTEIKTI tādu atradis! Vajag pacietību un spēku, bet ja turpināsi meklēt palīdzību un/vai risinājumu VISS nokārtosies! Lai izdodas! Turies!
P.s. Kad biju purvā man arī likās, ka nu ir viss, nevaru izturēt un izejas nav. Cik ļoti es maldījos, ieguldot darbu risinājuma meklēšana var atgūt veselību un dvēseles harmoniju. Man izdevās lai cik drūma tā bilde bija sākotnēji :) Nu jau ilgu laiku man nav nekādu simptomu, 0, jutos labi:)

Renaate301 @ 13.04.2023 19:14

Pajautā ārstam par neiroleptiku lietošanu. Palīdz pie šiem pašiem simptomiem. Man no AD nebija blaknes, vienkārši neko nemainīja. Saku lietot neiroleptikus, ātri sajutu uzlabojumus. Tev vienkārši nepaveicas, nesanāca īstos AD atrast vai arī AD Tev neder. Es ļoti iesaku naudu nežēlot un iet uz vizīti pie Inna Mihailova. Izvilka mani no purva, tagad lēnam metu nost zāles, bet labais efekts turas un nemainās. Labā ziņa ir tāda, ka tas kurš meklē risinājumu NOTEIKTI tādu atradis! Vajag pacietību un spēku, bet ja turpināsi meklēt palīdzību un/vai risinājumu VISS nokārtosies! Lai izdodas! Turies!
P.s. Kad biju purvā man arī likās, ka nu ir viss, nevaru izturēt un izejas nav. Cik ļoti es maldījos, ieguldot darbu risinājuma meklēšana var atgūt veselību un dvēseles harmoniju. Man izdevās lai cik drūma tā bilde bija sākotnēji :) Nu jau ilgu laiku man nav nekādu simptomu, 0, jutos labi:)

Liels paldies par atbildi!
Jūtos tiešām purvā.. trauksme un uzbāzīgas tizlas domas šausmīgi ietekmē dzīves kvalitāti.
AD varbūt labi strādā depresijai. Bet trauksmei, iespējams manā gadījumā, vnk nosit emocijas un baig neko vairs nedod. Nekad vairs..

Mimii13 @ 13.04.2023 20:22

Liels paldies par atbildi!
Jūtos tiešām purvā.. trauksme un uzbāzīgas tizlas domas šausmīgi ietekmē dzīves kvalitāti.
AD varbūt labi strādā depresijai. Bet trauksmei, iespējams manā gadījumā, vnk nosit emocijas un baig neko vairs nedod. Nekad vairs..

Tiešām, pamaini ārstu pirms saki nekad vairs. Ir bijušas sliktas pieredzes ar ad, bet tas tikai nozīmēja, ka nav atrastas īstās.
Zinu, banāli un viegli jau pateikt, bet - joga un meditācija, iesaku par visiem 100%. Vadīta, grupā nevis pašai mājās.

Lula @ 13.04.2023 20:38

Tiešām, pamaini ārstu pirms saki nekad vairs. Ir bijušas sliktas pieredzes ar ad, bet tas tikai nozīmēja, ka nav atrastas īstās.
Zinu, banāli un viegli jau pateikt, bet - joga un meditācija, iesaku par visiem 100%. Vadīta, grupā nevis pašai mājās.

Man ir viena liela problēma - es vienkārši gribu atsākt dzīvot tā, kā dzīvoju pirms visa šī murga ar ārstiem, zālēm, mokām no blaknēm, negulētām naktīm, dārzeņa stāvokļiem utt. Un mana trauksme ne visai atbalsta jebkuras psihes izmaiņas un bļauj, ka esmu traka jau un ceļš uz Tvaika ielu.
Tāpēc izmēģinot jogu un meditāciju dabūju trauksmes sitienu pa seju :D
Izvēlējos palasīt Kurpatovu, mācīties elpot un staigāt svaigā gaisā - tas ir tuvāks manai dabai..

