greece @ 30.03.2023 09:18Protams, ka tā ir. Man nav bērnu, bet cik dzirdu no apkārtējiem, bērni vairs neko nedrīkst darīt paši. Uz skolu viens pats iet nedrīskt (es gāju jau pirmajā klasē, kad iemācījos ceļu), no skolas viens pats nākt mājās nedrīkst, mājās viens pats palikt nedrīkst, ārā viens pats apkārt skraidīt nedrīkst, utt. Protams, ka ar tādu audzināšanu būs psiholoģiska atpalicība, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, jo tu neko nedrīksti darīt pats, viss ir ''pārāk bīstami'' un labāk pagaidīt mammu. Bērnam ilgi neveidojas nekāda patstāvības sajūta.
YaeMiko @ 30.03.2023 09:17
Un kad tu gāji skolā nebija šitā? Es nomainīju 2 skolas un visas bija huligāni. Tas bija 10 gadu atpakaļ vidusskolā kad mācījos bija puiši grupa kura gāja dauzīt pieturas, pirka narkotikas, stundu laikā dedzināja papīru ar šķiltavām, regulārai taisīja "strelkas/rubakus" skolas mežiņā, izsmēja tantiņas uz ielas. Un tas vēl bija normālākais, jo iepriekšējā lauku skolā zēni smērēja kakas uz sienām. Skolotāji, mammas, sociālie pedagogi neko izdarīt nevarēja. Mammas pat teica ka atņem telefonus, bet ko tu 15-16 gadīgam izdarīsi?Sauca policiju uz skolu un tur jau bija skaidrs kas ar laiku būs. Tā ir visas paaudzēs.
Bet kā jau katrai paaudzei tad arī mūsu patīk to visu novelt uz kaut ko. Izskatās ka tagad tas ir telefons un internets. Mana vecmamma teica ka mūsu paaudze ir tik neganta jo skatās televizoru pārāk daudz un par maz strādā. ?
Minelūše @ 30.03.2023 10:15
Nu tas jau atkal ir audzināšanas jautājums. Neviens bērns nepiedzimst par huligānu. Bērni tādi nepiedzimst, bet gan kļūst. Un vislielāko ieguldījumu tajā, par kādu pusaudzi bērns izaug, ieliek ģimene un konkrēti vecāki. Ja bērns ir mežonis un huligāns, tad gandrīz vienmēr kājas šādai uzvedībai aug tieši mājās.
Tā ir vēl viena lieta, ko bieži var novērot - kad bērns/pusaudzis savāra sūdus, gadās vecāki, kuri mīl savu atbildību novelt uz visiem - skolotājiem, policiju, valdību, dajebko, tikai ne paši uz sevi.
Tieši 3 puiši no tās 5 bērnu grupas līdz 7 klasei mācījās ļoti labi. Nebija aizrādījumu, no vidusmēra ģimenēm . Bet tad kaut kas mainījās. Grūti teikt kas. Un kā mātei pāraudzināt 15 gadīgu puisi?
Arjan @ 30.03.2023 11:04Nesen runāju ar vienu sporta skolotāju, viņš teica, ka fiziskā situācija ar jauniešiem esot katastrofāla. Salīdzinoši, kā bija agrāk un tagad, fizisko spēju līmenis esot drastiski krities. Un valsts šo kritumu vēl sekmējot, jo, ja kādreiz, lai sportā nopelnītu augstu vērtējumu, bija jāiekļaujas noteiktās kritēriju normās, tagad pietiekot, ka tu vispār vienkārši izdari, vienalga cik ātri vai pareizi.
Savukārt mans novērojums, ka vairums jaunie čaļi ir ļoti tievi, bet daudz garāki kā agrāk, savukārt meitenes krietni apaļākas. Vēl tas, ka daļa vairs nemāk sakarīgi izteikties un pamatot savu viedokli, kaut ko zem deguna murmina riņķī apkārt, nevis konkrēti un skaidri pasaka, kas par lietu.
piparcuca @ 30.03.2023 11:37
Es teiktu, ka tas atkarīgs no paša sporta skolotāja, un ne visi jaunieši ir vienā maisā bāžami. Pati esmu vidusskolniece un, piemēram, manā klasē ir gan sportiskie, kas dara visu un kustās stundu laikā, gan nesportiskie, kas sēž malā. Ir pieredze ar vairākiem sporta skolotājiem - ir tādi, kuri ieliks 10, ja vispār atnāksi uz stundu un apskriesi vienu apli ap manēžu un tādi, kuri ieliks 10, ja izdarīsi visu prasīto ideāli un vēl labāk. Mums joprojām ir kritēriji atzīmju noteikšanai, tikai katrs skolotājs tos ņem vērā individuāli. Esam Valsts ģimnāzija pēc jaunās kompetenču pieejas. Katram ir savas intereses ārpus sporta stundām - citi sporto, citi zīmē, kas arī man šķiet saprotami. Zinu tādus, kam riebjas sporta stundas, un nav vēlmes tur neko darīt, bet ārpus tām kaut vai dodas garās pastaigās, un ir kustībā. Bet par viedokļa izteikšanu piekrītu. Ir grūtības. Kaut vai to pierāda tas, ka eksāmenos skolēnus visvairāk satrauc tieši mutvārdu daļa. Ja skolotāji ļautu vairāk izteikties tas palīdzētu. No manas pieredzes mācību stundās izsakās lielākoties tikai skolotāji, skolēni klausās, kas tīri loģiski neveicina nekādu mutisku viedokļa izpausmes prasmi.
Arjan @ 30.03.2023 12:06
Savā ziņā var piekrist, katram skolotājam vērtēšana un pieeja atšķiras, taču vadlīnijas jau visiem vienādas, ko nosaka valsts izglītības sistēma.
