Man bija nelabi 2. un 3. mēnesī.
Katru dienu pamodos ar kamola sajūtu kaklā,mana taktika bija steidzami piecelties un izmazgāt zobus un paņemt košļeni. Košļene bija līdzi vienmēr.Tad tā kā mazliet labāk palika, paldies Dievam uz darbu bija jāiet ar kājām nevis ar sabiedrisko. Tad katru rītu tās 20 minūtes svaiga gaisa ziemā bija ok, jo vēsāks,jo labāk. Vemšana bija tikai 2 reizes no rīta tukša dūšā,tāpēc siekalas vien nāca ārā.
Pa dienu un vakarā palika slikti, ja nebija neko ēdusi un dzērusi, tāpēc es centos vismaz kaut ko iebāzt mutē,lai tikai būtu kaut kas sīks apēst un nekairina vēl vairāk kuņģi, topā bija siera cepumiņi, burkānu spiestā sula, šokolādes piens gāja uz urrā, roltona sķidrums, kāds mazs pīrādziņš un bieži vien arī ledus gabalus grauzu,jo dīvaini,ka paliekot stāvoklī man no ūdens metās nelabi,it sevišķi negāzēta. Uj patika viss,kas ir ledusauksts. Bieži vakaros palika slikti tieši ap 8 vai 9 un kā šodien atceros,ka sēdēju gultā raudāju un grūdu iekšā aukstu grieķu jogurtu un pēc minūtēm 10 jau palika labāk.
Bet dabūt iekšā to jogurtu, ja tev gribas vemt ir diezgan sarežģīti 😀😀😀
Katrai ir sava taktika,jāatrod,kas tev līdz vislabāk,bet piekrītu tā ir drausmīga sajūta, man pat dzemdības tad patika labāk.
2