Autore, es vēlreiz teikšu - runā ar ārstu par neiroleptikiem. Man trauksmei un bezmiega AD neko nedeva, bet neiroleptiki palīdzēja ātri.
Meditācija akūtā stāvoklī neder, var pat pastiprināt trauksmi. Akūtā stāvoklī labāk palīdzētu piemēram, regulāra vingrošana, nevis mierīga joga vai smags kardio, bet kaut kas pa vidu, mērena, bet aktīva slodze vismaz dažas reizes nedēļa. Palīdzētu līdzsvarot nervu sistēmu pirts un Spā, ar nosacījumu ja pirms tam tas ir paticis. Un dabas terapija, meža terapija - palasi par to. Un pats galvenais tomēr atrast zāles, jo šobrīd Tava nervu sistēma pati nevar pārstrādāt to slodzi kas Tev ir. Bet pamainīt ārstu noteikti un es ieteicu vislabāko man zināmo variantu. Dzīvesveida maina un tādas lietas palīdz pie vieglas līdz max vieglai/vidējai trauksmei un depresijai. Vidējai līdz smagai dzīvesveida izmaiņas nesniegs uzreiz efektu. Otrs variants ir, ka atrisinās ārēji iemesli kuru del tas sākas, bet drošāk būtu strādāt ar iekšējiem. Nu tas ātruma rakstot. Man pašai agrāk bija vairāk ilgstošas trauksmes nekā depresijas problēmas.

Renaate301 @ 14.04.2023 09:42

Autore, es vēlreiz teikšu - runā ar ārstu par neiroleptikiem. Man trauksmei un bezmiega AD neko nedeva, bet neiroleptiki palīdzēja ātri.
Meditācija akūtā stāvoklī neder, var pat pastiprināt trauksmi. Akūtā stāvoklī labāk palīdzētu piemēram, regulāra vingrošana, nevis mierīga joga vai smags kardio, bet kaut kas pa vidu, mērena, bet aktīva slodze vismaz dažas reizes nedēļa. Palīdzētu līdzsvarot nervu sistēmu pirts un Spā, ar nosacījumu ja pirms tam tas ir paticis. Un dabas terapija, meža terapija - palasi par to. Un pats galvenais tomēr atrast zāles, jo šobrīd Tava nervu sistēma pati nevar pārstrādāt to slodzi kas Tev ir. Bet pamainīt ārstu noteikti un es ieteicu vislabāko man zināmo variantu. Dzīvesveida maina un tādas lietas palīdz pie vieglas līdz max vieglai/vidējai trauksmei un depresijai. Vidējai līdz smagai dzīvesveida izmaiņas nesniegs uzreiz efektu. Otrs variants ir, ka atrisinās ārēji iemesli kuru del tas sākas, bet drošāk būtu strādāt ar iekšējiem. Nu tas ātruma rakstot. Man pašai agrāk bija vairāk ilgstošas trauksmes nekā depresijas problēmas.

Paldies par ieteikumiem un Tavu laiku, tiešām!
Jā, vingrošana un iziešana ārpus mājas palīdz, jo tik guļot un domājot kļūst sliktāk ilgtermiņā, kaut gan uz to brīdi leiras neaiztieciet mani, un viss ok. Piespiest sevi dažkārt ir arī grūti, bet cīnos..
Es patiesībā vairs nezinu, kas ir lielākā problēma šobrīd un kāda diagnoze tā skaitās, bet, ka dzīvot tā nav iespējams, tas ir skaidrs... no zālēm pēc AD bīstos, bet laikam nāksies piemeklēt kko. Neiroleptiķus, starp citu, mēģināju, - betamaks un kventiax, otrais neaizgāja vispār, no pirmajām apstājās mēnešreizes, bet pašsajūtas ziņā liekas bij mazliet vieglāk. Varbūt ārsts ieteiks ko citu.

