Pāris kopdzīvē piedzīvo daudzas pārmaiņas, tai skaitā krīzes - attālināšanos un atkal satuvināšanos, kas notiek tikai tad, ja iztur pirmo. Redzi, kad jūs satikāties pirms 5+ gadiem, jūs abi bijāt 5 gadus jaunāki - citādāki, ar mazāku dzīves pieredzi un nedaudz citu skatījumu nekā tas ir tagad. Kad cilvēki iemīlas viens otrā un attiecību sākumā, jūs sākat būt kopā jūsu katru individuālo vajadzību dēļ. Viņam un Tev bija vajadzības , kuras jūs katrs viens otram apmierinājāt - piem., uzmanība, romantika, rūpes, maigums, drošība… utt. — kas nu kuram. Taču laikam ejot mēs nobriestam, apaugam ar dzīves pieredzi, mainās daži dzīves skatījumi, vērtības. Un līdz ar to arī kopābūšanas vajadzību. Attiecības un to kvalitāte laika gaitā mainās. Arī mīlestība - tā izblāv vai pāriet citā kvalitātē.
Ja pāris skatās vienā virzienā, ja ir vienotas vērtības, skats un gaidas no nākotnes, ja abiem notiek personīga attīstība un izaugsme vienotā virzienā un tempā, tad attiecîbām ir spēks būt. Ja nē, tad skataties, kurā punktā buksējat.
Un atcerieties, ka bez attiecību krīzēm ir personīgās krīzes (ap 30-33 un 40-45), kas arī pamatīgi var bojāt kopdzīvi.
Un vēl - ja cieni savu otro pusi un novērtē viņu, apzināti var iemīlēties no jauna, un atkal - tā notiek attiecību ilgspēja. Bet 50% attiecībās ieliek katrs.
68
