Pēc gandrīz ceturdaļgadsimta pārtraukuma, nolēmu uzsākt studijas. Izvēlējos e-studiju formu, jo tādā veidā bez saspringuma varēšu savienot gan ģimeni, gan darbu, gan visu pārējo. Bet ir tāds neliels apmulsums, apjukums. Sajūta kā vientuļam vilkam.😑 Redzu tikai to, kas attiecas uz mani, nav nojausma vai ir kādi kursa biedri. Vai tādus vispār vajag. Un vispār, kā ir studēt e-formā. Cik viegli, grūti. Kā ir ar komunikāciju. Nu katrā ziņām pa 20+ gadiem viss ir mainījies. Jau sākāt ar to, ka tajā laikā, ne visiem bija iespējas rakstīt datorrakstā. Referātus rakstīt ar roku bija norma. 😀
Tagad, mēģinot pildīt pirmo darbu, jau jūtos apmulsis un iezogas šaubas vai man šo vajadzēja 🥺. It kā lielākam vairākumam pašsaprotama lieta - esejas noformēšana. Atzīšos, esmu tik sens, ka tajā laikā esejas nerakstīja. Tāpat ir aizmirsies, kā jānoformē, utt....
Gribētu parrunāt, varbūt kādu iedrošinājumu no tiem, kas arī Turībā studē e-formā, ka nav tik traki, ka patiesībā ir forši, kādi ir pasniedzēji, utt.
7