Mimii13 @ 13.04.2023 21:09

Man ir viena liela problēma - es vienkārši gribu atsākt dzīvot tā, kā dzīvoju pirms visa šī murga ar ārstiem, zālēm, mokām no blaknēm, negulētām naktīm, dārzeņa stāvokļiem utt. Un mana trauksme ne visai atbalsta jebkuras psihes izmaiņas un bļauj, ka esmu traka jau un ceļš uz Tvaika ielu.
Tāpēc izmēģinot jogu un meditāciju dabūju trauksmes sitienu pa seju :D
Izvēlējos palasīt Kurpatovu, mācīties elpot un staigāt svaigā gaisā - tas ir tuvāks manai dabai..

Inga Zārde - profesionāla, ar ilgu gadu pieredzi, psihiatre. Piemeklēs Tev īstos AD. Saku pēc pieredzes. Viņa strādā Vivendi centrā. Būs jāgaida rindā, bet reizēm atbrīvojas ātrāk iespēja tikt.
Ja ir tik grūti, vajag AD. Saku pēc pieredzes. Man bija tieši tas pats, trauksmes, panikas lēkmes un vēl depresija. Tiku galā un šobrīd dzīvoju normāli. 👌

Vivian10 @ 14.04.2023 11:14

Inga Zārde - profesionāla, ar ilgu gadu pieredzi, psihiatre. Piemeklēs Tev īstos AD. Saku pēc pieredzes. Viņa strādā Vivendi centrā. Būs jāgaida rindā, bet reizēm atbrīvojas ātrāk iespēja tikt.
Ja ir tik grūti, vajag AD. Saku pēc pieredzes. Man bija tieši tas pats, trauksmes, panikas lēkmes un vēl depresija. Tiku galā un šobrīd dzīvoju normāli. ?

Paldies! Ja nav noslēpums, kurus AD lietoji un cit ilgi? Vai vēl lieto?

Aizej tacu pie laba psihiatra! Kapec tu ar so problemu griezies pie neirologa?

Savva @ 14.04.2023 13:17

Aizej tacu pie laba psihiatra! Kapec tu ar so problemu griezies pie neirologa?

Biju pie Mārtiņa Ogsta - psihiatra Vivendi centrā. Elify lietoju pēc viņa vizītes un jūtos 100x sliktāk nekā pirms šīm zālēm.

Mimii13 @ 13.04.2023 20:22

Liels paldies par atbildi!
Jūtos tiešām purvā.. trauksme un uzbāzīgas tizlas domas šausmīgi ietekmē dzīves kvalitāti.
AD varbūt labi strādā depresijai. Bet trauksmei, iespējams manā gadījumā, vnk nosit emocijas un baig neko vairs nedod. Nekad vairs..

AD lieliski palidz trauksmei. Tavs arsts dara kko nepareizi.

Mimii13 @ 14.04.2023 13:19

Biju pie Mārtiņa Ogsta - psihiatra Vivendi centrā. Elify lietoju pēc viņa vizītes un jūtos 100x sliktāk nekā pirms šīm zālēm.

tatad tev sie ad neder, jamaina uz citiem.

