Kādas ir jūsu domas par ''oligarhu sievām'' un tāda tipa attiecībām?

Viss vienā katlā... vai tēma ir par oligarhu sievām, golddigerēm, "parastu" bagātnieku sievām, dāsniem vīriešiem, dāsniem bagātiem vīriešiem vai vienkārši mājsaimniecēm, kuras nestrādā? Man nav skaidrs tēmas pieteikums 😄

Manā paziņu lokā ir 2 tādi pāri. Neko sliktu es par tādu attiecību modeli nevaru teikt. Ja pašiem tā patīk, tad viss ok. Es tā nekad nevarētu - ja nonāktu situācijā, kad vīrietis pilnībā uztur un visu nodrošina, man vajadzētu vismaz hobiju. Nesaprotu to, kā var visu dienu, katru dienu vnk čillot un... es pat nezinu ko viņas visu laiku dara :D Cilvēkam ir pamatvajadzība sevi piepildīt, realizēt, attīstīt. Manuprāt, ja sieviete visu laiku tikai tērē naudu, bet neprot to nopelnīt un katru dienu atpūšas, ir liela iespēja notrulināties. Šajā attiecību modelī parasti ir vismaz 2 tipu sievietes - vienas, kuras šo ''brīvību'' izmanto lietderīgi un savā labā. Un otras, kuras ir vnk slinķes un dzīvo ar uzskatu, ka nauda dzīvē ir galvenais, grib izskatīties kā mega sexy babe un vīrieti tā arī vērtē - pēc materiālā statusa.
Mana draudzene, kura ir viens no šiem pāriem, ko minēju augstāk ir forša, gudra sieviete. Bet runājot ar viņu var just, ka viņai viss dzīvē ir nācis viegli un nav īsti tas ''draivs'' pa dzīvi.

Man uz šo visu tikai viens sakāms..Visām meitenēm.Dari ko darīdama,stradā,nestrāda,mājas dzive,karjera u.t.t.kāds nu kurai tas pieņemamais,bet vienmer nodrošini uzkrājumus dzīvei bez vīrieša .sevišķi ,ja ir bērni.Neviens nav pasargāts no straujām pārmaiņām dzivē,lai cik uzticams un gādīgs būtu vīrietis.Ja nestrādā .mācies ,attisties,lai vienmēr būtu darba tirgū būtu iespēja tikt.Dzives apraujas pēkšņi,škiršanās.bankroti.Uz otra naudīgumu nevajag paļauties,ka tas būs vienmēr. Tas tā manas pārdomas,sevišķi jaunajām meitenem.Pati biju jauna un paliku ar bernu uz rokām un vienu drebju koferi,bez dzivesvietas ,darba,pat pabalstiem uz bernu,jo tos sanema bijusais..

Es nekad nespētu justies komfortabli attiecībās, kur esmu pilnībā materiāli atkarīga no sava partnera. Būt materiāli atkarīgam no kāda vispār ir briesmīgi, manuprāt. Jo tas nozīmē, ka šim cilvēkam ir kontrole pār tevi.
Es strādāju, jo domāju par savu nākotni. Tomēr vēlos, lai man vecumdienās būtu pensija un normālā apmērā. Un nezinu, kā citiem, bet personīgi man algas dienā ir gandarījuma sajūta, jo zinu, ka tas tiešām ir mans un man to neviens nav uzdāvinājis tāpat vien. Tā ir nauda, ko esmu nopelnījusi pati ar saviem spēkiem.

Motherofdragons @ 11.04.2023 11:25

Viss vienā katlā... vai tēma ir par oligarhu sievām, golddigerēm, "parastu" bagātnieku sievām, dāsniem vīriešiem, dāsniem bagātiem vīriešiem vai vienkārši mājsaimniecēm, kuras nestrādā? Man nav skaidrs tēmas pieteikums ?

ok, fair point :D Jebkurš no šiem gadījumiem ar uzsvaru uz tiem bagātākajiem :D

sieviete tad ir kā tukša lellīte, kura nestrādā

Darbs tukšu lelli nepadarīs par netukšu lelli :D Es vēl saprastu, ja ir kāds jēgpilns darbs, teiksim, cilvēks ceļ mājas vai rūpējas par bērniem bērnunamā, bet visu to mūsdienu bezjēdzīgo ofisa darbu glorifikāciju es nesaprotu. Nestrādāt vienmēr ir labāk nekā strādāt, un to var atļauties tikai elite. Pati gan piederu pie strādātājām un sponsorus nemeklēju (un nekad neesmu meklējusi), bet ja būtu šāda iespēja - neatteiktos. Priekš kam atdot lielāko daļu dzīves kaut kādai papīru stumdīšanai?

Te man nāk prātā koga,nu pāris ar 50 gadu starpību.

101 reizi bijusi diskusija. Katru reizi noved pie viena un tā paša... Pie nekā, jo katrs dzīvo kā grib.

