Kad studēju, ļoti nepievērsu uzmanību tam, kad kura grāmata jāatgriež. Ņemot jaunas grāmatas, bibliotekāre vienmēr piedāvāja iepriekšējām pagarināt atgriešanas termiņu. Ir sanācis nokavēt arī vairākus mēnešus, bet soda naudu nekad neesmu maksājusi.
Vienreiz pavisam parasta grāmata, kas pieejama vairākos eksemplāros, somā samirka, jo sūcās cauri lietus ūdens. Bibliotēkā iesmīkņāja, ka tas taču nekas. Nezinu vai tāpēc, ka biju biežs viesis, grāmata nebija retums vai darbinieki saprot, ka katram kaut kas var gadīties.