Esmu tam arī gājusi cauri un joprojām eju.Ļoti spēcigas un biežas panikas lēkmes, trauksme un depresija, nevarēju vispār viena normāli eksistēt, pat vienkārša iešana uz veikalu bija kā izdzīvošanas misija .Mans pirmais ārsts (Psihiatrs) izrakstīja Adaptolu un tad Noofen, kas man bija kā pīlei ūdens-nekādas jēgas.Nākamais piegājiens bija AD, no kura man bija vēl sliktāk (līdzi kā Tev (autorei)), atcēlām, atcelšanas sindroms bija, bet ja Tu esi jau pieradis dzīvot ar konstantu trauksmi,VD un panikām, tad tas nelikās nekas traks :D Nākamais cēliens bija Alprozalams un Kventiax, bija efekts,gāju arī pie psihoterapeita gadus 2 .Alprozalams...uhhhh...palīdz ,pat ļoti labi, bet atkarību rada narkomāna cienīgu ( lomkas bija ļoti smagas pēc atcelšaņas) un nav paredzēts ilgstošai lietošanai.
Taču arī šim sāka zust efektivitāte, tādēļ nomainīju ārstu un man piemeklēja pilnīgi citas zāles (Feverin AD un Gabapentīnu) un apmeklēju dažādas terapijas (drāmas, fizio,mākslas u.c.).Tagad ir krietni labāk, krietni. Es teiktu-manu panākumu atslēga bija labs ārsts un terapijas iekšējo problēmu sakņu izravēšanai.

Ir ļoti daudzi AD. Tas, cik konkrētais der, ir ļoti individuāli un pirms pamēģināšanas to nav iespējams zināt - ne tev, ne ārstam. Pēc ilgākas pieredzes tikai var kaut kādus secinājumus izdarīt, un zināt, piemēram, ka konkrēta tipa AD tev neder.
Ar blaknēm jāņem vērā tas, ka liela daļa ir tikai sākumā, un pēc tam pāriet (pareibst galva, nelabuma sajūta, tās, kas vieglākas). Dažreiz nepāriet, bet lielākoties pāriet. Tas nenotiek nedēļas laikā, kamēr organisms pierod. Turklāt antidepresantiem ir tāda stulba lieta, ka mēnesis ir PĀRĀK MAZ, lai varētu adekvāti novērtēt, vai zāles iedarbojas uz mērķi. Apātijai gan nebūtu jārodas (ja bija jau pirms tam, tad cits stāsts) un tā parasti nozīmē, ka nepieciešams kaut kas cits, bet to ir obligāti jāsaka ārstējošajam speciālistam. Visas jaunās domas, visu, kas mainījies, ir jāsaka ārstam, kurš var pielāgot devu vai mainīt kaut ko medikamentos. Un jā, strauji pārtraukt šīs zāles arī nedrīkst. Tu ne tikai jutīsies daudz sliktāk, tas ir arī bīstami. Pārtraukšanai IR JĀBŪT pakāpeniskai. Ir cilvēki, kas mazāk izjutis, ir cilvēki, kas vairāk, bet tik un tā to jādara ir pakāpeniski.
Es nezinu, vai tev nepieciešami tikai AD, vai kāds kombo ar prettrauksmes līdzekļiem. Tur ārstam jāskatās, kas ir primāri, vai nav tā, ka depresija ir no tā, ka nevar sadzīvot ar trauksmi, vai konkrētās zāles iedarbojas arī uz to, vai tomēr nē, varbūt pietiek ar kaut ko, kas ir tikai trauksmei/panikai... Sarežģīti tas viss.
Tu negribēsi šo dzirdēt, bet trauksme un depresija ir problēmas, ko ātri atrisināt nav iespējams. Izklausās, ka tu esi ceļa sākumā un tev vēl ar to ir jāsamierinās. Ātri nenotiks nekas, to ir jāsaprot. Vislabāk iedarbojas kombinācija terapija+medikamenti, bet arī tas ir atkarīgs no pārāk daudz kā, lai varētu skaidri pateikt, ka būs tā vai citādāk.
Lai veicas!

Nevaru izlabot ziņu - gribēju teikt, ka nezinu, vai tev nepieciešami tikai AD, vai kāds kombo ar prettrauksmes līdzekļiem - vai varbūt vispār kaut kas pilnīgi cits. Atkarīgs no cēloņiem, no tava tagadējā stāvokļa, no turpmākajiem plāniem. AD var, piemēram, izvilkt no bedres, bet pēc tam ar nedaudz svaigāku galvu tāpat jāmeklē problēmas cēloņi.