Iespējams, daudzas teiks, ka tas ir nepieņemami, jo sieviete tad ir kā tukša lellīte

Es, personīgi, pazīstu daudz sievietes, kuras dzīvē nekad nav strādājušas, un es pilnīgi varu likt galvu ķīlā, ka viņām ir daudz plašāks redzes loks un viņas ir daudz "pilnākas", nekā tās kuras, ir kāpušas par karjeras kāpnēm. Cilvēku nenosaka vai viņš / viņa ir "tukšs" no tā ar ko nodarbojās, bet gan viņa / viņu intreses to nosaka.

Un otras, kuras ir vnk slinķes un dzīvo ar uzskatu, ka nauda dzīvē ir galvenais

Šādas lietas saka tikai tie, kuriem tās naudas nav, vai arī viņi nezin, kur ieprikties. Cilvēki, man liekas, ka nekad tā nav īsti aizdomājušies, kad lieto šo teicienu: "nauda nav galvenais". Bet ja tā padomā, tad kas īsti ir svarīgāks par naudu? Tās ir tikai dažas lietas, par kurām varētu teikt, ka tās ir svarīgākas par naudu. 1. Tā ir veselība, jo ja nav veselība, tad ir pohuj cik tev nauda ir kontā un 2. Ģimene un cilvēki, kurus tu mīli un kuri tev ir svarīgi. Viss, tās ir tikai divas lietas, kas ir svarīgākas par naudu, pārējais viss ir tikai nauda.

Viss godīgi, nesmukajām (tās kuras biezie neizvēlas) tām jāstrādā, smukāk var atpūsties (kamēr smukas)

Es, personīgi, pazīstu daudz sievietes, kuras dzīvē nekad nav strādājušas,

Kur tu tādas atrodi un cik viņām ir gadu? :D Es nezinu nevienu, nevienā paaudzē. Man šķiet, ka Latvijā tas ir kaut kas ļoti rets. Būtu jāapprecas jau ap 18-21 gadiem, ar pelnošu vīrieti, un to pat pie lielas gribēšanas nav viegli izdarīt. Nu vai arī gadiem jādzīvo pie vecākiem un par viņu naudu, kamēr meklē līgavaini.

No vienas puses, gribētos tā, jo nauda dod iespējas. Var jau Lieņuka stilā bārstīt stulbus aforismus, ka nauda neko nenozīmē, nav svarīga utt, bet ja paskatās reāli - ja ir nauda, var atļauties daudz, daudz vairāk gan ikdienas lietās, gan tādās, kas paver redzesloku, bagātina iekšējo pasauli utt. Visādi labi kursi, meistarklases, hobiji, ceļojumi. Pat par savu veselību tu vari daudz kvalitatīvāk parūpēties, ja tev ir tā ''tik nesvarīgā'' nauda.
No otras puses - man šķiet, ka es ātri vien sāktu justies neērti tādās attiecībās. Jo es pat parastās attiecībās, kas nav ar miljonāru, dzīvoju tā, lai gadījumā, ja viņš mani pamet - man ir sava nauda un savas lietas, lai nav tā, ka es nestrādāju, viņš visu man nodrošina, bet kad pamet, tad es esmu bezdarbniece ar pliku pakaļu, jo visu man ir devis vecis.
Reizēm pēc grūtas darba dienas padomāju, kas nekaiš biezo sievām, kam nav uz darbu jāvelkas un jāstreso, bet... es nezinu, vai es tā patiešām gribētu dzīvot. Pārāk nestabili liekas un šķiršanās gadījumā - viņš joprojām ir biezais, bet es būtu bez nekā.
Taču katrā ziņā - katram jau savs. Tām, kas tā dzīvo, neko nedarot un tērējot viņu naudu, tātad viss ir pieņemams un tas jau galvenais, jo tā ir viņu dzīve ne mana.

Kur tu tādas atrodi un cik viņām ir gadu? Es nezinu nevienu, nevienā paaudzē. Man šķiet, ka Latvijā tas ir kaut kas ļoti rets

Kura ir tava paaudze? :D Patiesībā, tādas ir daudz vairāk nekā varētu šķist. Bet jā, lielākā daļa no viņām ir gados jaunas, ar retiem izņēmumiem un situācijas, kāpēc tā var atļauties dzīvot arī ir ļoti dažādas - turīgi vīrieši, vai turīgi vecāki.

Šādās attiecībās ir sievietes kurām nebija citas izvēles- nebija augsti apmaksāta darba, augastas klases pielūdzēju.
Domāju sievietes ir nelaimīgas un ar katru gadu kļūst aizvien nelaimīgākas un tukšākas. Pa lielam jau nav starpiba zābaki par atlaidēm pirkti par 100 eiro vai 2000.
Tāpat visi viņas tur par durām, grib izmantot. Nav neviena īsta drauga- tikai naudas slaucēji, kas grib lai viņiem izmaksā.
Tāpat sieviete viegli var palikt pie sasistas siles un tad viņai vars nebūs neviena īsta drauga visi būs pazuduši.
Nu skumji.

