Ļoti Jūtīgi cilvēki

Īsti nezinu vai skaitos jūtīgs cilvēks, bet nosauktās lietas atbilsts. Ļoti nepatīk skaļa mūzika. Dažkārt atnākot mājās draugs skaļi klausās dziesmas un tad man momentāli mainās garastāvoklis un palieku nekāda. Saprotu ka tā ir mana problēma un tāpēc cenšos palūgt lai pārslēdz klusāk. Tas pats ja televizors ir pārāk skaļš. Ļoti kaitina ielas un sabiedriskā transporta trokšņi. Ja man nav līdzi austiņu transportā tad sāk sāpēt galva un paliek nelaba dūša. Mašīnā braucot tā nav.
Arī runājot par emocijām, ja kāds atgādina/pati iedomājos par vecmāmiņu tā acīs saskrien asaras. Tas pats arī par citām tēmām kā vardarbība pret dzīvniekiem, cilvēkiem utt.
Nepatīk izmaiņas no ikdienas rutīnas. Arī ceļot nepatīk, jo ir stress ja nu kaut kas nesanāk, neatradīs ceļu utt.
Tas ietekmē dzīvi, darbu, attiecības, bet par laimi mans vīrs ir saprotošs un pajokojam par to visu.
Jau kādu gadu apsveru doties pie psihoterapeita, bet bail pieteikties un domas par vizīti uzdzen trauksmes sajūtu. Pati nekādas diagnozes sev neuzstādu.
Gan jau kādam šis komentārs vai tēma būs iemesls izsmiet citus un saukt par sniegpārsliņām un lai tā būtu.

Esmu introverts un uzskatu sevi arī par jūtīgu cilvēku. Skaļa mūzika nepatīk, vienmēr draugs skatās filmas uz max skaļumu, mūziku klausās uz 100%, vienmēr aizrādu lai nogriež klusāk.
Pašai tas nepatīk, bieži mani var aizskar pat sīkums, pārāk ļoti jūtu līdzi citiem cilvēkiem un bieži pati sajūtos slikti, ja redzu, ka kāds cits ir ticis aizvainots, esmu empātisks cilvēks. Esmu arī overthinker, tā kā bieži savā galvā esmu iedomājusies kādas lietas, vai kādus notikumus un pašai sariešas asaras acīs. Pati sevi varu uzvilkt par kaut ko. Nu man riktīgi besī. 😀 Diez gan grūti iziet no savas komforta zonas. Nu nav nekas baigi forš būt jūtīgam cilvēkam.
Pēdējā laikā cenšos mainīt sevi un neļauties emocijām, emocijām neļaujos, bet galvā tā pat viss notiekās, tad nu pēdējos mēnešus baigi svārstos , tad man ir pilnīgi vienalga par visu un visiem, palieku diez gan nejauka, bet nākamajā brīdi atkal varu būtu jūtīga. Man šķiet, manī atveras otrs ES, iespējams pēc pāris gadiem būšu nocietinājusies, tā vismaz pagaidām izskatās. 😁

Mī tū. Ciest nevaru burzmu, skaļumu, trokšņus, pārmaiņas. Esmu ļoti jūtīgs introverts. Viegli saraudināma. Lai gan cenšos to visu sevī apspiest un mācos mazāk ņemt visu pie sirds. Nedomāju, ka šajā pasaulē tās ir labas īpašības.

Introverts es esmu, bet jūtīga gan nē. Dzīves sitieni ir uzaudzējuši biezu ādu. Raudu ļoti reti, pat neatceros, kad bija pēdējā reize.
Ir nācies strādāt kopā ar ļoti jūtīgu cilvēku, sievieti. Ņēma pie sirds absolūti visu, lēja asaras par sīkumiem, mazākā neveiksme viņai bija traģēdija. Godīgi sakot, bija grūti. Nezināju, kā viņai vispār pieiet.

Tiem, kas skaidri zin, ka nepiemīt jūtigums. Vai esat dzirdējuši par šadu cilvēku tipu? Vai ir bijusi saskarsme ar šada tipa cilvēkiem?

