Es laikam laukos galīgi nevarētu dzīvot, jo man ļoti pasliktinātos dzīves kvalitāte un nevarētu izmantot pilsētas piedāvātās iespējas pie kā esmu tik ļoti pieradis. Piemēram - es gandrīz vai katru dienu pasūtu ēdienu uz mājām, kas laukos nebūtu iespējams. Man arī bieži ir tā, ka izdomāju, ka vajag kaut kur izbraukt / aiziet un tad es iedomājos tagad, ja es dzīvotu laukos, tad man jāsēžās mašīnā, jāmēro tas ceļš uz Rīgu un tad vēl jāmēro tas ceļš atpkaļ uz mājām meh. Visa gribēšana kaut kur doties pazūd no domas vien. Varbūt, kad būšu ļoti vecs, tad domāšu savādāk. Bet šobrīd, man vajag tā, lai viss ir "vienas rokas stiepiena attālumā".