Optron @ 14.04.2023 13:55

Esmu tam arī gājusi cauri un joprojām eju.Ļoti spēcigas un biežas panikas lēkmes, trauksme un depresija, nevarēju vispār viena normāli eksistēt, pat vienkārša iešana uz veikalu bija kā izdzīvošanas misija .Mans pirmais ārsts (Psihiatrs) izrakstīja Adaptolu un tad Noofen, kas man bija kā pīlei ūdens-nekādas jēgas.Nākamais piegājiens bija AD, no kura man bija vēl sliktāk (līdzi kā Tev (autorei)), atcēlām, atcelšanas sindroms bija, bet ja Tu esi jau pieradis dzīvot ar konstantu trauksmi,VD un panikām, tad tas nelikās nekas traks :D Nākamais cēliens bija Alprozalams un Kventiax, bija efekts,gāju arī pie psihoterapeita gadus 2 .Alprozalams...uhhhh...palīdz ,pat ļoti labi, bet atkarību rada narkomāna cienīgu ( lomkas bija ļoti smagas pēc atcelšaņas) un nav paredzēts ilgstošai lietošanai.
Taču arī šim sāka zust efektivitāte, tādēļ nomainīju ārstu un man piemeklēja pilnīgi citas zāles (Feverin AD un Gabapentīnu) un apmeklēju dažādas terapijas (drāmas, fizio,mākslas u.c.).Tagad ir krietni labāk, krietni. Es teiktu-manu panākumu atslēga bija labs ārsts un terapijas iekšējo problēmu sakņu izravēšanai.

Uh, garš ceļš gan …
Ja nav noslēpums, pie kādiem ārstiem gāji?
Man uz pirmdienu kārtējais piegājiens pie jauna psihiatra - Lienas Jorenas. Redzēs ko teiks 😟

LiepaShmiepa @ 14.04.2023 14:05

Ir ļoti daudzi AD. Tas, cik konkrētais der, ir ļoti individuāli un pirms pamēģināšanas to nav iespējams zināt - ne tev, ne ārstam. Pēc ilgākas pieredzes tikai var kaut kādus secinājumus izdarīt, un zināt, piemēram, ka konkrēta tipa AD tev neder.
Ar blaknēm jāņem vērā tas, ka liela daļa ir tikai sākumā, un pēc tam pāriet (pareibst galva, nelabuma sajūta, tās, kas vieglākas). Dažreiz nepāriet, bet lielākoties pāriet. Tas nenotiek nedēļas laikā, kamēr organisms pierod. Turklāt antidepresantiem ir tāda stulba lieta, ka mēnesis ir PĀRĀK MAZ, lai varētu adekvāti novērtēt, vai zāles iedarbojas uz mērķi. Apātijai gan nebūtu jārodas (ja bija jau pirms tam, tad cits stāsts) un tā parasti nozīmē, ka nepieciešams kaut kas cits, bet to ir obligāti jāsaka ārstējošajam speciālistam. Visas jaunās domas, visu, kas mainījies, ir jāsaka ārstam, kurš var pielāgot devu vai mainīt kaut ko medikamentos. Un jā, strauji pārtraukt šīs zāles arī nedrīkst. Tu ne tikai jutīsies daudz sliktāk, tas ir arī bīstami. Pārtraukšanai IR JĀBŪT pakāpeniskai. Ir cilvēki, kas mazāk izjutis, ir cilvēki, kas vairāk, bet tik un tā to jādara ir pakāpeniski.
Es nezinu, vai tev nepieciešami tikai AD, vai kāds kombo ar prettrauksmes līdzekļiem. Tur ārstam jāskatās, kas ir primāri, vai nav tā, ka depresija ir no tā, ka nevar sadzīvot ar trauksmi, vai konkrētās zāles iedarbojas arī uz to, vai tomēr nē, varbūt pietiek ar kaut ko, kas ir tikai trauksmei/panikai... Sarežģīti tas viss.
Tu negribēsi šo dzirdēt, bet trauksme un depresija ir problēmas, ko ātri atrisināt nav iespējams. Izklausās, ka tu esi ceļa sākumā un tev vēl ar to ir jāsamierinās. Ātri nenotiks nekas, to ir jāsaprot. Vislabāk iedarbojas kombinācija terapija+medikamenti, bet arī tas ir atkarīgs no pārāk daudz kā, lai varētu skaidri pateikt, ka būs tā vai citādāk.
Lai veicas!