Jā. 95% no šī foruma ir tādi 🙃

YaeMiko @ 06.03.2023 18:20

Īsti nezinu vai skaitos jūtīgs cilvēks, bet nosauktās lietas atbilsts. Ļoti nepatīk skaļa mūzika. Dažkārt atnākot mājās draugs skaļi klausās dziesmas un tad man momentāli mainās garastāvoklis un palieku nekāda. Saprotu ka tā ir mana problēma un tāpēc cenšos palūgt lai pārslēdz klusāk. Tas pats ja televizors ir pārāk skaļš. Ļoti kaitina ielas un sabiedriskā transporta trokšņi. Ja man nav līdzi austiņu transportā tad sāk sāpēt galva un paliek nelaba dūša. Mašīnā braucot tā nav.
Arī runājot par emocijām, ja kāds atgādina/pati iedomājos par vecmāmiņu tā acīs saskrien asaras. Tas pats arī par citām tēmām kā vardarbība pret dzīvniekiem, cilvēkiem utt.
Nepatīk izmaiņas no ikdienas rutīnas. Arī ceļot nepatīk, jo ir stress ja nu kaut kas nesanāk, neatradīs ceļu utt.
Tas ietekmē dzīvi, darbu, attiecības, bet par laimi mans vīrs ir saprotošs un pajokojam par to visu.
Jau kādu gadu apsveru doties pie psihoterapeita, bet bail pieteikties un domas par vizīti uzdzen trauksmes sajūtu. Pati nekādas diagnozes sev neuzstādu.
Gan jau kādam šis komentārs vai tēma būs iemesls izsmiet citus un saukt par sniegpārsliņām un lai tā būtu.

Pēc tava aprakstītā ļoti iespējams, ka esi viens no jūtigiem cilvēkiem, bet lai parliecinātos iesaku izpildīt testus, no grāmatas piemēram, par jūtigumu, kas nosaka jūtiguma pakāpi procentos. 🙃
Iesaku izlasīt gramatu - Mili sevi! Psihoterapeita padomi jūtigiem cilvēkiem. Vai sameklēt info internetā.
Jūtigums nav slimība un to nav jaarstē! Tas ir gēnu kopums, kas iedots piedzimstot!

Ļoti vispārīgs apraksts, lai varētu sevi identificēt kādā no grupām

Lorra @ 06.03.2023 18:39

Esmu introverts un uzskatu sevi arī par jūtīgu cilvēku. Skaļa mūzika nepatīk, vienmēr draugs skatās filmas uz max skaļumu, mūziku klausās uz 100%, vienmēr aizrādu lai nogriež klusāk.
Pašai tas nepatīk, bieži mani var aizskar pat sīkums, pārāk ļoti jūtu līdzi citiem cilvēkiem un bieži pati sajūtos slikti, ja redzu, ka kāds cits ir ticis aizvainots, esmu empātisks cilvēks. Esmu arī overthinker, tā kā bieži savā galvā esmu iedomājusies kādas lietas, vai kādus notikumus un pašai sariešas asaras acīs. Pati sevi varu uzvilkt par kaut ko. Nu man riktīgi besī. ? Diez gan grūti iziet no savas komforta zonas. Nu nav nekas baigi forš būt jūtīgam cilvēkam.
Pēdējā laikā cenšos mainīt sevi un neļauties emocijām, emocijām neļaujos, bet galvā tā pat viss notiekās, tad nu pēdējos mēnešus baigi svārstos , tad man ir pilnīgi vienalga par visu un visiem, palieku diez gan nejauka, bet nākamajā brīdi atkal varu būtu jūtīga. Man šķiet, manī atveras otrs ES, iespējams pēc pāris gadiem būšu nocietinājusies, tā vismaz pagaidām izskatās. ?

Ir saprotams, ka jūtigam cilvēkkam ir vairāk japielāgojas apkārtejai videi un jāciešs neērtības, bet tas nenozīmē, ka jūtigam cilvēkam nepiemīt pozitīvu rakstura iezīmju.
Jūtigums nav slikta rakstura iezīme!
Šis jūtigums ir dots dabā ar nozīmi - cilvēkam un dzīvniekiem arī tas piemīt. Tas palīdz mums izvairīties no briesmām un izdzīvot! 🙃

Minelūše @ 06.03.2023 18:59

Introverts es esmu, bet jūtīga gan nē. Dzīves sitieni ir uzaudzējuši biezu ādu. Raudu ļoti reti, pat neatceros, kad bija pēdējā reize.
Ir nācies strādāt kopā ar ļoti jūtīgu cilvēku, sievieti. Ņēma pie sirds absolūti visu, lēja asaras par sīkumiem, mazākā neveiksme viņai bija traģēdija. Godīgi sakot, bija grūti. Nezināju, kā viņai vispār pieiet.

