Uzskatu, ka iepazīstināšana ar vecākiem ir tāds kā next step attiecību attīstībā (izņemot gadījumus, kad ar saviem vecākiem nekontaktējas vispār vai viņi dzīvo kaut kur ārzemēs, un tad nav fiziski iespējams).
Kad tiek izteikta vēlme iepazīstināt ar saviem vecākiem, tad tu saproti, ka otrs tiešām tevi uztver nopietni, redz kopīgu nākotni. Parasti apzināti otru cilvēku nerāda vecākiem tad, ja ir pagājis pārāk īss laiks (nav skaidrība par kopīgu nākotni), vai arī attiecības tiek uztvertas kā tāds romāniņš, izklaide, kas visticamāk kaut kad beigsies.
Tavā gadījumā.. bail ko par Tavu puisi teiks konservatīvie vecāki? Izklausās, ka tu nevērtē savu puisi pietiekami augstu, jo nestāvi pāri intuitīvai nojautai, ka vecāki tev ir iecerējuši kādu, kurš ir “labāks”. Kas viņam vainas? Nav pietiekami izglītots, nemāk izteikties? Stulbi joki? Nemāk smuki ēst ar galda piederumiem? Par ko tieši tu baidies?
Vienīgais, kas puisim būtu jādara, tas ir jāuzturas ar cieņu un pietāti pret taviem vecākiem, jābūt pieklājīgam. Viss. Protams, ideāli ja izveidojas abpusējas simpātijas vai pat ļoti draudzīgas attiecības, bet tas nav obligāti. Vecākiem ir jāciena tava izvēle, tāpat kā viņam jāciena tavi vecāki. Un tev jābeidz censties piepildīt savu vecāku ekspektācijas attiecībā uz tevis pašas dzīvi. Esi tak liela meitene.
Ja jau Tev šis jautājums par iepazīstināšanu ar vecākiem ir pacēlies, tātad tev tas tomēr kaut kādā ziņā ir svarīgs solis, bet kaut kas nesaprotams attur. Un ja viņiem nepatiks Tavs pusis, ko tu darīsi - šķirsies?! Varbūt vienkārši jānogaida, līdz sapratīsi, vai šis puisis ir vai nav šī riska vērts.