Piekrītu, ka mēnesis ir maz, bet liekas, ka tā trauksme jau nebija TIK liela, cik to pacēla preparāts un jutos dikti “zem zālēm” ik dienu. Pievienojās nebijuši simptomi, bailes utt ar kuriem tagad tik atliks cīnīties. Zinātu, nesāktu AD vispār..
Par pakāpeniskumu.. ārsts teica, ka mana doza ir maza un mēnesis arī nav daudz, un varu mest nost uzreiz, bet ja vēlos, nedēļu pabūt uz puses no tās. Nu tā vakar biju uz puses un dīvainākais - pirms tās dozas izdzeršanas visu dienu bija +\- ok, skaidrāks prāts. Izdzerot, atgriezās migla galvā. Es pieņemu, ka vienkārši šīs zāles man maximāli neder…
Par to, ka ceļš garš priekšā, es vēl mēģinu ar to domu sadzīvot, bet, kā jau teicu, ar zālēm trauksme palielinājās un suicidālās domas parādījās, kas traucē adekvāti vispār uztvert situāciju un kustēties tālāk bez panikas un vēlmes visu pasūtīt. Bezizejas sajūta spiež riktīgi un doma par garo ceļu šobrīd ir kkas, ar ko katru dienu mēģinu sadraudzēties, lai nedzīt pašu sevi uz priekšu ar mietu, bet mierīgi turpināt terapiju..

Gribēju piebilst, ka laikam katrs, kas gājis cauri šim, iekšā pie sevis sapņoja un cerēja katru dienu, ka murgs beigsies ar pamošanos kā nebijis. Bet tas nenotiek. Un trauksmainajiem mums, laiks ir liels ienaidnieks

Arī es pirms 1,5 gada pirmo reizi sastapos ar trauksmēm un panikas lēkmēm. Kādu laiku mocījos pamatīgi. Nevarēju aiziet ne uz veikalu, ne darbu. Nenormālais stress ietekmēja arī fiziski. Nebija spēka un enerģijas vispār. Kļuvu ārprātīgi emocionāla, raudāju un domāju, ko darīt un vai tagad visu dzīvi būs tā. Dzīves kvalitāte bija mērāma mīnusos.
Protams, paralēli devos pie ārstiem, kuri ātri vien saprata, kas man par kaiti un nozīmēja lietot AD Man tas šķita pasaules gals. Kā es tagad tā sākšu tādus lietot, es taču varu pati tikt galā. Uzsāku iet pie psihoterapeita, bet ar to vien nepietika.
Kad sapratu, ka cīnos jau vairākus mēnešus un neredzu gaismu tuneļa galā, sapratu, ka jāmēģina un jāpalīdz savam ķermenim ar AD. Tieši tajā dienā biju frizētavā un friziera krēslā piedzīvoju panikas lēkmi. Nu tas bija pēdējais piliens.
Sāku lietot Paroxetine. Burtiski pēc pāris dienām sajutos daaaudz mierīgāka. Jāatzīst, šķita, ka zāļu deva bija nedaudz par lielu, jo biju diezgan apātiska, bez emocijām. Nedaudz samazināju zāļu devu, tā izrādījās mana ideālā deva. Efektu sajutu ātri. Sāka atgriezties dzīves prieks, drosme iziet ārā. Goda vārds, kopš tās dienas friziera krēslā man nav bijusi neviena panikas epizode.
Lietoju AD jau 1,5 gadu. Drīz laikam jāmēģina samazināt devu, jo ārste toreiz teica palietot kādus 2 gadus.
Vēlos teikt, ka nav jābaidās lietot AD, tas nav nekas tāds. Protams, ideālā scenārijā visu var atrisināt cēloņu apzināšanās utt, bet es zinu, kā ir, kad ir ļooooooti grūti un nekāda parunāšanās ar psihoterapeitu nelīdz. Parunā ar ārstu par iespēju samainīt uz ko citu. Vai samazināt devu esošajiem.

