Sveikas, meitenes! 😊
Labprāt vēlētos uzklausīt viedokļus, padomus, iespējams, kāda ir bijusi līdzīgā situācijā.
Būtībā situācija ir tāda, ka es drauga dēļ pametu savu dzīvi Latvijā un aizbraucu dzīvot pie viņa uz ārzemēm. Godīgi sakot, kad braucu prom, īsti nedomāju par tādām lietām kā reāli būs svešā valstī iedzīvoties utml., jo biju pārliecināta, ka iedzīvoties man nebūs problēmu.
Tātad, ir pagājis kāds laiks, esmu joprojām te, un esmu sapratusi, ka mani ļoti velk atpakaļ uz mājām, Latviju. Tā kā ja sākumā es ik pa reizēm aizdomājos, ka labprāt atgrieztos Latvijā, tad tagad es par to domāju gandrīz katru dienu un smeldz sirds. Lieta ir tāda, ka mums ar draugu kopā ir ļoti labi, tāpēc man nav iemesla aizbraukt - teiksim, ja mūsu attiecības būtu toksiskas, es jau sen būtu prom, bet mums viss ir ļoti labi, tāpēc ir šī dilemma - palikt te ar draugu bet ilgoties pēc mājām, vai visu pamest, braukt atpakaļ un sākt jaunu dzīvi?
Ne bērnu, ne kopīga īpašuma, nekā tāda saistoša kopā mums nav, pati esmu in mid-twenties, man šīs ir pirmās nopietnās attiecības.