Es pazīstu vairākus pārus, kur vīrietis uztur sievieti.
Šie visi izšķīrās. Šamējās aizgāja strādāt.

elfa* @ 11.04.2023 13:50

No vienas puses, gribētos tā, jo nauda dod iespējas. Var jau Lieņuka stilā bārstīt stulbus aforismus, ka nauda neko nenozīmē, nav svarīga utt, bet ja paskatās reāli - ja ir nauda, var atļauties daudz, daudz vairāk gan ikdienas lietās, gan tādās, kas paver redzesloku, bagātina iekšējo pasauli utt. Visādi labi kursi, meistarklases, hobiji, ceļojumi. Pat par savu veselību tu vari daudz kvalitatīvāk parūpēties, ja tev ir tā ''tik nesvarīgā'' nauda.
No otras puses - man šķiet, ka es ātri vien sāktu justies neērti tādās attiecībās. Jo es pat parastās attiecībās, kas nav ar miljonāru, dzīvoju tā, lai gadījumā, ja viņš mani pamet - man ir sava nauda un savas lietas, lai nav tā, ka es nestrādāju, viņš visu man nodrošina, bet kad pamet, tad es esmu bezdarbniece ar pliku pakaļu, jo visu man ir devis vecis.
Reizēm pēc grūtas darba dienas padomāju, kas nekaiš biezo sievām, kam nav uz darbu jāvelkas un jāstreso, bet... es nezinu, vai es tā patiešām gribētu dzīvot. Pārāk nestabili liekas un šķiršanās gadījumā - viņš joprojām ir biezais, bet es būtu bez nekā.
Taču katrā ziņā - katram jau savs. Tām, kas tā dzīvo, neko nedarot un tērējot viņu naudu, tātad viss ir pieņemams un tas jau galvenais, jo tā ir viņu dzīve ne mana.

es izturēju pusotru gadu dekretā man nāca pienakosas naudas ,bet ta sajūta, ka aizej un nopelni savu naudu atnāc no sava smagā darba(kurš man patīk)un algas dienā,saviem berniem no savas nopelnitās naudas nopērc to ,kas nepieciešams(tas tā visparināti )man rāva jumtu nost uz dekrētu beigām,ka es to nedaru.Man pat no valsts naudām ,kas nāca to laiku likas ,ka neesmu nopelnījusi.Jokaina domāšana piekrītu.Bet es paļaujos tikai ko pati nopelnu,pat otrā vira naudas nenemu vērā,ka viņs man kautko būtu parādā vai pienākums kautko dot.Pats dod no brivas gribas .Pat ja būtu kontā miljoni ,es tāpat stradatu un tos miljonus izdalītu dzivniekiem un bērniem.

Cik var ķidāt tos attiecību modeļus. Ja abi ir laimīgi kopā, katram der un patīk esošais statuss un noteikumi, tad kāda starpība? 😅

Šādas lietas saka tikai tie, kuriem tās naudas nav, vai arī viņi nezin, kur ieprikties. Cilvēki, man liekas, ka nekad tā nav īsti aizdomājušies, kad lieto šo teicienu: "nauda nav galvenais". Bet ja tā padomā, tad kas īsti ir svarīgāks par naudu? Tās ir tikai dažas lietas, par kurām varētu teikt, ka tās ir svarīgākas par naudu. 1. Tā ir veselība, jo ja nav veselība, tad ir pohuj cik tev nauda ir kontā un 2. Ģimene un cilvēki, kurus tu mīli un kuri tev ir svarīgi. Viss, tās ir tikai divas lietas, kas ir svarīgākas par naudu, pārējais viss ir tikai nauda.

Jā, veselība, ģimene, tuvākie cilvēki. Vaitad jābūt kā minimums100 lietām, lai varētu teikt, ka nauda nav galvenais? Vaitad ar šīm lietām nepietiek? + kādam noteikti ir vēl ar ko papildināt sarakstu. Sava labsajūta, piemēram. Ir sievietes, kuras ir turīgās, bet drausmīgās attiecībās un labāk dzīvo trūcīgāk, bet jūtas laimīgas. Tas vispār ir ļoti subjektīvi un katram mums dzīves vērtības var atšķirties un mainīties kādā dzīves posmā.
Un atbildot uz 1. Tavu teikumu, arī tomēr nepiekritīšu. ''Nauda nav galvenais'' ir turīgu cilvēku bieži lietota frāze. Nabadzīgākajiem tā vien liekas, ka ''būtu man nauda, visas problēmas pazustu.'' Savukārt bagātie reāli piedzīvo to, ka nauda neatrisina visas problēmas un tāpat vari būt i nelaimīgs, i slims, i vientuļš u.t.t. ar visu naudu.

Man šķiet, par šo tēmu īpaši uztraucas sievietes, kurām pašām iekšā dīc tā nepiepildītā vēlme pēc turīga vīra
Nenosodu, kurai gan negribētos darboties ar to, kas patīk

Oh, here we go again.