🙋♀️
Es arī ļoti ilgi domāju par tetovējumu, tas paliek uz visu dzīvi, tāpēc bija jāsaņemas ļoti ilgi. Bija tā, ka gāju pie kolēģes, kuras hobijs bija tetovēšana, viss it kā forši, uztaisīja skici (nezinu kā pareizi to saukt) man bija teikums angļu valodā, domāju uz pēdas taisīt, atrunāja, jo teica, ka tur ļoti sāp, jo plāna āda, tad piedāvāja nedaudz virs potītes. Teikšu tā, man tetovēja no beigu vārda teikumā, un paldies Dievam, jo sāpes bija tik lielas, ka man no vesela teikuma ir tikai viens vārds, tas man ir nozīmīgs, bet atklāti sāpes es panesu diezgan labi, bet šis bija kaut kas (tetovētāja teica, ka tā zona vēl ir nieks).
Iesaku pamēģināt kaut ko maziņu sākumā, lai nav jāmokās tajā brīdī. Un tad, ja Tev patiks un spēsi izciest, taisi ko lielāku. Zinu daudzas sievietes ar daudz tetovējumiem, un apbrīnoju viņas, kā var sevi tā spīdzināt, bet katram tas sāpju slieksnis savs.