Jā, taisnība šie cilvēki pardzīvo neveiksmes īpaši smagi. Vajadzīgs lielāks atbalsts no apkārtējiem.
Ir ļoti grūti saprast kas ir liels jūtigums, ja tas pašam nepiemīt.

Beverly Hilza @ 06.03.2023 19:29

Jā, taisnība šie cilvēki pardzīvo neveiksmes īpaši smagi. Vajadzīgs lielāks atbalsts no apkārtējiem.
Ir ļoti grūti saprast kas ir liels jūtigums, ja tas pašam nepiemīt.

Gan jau lielākā daļa saprot, jo kā minimums bērnībā un tīņu gados ir ņēmuši pie sirds sīkumus un labi to atceras. Tam iziet cauri lielākā daļa. Bet ir kaut kāds brīdis, kad ir jāpieaug.

Mušpapīrs @ 06.03.2023 19:21

Ļoti vispārīgs apraksts, lai varētu sevi identificēt kādā no grupām

Jūtīgi cilvēki bieži vien cenšas izvairīties no konfliktiem vai emocionālām situācijām. Šī iemesla dēļ viņus uzskata par vājiem cilvēkiem.
Ļoti jūtīgi cilvēki ar laiku sāk domāt, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā, un cenšas apspiest savu jūtīgumu īpaši vīrieši, lai gan jūtigums sastopams abiem dzimumiem.

Lai gan tā padomājot, lāga 100% jutīgs cilvēks gan neesmu. Varētu būt 60%. Neraudu par sīkumiem, sīkas neveiksmes man arī nav traģēdijas, tā pat patīk tusiņi un ballītes, patīk kārtīgi noraut jumtu, bet vienkāršā ikdienas solī, darbadienās nepatīk trokšņi, patīk miers un klusums. Dažās situācijās kad kāds normāls cilvēks pārdzīvotu, es nepārdzīvoju, un situācijās kad citi nepārdzīvotu es pārdzīvoju. Nu tā kaut kā. Manī ir riktīgs sajaukums no visa kā. Haha . 😀
Un atbildot arī uz pēdējo komentāru , es varu mierīgi iesaisīties konfliktā, ja būs pa tēmu un ja kāds aizskars mani vai kādu tuvu cilvēku. Tad drīzāk esmu nevis jūtīgs, bet vnk cilvēks ar izteiktākām emocijām, visām.

greece @ 06.03.2023 19:34

Gan jau lielākā daļa saprot, jo kā minimums bērnībā un tīņu gados ir ņēmuši pie sirds sīkumus un labi to atceras. Tam iziet cauri lielākā daļa. Bet ir kaut kāds brīdis, kad ir jāpieaug.

Nē, šeit es nepiekrītu. No tā nevar izaugt vai izkāpt arā. Tas mus skar visos vecuma posmos.
To var mēģināt ignorēr vai apspiest, bet no tā aizbēgt nevar!
Ar to var iemācities labi sadzīvot un pieņemt sevi kā jūtigu personu. Nedrīkst to noliegt!

Lorra @ 06.03.2023 19:37

Lai gan tā padomājot, lāga 100% jutīgs cilvēks gan neesmu. Varētu būt 60%. Neraudu par sīkumiem, sīkas neveiksmes man arī nav traģēdijas, tā pat patīk tusiņi un ballītes, patīk kārtīgi noraut jumtu, bet vienkāršā ikdienas solī, darbadienās nepatīk trokšņi, patīk miers un klusums. Dažās situācijās kad kāds normāls cilvēks pārdzīvotu, es nepārdzīvoju, un situācijās kad citi nepārdzīvotu es pārdzīvoju. Nu tā kaut kā. Manī ir riktīgs sajaukums no visa kā. Haha . ?
Un atbildot arī uz pēdējo komentāru , es varu mierīgi iesaisīties konfliktā, ja būs pa tēmu un ja kāds aizskars mani vai kādu tuvu cilvēku. Tad drīzāk esmu nevis jūtīgs, bet vnk cilvēks ar izteiktākām emocijām, visām.

