Negaidīta attiecību atjaunošana?

Manā gadījumā bērna iniciators bija vīrietis, ļoti gribēja bērnus jau attiecību sākumā un to neslēpa.
No šķiršanās nav pasargāts neviens, es tiešām saku neviens, pat ja abi ir absolūti pārliecināti par savām attiecībām šodien, tu nevari zināt kā tās var izmainīties gadiem ejot. Turklāt, šķiršanās statistika ir iespaidīga, un vēl daļa nemaz nešķiras, jo nevar sadalīt īpašumu, bērnus, un vēl ļoti liela daļa dzīvo kopā, bet attiecības sen ir panīkušas. Tāpēc dzīvojiet šodien, mīliet šodien, baudiet otru šodien un nedomājiet par šķiršanos.

debestinaa, kāpēc viņš Tevi pameta kad sākāt tikties?

debestinaa @ 02.02.2023 16:38

bērns nav mana iniciatīva un neesmu sieviete, kas domā, ka bērns noturēs vīrieti, noteikti nē.
Un pati nemaz tuvākos gadus negribu, jo studēju un studijas turpināšanu.
Gribētos statistikai uzjautāt- kas biežāk ir berna iniciators, sieviete vai vīrietis ? ?vai vīrieši arī domā- vot būs mums bērns viss būs tad labi? (Runa par plānotu grūtniecību nevis iekrišanu un UPS varinatiem)

Manā gadījumā vīrs, bet es neesmu vēl gatava

Nezinu nevienu labu piemēru, man ir draudzene , kura visu laiku staigā pie bijušajiem , bet tur vienkārši cilvēkam problēma, nespēj būt viena , bez attiecībām, tā kā vienmēr ir kāds, kam uzrakstīt.

Chikitita @ 02.02.2023 16:47

debestinaa, kāpēc viņš Tevi pameta kad sākāt tikties?

es pat laikam nemācētu atbildēt uz šo jautājumu. Varbūt jo attiecības sākās ļoti strauji un uzreiz, tas bija negaidīti. Viņš neddzīvoja pilsētā, kur es, bija liela braukāšana, sākās ilgošanās, tad bija arī finansiālas problēmas un viņam nebija savas mašīnas, autobuss kursēja reti.
Laikam arī tas, ka viņam gribējās iztrakoties un man bija tas pats. Katrs dzīvojām savu dzīvi un izklaidējāmies ar saviem draugiem un kompānijām, likās, ka šitas džeks nu noteikti aizmirsīsies, ne pirmais ne pēdējais, bet visu laiku nàcās piedomāt vienam par otru.
Kad sākām tikties otro reizi, viņam jau bija mašīna un darbs, kad satiku viņu otro reizi viņš bija cits cilvēks, pārliecinātāks par sevi, priecājās ka dabujis darbu un mašīnu, ka tagad beidzot varēs atbraukt kad vien ir iespēja, bija nauda, priecājās, ka var atļauties ko nopirkt un uzdāvināt.
Iespējams viņam galvā bija citi iemesli, bet tik dziļi es nelīdu😂

Tagad nevienu sliktu vārdu nevaru pateikt. Uzņēmīgs, darbîgs, zelta rokas, lutina, ir jauks un gādīgs, taisa ēst un dara principā visus mājas darbus kad esmu darbā. Kopā labi pavadam laiku, nevaru pateikt neko sliktu. Blakus viņam ir pilnīgs miers, harmonija, nav nekādu stresa par rītdienu.
Taka nevaru teikt ka saiešana atpakaļ ar bijušo ir grēks bîbelē un tikai slikta pieredze, noteikti nē.

debestinaa @ 02.02.2023 16:38

bērns nav mana iniciatīva un neesmu sieviete, kas domā, ka bērns noturēs vīrieti, noteikti nē.
Un pati nemaz tuvākos gadus negribu, jo studēju un studijas turpināšanu.
Gribētos statistikai uzjautāt- kas biežāk ir berna iniciators, sieviete vai vīrietis ? ?vai vīrieši arī domā- vot būs mums bērns viss būs tad labi? (Runa par plānotu grūtniecību nevis iekrišanu un UPS varinatiem)

