Mātes piens

Biju! Es gāju ar lielām cerībām, nezināju ko tieši sagaidīšu, bet ekspektācijas sev biju izveidojisi augstas. Vīlos. Līdzīgi kā Tev - filma nepapildināja grāmatu. Mans novērojums bija, ka filmā tika parādīti visi laika posmi par kuriem tika aprakstīts, bet nebija tas apraksts, tās detaļas, tas arī pietrūka. Grāmata ir smalki aprakstītas emocijas, sajūtas, detaļas. Piemēram, grāmata ļoti smalki ir aprakstīts kā viņai negaršoja piens, pēc kā tas smaržoja, par piena zupu un tā plēvi, bet filmā tikai uz 2 sekundēm parāda kā viņa izlej pienu puķu podā un tad jau nākamā epizode. Grāmata ir ļoti laba un tie, kuri vēl nav izlasījuši vai domā - lasīt vai nelasīt? Lasiet! Ļoti laba grāmata!

Paulaaaaaaa @ 13.02.2023 14:05

Biju! Es gāju ar lielām cerībām, nezināju ko tieši sagaidīšu, bet ekspektācijas sev biju izveidojisi augstas. Vīlos. Līdzīgi kā Tev - filma nepapildināja grāmatu. Mans novērojums bija, ka filmā tika parādīti visi laika posmi par kuriem tika aprakstīts, bet nebija tas apraksts, tās detaļas, tas arī pietrūka. Grāmata ir smalki aprakstītas emocijas, sajūtas, detaļas. Piemēram, grāmata ļoti smalki ir aprakstīts kā viņai negaršoja piens, pēc kā tas smaržoja, par piena zupu un tā plēvi, bet filmā tikai uz 2 sekundēm parāda kā viņa izlej pienu puķu podā un tad jau nākamā epizode. Grāmata ir ļoti laba un tie, kuri vēl nav izlasījuši vai domā - lasīt vai nelasīt? Lasiet! Ļoti laba grāmata!

Tieši manas domas. Domāju vai vienīgā esmu vīlusies, par maz emociju, par maz valodas, par prastu.

Varbūt ir kāds kurš ir redzējis filmu un nav lasījis grāmatu? Būtu interesanti zināt kā Jums patika. Vai stāsts nolasījās?

Lielākoties pēc grāmatām, filma neatstāj iespaidu .Jo grāmata strādā tekstā ar jūsu fantāziju kopā.filmas to visu neattaino. Ja nelasītu grāmatu fima liktos savādāka.. šo grāmatu gan nelasiju un filmu neskatijos,bet tas pats pasaules bestsellers "Krēslas sāga." Pēc grāmatām biju smagi vīlusies pirmajas divās daļas.pēdejās dalas kautcik to sajūtu iedeva,ko lasiju

Grāmatu neesmu lasījusi, taču filmu noskatījos, jo visi teica, ka būs emocionāla un laba, ka jāredz. Gāju uz filmu ar baigajām cerībām, jo domāju, ka nu tik būs, nu tik liks man aizdomāties un sirsniņai nodrebēt, bet izgāju ar vilšanos 😁Man "neaizķēra" nevienu emociju. Vai filma ir skatāma, ja uz to neiet ar konkrētām cerībām par kaut ko super dziļu, aizkustinošu un emocionālu? Jā!
+ nezinu, vai es vienīgā ar tādām domām, bet es neticēju neviena aktiera tēlojumam. Man bija sajūta, ka paši aktieri nav "sadraudzējušies" ar saviem personāžiem un kaut kā neīsti tas tēlojums izskatījās...bez "dzirksts"!

Patika!

Grāmatu neesmu lasījusi, filma šķita dīvaini savdabīga, bet ne slikta.
Tieši to arī pamanīju, ka daudzi fakti/nianses nav sasaistīti, vai tādi kā izrauti no konteksta. Tā pati nebarošana ar pienu, kas ,šķietami, filmas kodols, tādos pilnīgi offtopicos vispār tiek atspoguļota.
Nu tāda nesaistīta doma bieži vien.
Bet tai pat laikā, paņēma tas filmas frīkisms 😬 un laiks ātri pagāja. Kadros pie Brīvības pieminekļa riju asariņas 🥲