Jā, jūtigumu var skaitīt procentos! Piemēram meitai tas var būt 50 % bet meitas mātei 60%.
Kādam tas ir lielāks kādam mazāks! 🙃
Nav jābūt 100% jūtigumam lai skaitītos jūtigs cilvēks. Ar 60 % arī pietiek.

Beverly Hilza @ 06.03.2023 19:38

Nē, šeit es nepiekrītu. No tā nevar izaugt vai izkāpt arā. Tas mus skar visos vecuma posmos.
To var mēģināt ignorēr vai apspiest, bet no tā aizbēgt nevar!
Ar to var iemācities labi sadzīvot un pieņemt sevi kā jūtigu personu. Nedrīkst to noliegt!

Arī bērns nekļūst par emocionāli stabilu pieaugušo, sevas emocijas ignorējot un apspiežot :D Daudzu ''īpašo'' cilvēku problēma ir vienkārši tajā, ka viņi negrib mentāli pieaugt.

Ar jutīgiem cilvēkiem man škiet ir grūti. Vismaz man. Saskarsme ar viņiem nekāda. Nedod dievs neglaudīsi pa spalvai, bez maz vai iet paraudāt stūrītī. Nepatīk tādi cilvēki. Pati esmu atvērta, aktīva , draudzīga, ekstraverta personība un maiguma ziedi nav domāti man😂 Ir bijusi saskarsme ar tādiem un diemžēl nekādi nesanāk izveidot kopīgu valodu, draudzību.

Beverly Hilza @ 06.03.2023 19:22

Ir saprotams, ka jūtigam cilvēkkam ir vairāk japielāgojas apkārtejai videi un jāciešs neērtības, bet tas nenozīmē, ka jūtigam cilvēkam nepiemīt pozitīvu rakstura iezīmju.
Jūtigums nav slikta rakstura iezīme!
Šis jūtigums ir dots dabā ar nozīmi - cilvēkam un dzīvniekiem arī tas piemīt. Tas palīdz mums izvairīties no briesmām un izdzīvot! ?

Nav vajadzības pielāgoties,lai citiem būtu ērts.
Mūsu maņas, tāpat kā mūsu izskats, acu krāsa un balss tembrs, ir atšķirīgas un arī var būt atšķirīgas sajūtas/ reakcijas uz dažādām lietām utt.
Tas ir pilnīgi normāli,ka esam dažādi,citi jūtīgāki,citi auksti.
Ja pastiprināta emocionalitāte un jūtīgumus traucē pilnvērtīgi dzīvot,ar to var strādāt pie speciālista.

greece @ 06.03.2023 19:43

Arī bērns nekļūst par emocionāli stabilu pieaugušo, sevas emocijas ignorējot un apspiežot :D Daudzu ''īpašo'' cilvēku problēma ir vienkārši tajā, ka viņi negrib mentāli pieaugt.

Es uzskatu, ka jūtigu cilvēku problema ir tajā, ka viņi bēg un izvairās no konfliktiem, tādejādi ļaujot citiem kāpt uz galvas. Akceptē citu cilvēku uzvedību, kas viņus neapmierina.
Visur ir vajadzīgs komforts, ērtības.
Šeit laikam tālāk nav vērts skaidrot, jo ir nepareiza izpratne kopumā par šiem cilvēkiem.

Varu pat apgalvot, ka savā dzīvē kārtīgu jutīgu cilvēku neesmu sastapusi. Saliekot visas īpašības kopā. Cik tad daudz vispār tādu 100% jutīgu cilvēku ir? Domaju diez gan maz. Noteikti tā pat ka man , ir sajaukumi, ir dažādas situācijas, dažādas situāciju uztveres.. vienīgais kur esmu redzējusi cilvēku ar šeit uzskaitītajām īpašībām bija realitātes šovā un tas ir viss .😅

Mušpapīrs @ 06.03.2023 19:21

Ļoti vispārīgs apraksts, lai varētu sevi identificēt kādā no grupām

Ļoti jūtīgi cilvēki ir vairāk pakļauti trokšņu, gaismas, smaržu iedarbībai.
Jūtīgi cilvēki ātri nogurst, ja informācijas ir par daudz, jādod viņiem laiks to “sagremot”.
Komunicējot ar jūtīgiem cilvēkiem, viņi var reaģēt uz daudzām lietām, kuras tev neradīs nekādu reakciju, tās nav viņu fantāzijas.