Nav runa par to, ka nav VISPĀR sportisku jauniešu, protams ir, bet skatījums ir uz jauniešu kopumu kā tādu, salīdzinot, kāds tas bija agrāk un tagad.
Arī par skolotāja ļaušanu vairāk izteikties skolēniem, tas noteikti savu labumu dotu, bet nav arī tā, ka agrāk skolēni to vien stundās darīja, tāpat 90% runāja skolotājs. Drīzāk visa sāls ir tajā, ka agrāk mēs visi pēc skolas gājām laukā, dzenājām bumbu, velo, runājāmies, bija visādas aktivitātes, mēs nevarējām piezvanīt, bet nācās runāties ar draugu senčiem, lai dabūtu čomus ārā utt., tā teikt, bija daudz vairāk gan fiziskās aktivitātes, gan reāla komunikācija. Tagad lielākā daļa sēž ieurbušies telefonos, skatās muļķības tok tokos un komunicē virtuāli, tāpēc arī konkrētās iemaņas nav attīstījušās.
Tigeriene @ 30.03.2023 14:33Nu tas, ka garīgi/mentāli vājāki, tā tas točna ir. Reāli pie katra sīkuma sāk vaimanāt. Un bez "filtriem" arī nemāk dzīvot. Nemāk būt patiesi. Nedod Dievs, izies no mājas neuzkrāsojies! ? Es jau nesaku, ka nevajag vispār. Uz īpašiem gadījumiem jau var. Bet nu tā, ka ikdienā...
Man ir īpaši "smieklīgi" skatīties uz tiem, kam viss ir slikti un nepatīk šis, nepatīk tas, šis neder, tas neder; #visidaramanpāri kustība, jo viņi laikam nekad neiedomājas, ka kādam citam vienmēr var būt sliktāk kā viņam pašam. Es nesaku, ka vairs nedrīkst dažreiz žēloties un būt bēdīgs, ja kaut kas nesanāk, tikai tāpēc, ka citiem ir vēl trakāk, bet nu pārspīlēt arī nevajag. Man, piemēram, tas palīdz. Man arī ir grūtības un problēmas (gan veselībā, gan dzīvē vispār), bet tikko kā es sāku parāk daudz par to domāt, es sev atgādinu, ka man jābūt pateicīgam par to, kas man ir, nevis kā man nav. Jo kaut kur pasaulē ir cilvēks, kas nespēj runāt. Kaut kur ir cilvēks, kas nespēj staigāt. Nespēj normāli uzņemt barību, nav roku, kāju, galu galā. Akli, kurli un vēl, un vēl. Arī bez naudas un badā. Un tā mēs varam turpināt un turpināt. Tāpēc es apzinos, ka man: "jā, ir grūti, bet citam tajā pašā laikā ir vēl smagāk, tāpēc jāsaņemas un jādzīvo tālāk."
Bet nu kopumā ņemot - jā, mūsdienu jaunieši ir izlaidušies. Un sociālie tīkli lielākoties nenāk par labu.
Es jau kuro reizi pateicos Dievam, ka piedzimu tādā laikā, kad nebija ne interneta, ne skārienjutīgo telefonu, nekā no tā visa. Tātad kādus 10 gadus es biju pasargāts no tiem visiem mēsliem.
Es jau nesaku, ka internets jau noklusējumā ir slikts. Nē. Ja to prot izmantot jēgpilni, tad viss ir kārtībā. Bet ja ir viegli ietekmējams cilvēks un viņš sēž internetā gandrīz visu laiku, tad ir reāli bēdīgi.
Tepat kāda rauc degunu par "mīkstmiešiem", ka redz meitenēm jāizskatās "tā", bet "zēniem" tā. Riktīgi iesūnojusi domāšana. Nekur un nevienam nav jāizskatās pēc noteikta standartiņa.
GhostGG @ 30.03.2023 14:43
Vispār ir gan! Sievietēm ir jāizskatās pēc sievietēm un vīriešim ir jaizskatās pēc vīriešiem. Tieši šāda domāšana kā tev un līdzīgi domājošie ir daļa no problēmas, kāpēc mēs esam, tur kur esam.
GhostGG @ 30.03.2023 14:43
Vispār ir gan! Sievietēm ir jāizskatās pēc sievietēm un vīriešim ir jaizskatās pēc vīriešiem. Tieši šāda domāšana kā tev un līdzīgi domājošie ir daļa no problēmas, kāpēc mēs esam, tur kur esam.
Nē, nav gan, tieši tāpēc mēs arī esam tādā pakaļā, kamēr citur ārzemēs jaunieši aug daudz laimīgāki
melna_aronija @ 30.03.2023 10:11Man liekas, ka tad, kad es biju pusaudze un gāju skolā, man un citiem klasesbiedriem bija vismaz kaut kāds respekts pret skolotājiem un vecākiem. Pat tiem, kas bija it kā huligāni, bija robežas, kuras viņi tomēr nepārkāpa. Tagad pusaudžiem vispār nav nekāda respekta ne pret vienu. Man šķiet, par skolotāju tagad vispār ir ļoti grūti būt, jo neko tādiem huligāniem nevar izdarīt - kko aizrāda, tad vnk ņirdz pretī un bļauj par savām tiesībām.
Un šobrīd man arī liekas, ka jaunieši ir daudz, daudz nežēlīgāki. Apsmiešana ir bijusi vienmēr, diemžēl, bet šobrīd ir gadījumi, kuri šokē. Turklāt, tagad var visu iebāzt soc.tīklos un turpināt ņirgāties par kādu vēl ilgi, ilgi.