Kasesesmu @ 14.04.2023 15:44

Arī es pirms 1,5 gada pirmo reizi sastapos ar trauksmēm un panikas lēkmēm. Kādu laiku mocījos pamatīgi. Nevarēju aiziet ne uz veikalu, ne darbu. Nenormālais stress ietekmēja arī fiziski. Nebija spēka un enerģijas vispār. Kļuvu ārprātīgi emocionāla, raudāju un domāju, ko darīt un vai tagad visu dzīvi būs tā. Dzīves kvalitāte bija mērāma mīnusos.
Protams, paralēli devos pie ārstiem, kuri ātri vien saprata, kas man par kaiti un nozīmēja lietot AD Man tas šķita pasaules gals. Kā es tagad tā sākšu tādus lietot, es taču varu pati tikt galā. Uzsāku iet pie psihoterapeita, bet ar to vien nepietika.
Kad sapratu, ka cīnos jau vairākus mēnešus un neredzu gaismu tuneļa galā, sapratu, ka jāmēģina un jāpalīdz savam ķermenim ar AD. Tieši tajā dienā biju frizētavā un friziera krēslā piedzīvoju panikas lēkmi. Nu tas bija pēdējais piliens.
Sāku lietot Paroxetine. Burtiski pēc pāris dienām sajutos daaaudz mierīgāka. Jāatzīst, šķita, ka zāļu deva bija nedaudz par lielu, jo biju diezgan apātiska, bez emocijām. Nedaudz samazināju zāļu devu, tā izrādījās mana ideālā deva. Efektu sajutu ātri. Sāka atgriezties dzīves prieks, drosme iziet ārā. Goda vārds, kopš tās dienas friziera krēslā man nav bijusi neviena panikas epizode.
Lietoju AD jau 1,5 gadu. Drīz laikam jāmēģina samazināt devu, jo ārste toreiz teica palietot kādus 2 gadus.
Vēlos teikt, ka nav jābaidās lietot AD, tas nav nekas tāds. Protams, ideālā scenārijā visu var atrisināt cēloņu apzināšanās utt, bet es zinu, kā ir, kad ir ļooooooti grūti un nekāda parunāšanās ar psihoterapeitu nelīdz. Parunā ar ārstu par iespēju samainīt uz ko citu. Vai samazināt devu esošajiem.

Paldies par tavu pieredzi un laiku!
Jūtu līdzi, ka tev arī nācās piedzīvot šo murgu un priecājos, ka tev ir tagad labi! Labā nozīmē apskaužu!
Laikam rīkošos līdzīgi - lai ārsts izraksta ko nu izrakstīs, bet lietošu pēc laiciņa, kad sapratīšu ka pati netieku laukā. Došu laiku izvadīties zālēm, kas tagad ir organismā. Kas ir pierašana pie AD jau zinu, tā ka pārdzīvošu arī trešo reizi, ja nāksies :D
Šobrīd arī nodarbojos ar psihoterapeitu un pēc sesijām rodas iekšēja sajūta, ka varēšu tikt galā pati.
Panikas lēkmes, starp citu, mani nemoka tik ļoti kà uzbāzīgas melnas domas un nerealitātes sajūta. Iekšējs tukšums. Panikas lēkme man bija 1x pašā sākumā un vairs neatgriezās, tfu tfu tfu.