Visur dzirdēts no paziņām, ka sieviete ir iniciatore.

debestinaa @ 02.02.2023 16:38

bērns nav mana iniciatīva un neesmu sieviete, kas domā, ka bērns noturēs vīrieti, noteikti nē.
Un pati nemaz tuvākos gadus negribu, jo studēju un studijas turpināšanu.
Gribētos statistikai uzjautāt- kas biežāk ir berna iniciators, sieviete vai vīrietis ? ?vai vīrieši arī domā- vot būs mums bērns viss būs tad labi? (Runa par plānotu grūtniecību nevis iekrišanu un UPS varinatiem)

Manā gadījumā pirmais bija vīrietis , kas to vismaz pateica skaļi (man arī šad tad tādas domas bija galvā, bet likās, ka nav piemērots laiks ) , arī kad viņš par to ierunājās , teicu , ka vēl ne . Tad viņš to domu tā kā atmeta , un pēc tam atkal es tam izrādīju iniciatīvu , bet tad viņš tā kā nedaudz minstinājās . Vēl pēc kāda laika tomēr abi nolēmām , ka ir laiks un sākām mēģināt … sapratām , ka tāds “īstais” laiks mazulim nekad īsti nebūs - vienmēr jau gribēsies, lai dzīvē kaut kas ir savādāk , labāk utt.

Esmu pametusi vīrieti uz kādu pusgadu un pa to laiku sapratu man vajag tieši viņu. Es pati atjaunoju saziņu.
Kopā jau esam 7 gadus.

Mākoņmaliņa @ 07.02.2023 00:15

Esmu pametusi vīrieti uz kādu pusgadu un pa to laiku sapratu man vajag tieši viņu. Es pati atjaunoju saziņu.
Kopā jau esam 7 gadus.

Nesen sāku domāt, ka nevaru aizmirst kādu vīrieti. Bijām uz 2 randiņiem, viss it kā labi, bet kaut kā komunikācija pārtrūka. Eju uz randiņiem ar citiem, bet izbrāķēju visus kā vienu. Jo prātā stāv tas viens. Gluži kā ar kurpēm, mēri vienas, mēri otras, nevienas nepatīk, bet beigās tāpat gribas tās pirmās, kuras ir dārgākas kā varētu atļauties, bet neizkrīt no prāta.
Varētu uzsākt komunikāciju atkal, bet bail aplauzties..

Bijām kopā 5 gadus, bieži šķiramies, daudz strīdējāmies, negribu baigi stāstīt par iemesliem, bet rezultātā viena no šķiršanas reizēm abi uzsākam citas attiecības- uz diviem mēnešiem un sapratām abi, ka nevaram/negribam palaist viens otru vaļā.
No tā laika ir pagājuši septiņi gadi, esam precējusies un nevienu pašu reizi neesmu domājuši par sķiršanos, es negribu pārspīlēt ar “neredzu citus vīriešus” - redzu! Bet sev blakus gan neredzu citu. 🤷‍♀️ es patiesām neticu, ka mēs jebkad dzīve izskirsimies un es domāju, ka kārtīgs pamats bija tieši tie trakie pirms pieci gadi- pazaudējām, lai novērtētu viens otru.

*pirmie nevis pirms

Viens mans bijušais bija tādā situācijā. Apprecējās ar to meiteni diezgan jauni, kopā pavisam bija 7 gadus. Izšķīrās. Sākām tikties, šo to viņš stāstīja par iepriekšējām attiecībām (ļoti negatīvi). Pēc kāda pusotra gada aizgāju no tām attiecībām. Tad viņš vēl ar kādām divām īslaicīgi tikās, arī neveiksmīgi. Tagad atkal kopā ar to pirmo. Domāju, ka sagāja kopā tāpēc, ka saprata, ka neko labāku tāpat neatradīs.