Kad nav pa ceļam

Kāpēc kādam jāuztiepj sava klātbūtne? Tev patiktu, ja cilvēks, kurš tev nepatīk, vienpusēji mēģinātu ar tevi uzturēt attiecības? "Tā ir ģimene" nav arguments bojāt dzīvi citiem vai ļaut bojāt savējo.
Principā man tā ir ar māsu. Mēs viena otru pieciešam, ja ir vajadzība kaut kur atrasties kopā, taču ikdienā nesazināmies un nekontaktējamies. Man ļoti nepatiktu, ja viņa uzbāzīgi sāktu mēģināt ar mani uzturēt attiecības, "jo ģimene".

Vajag dziļāku kontekstu.
Principā ja pašai ikdienā tas nesagādā raizes, tad var apmainīties ar pilnīgi parastām laipnībām. Tomēr, ja ir kādi lieki komentāri, es distancētos. Ģimene ir ģimene, taču nav jāļauj citam likt tev justies kā sūdam, tikai tapēc, ka radu raksti.

Distancētos. Man strādā princips, ja cilvēks (radinieks, ne radinieks, nav svarīgi) manī izraisa vairāk negatīvās emocijas, nekā pozitīvās - es ar šādu cilvēku nekomunicēju. Vienīgais, kad tas nestrādā, ja tas ir darbā, bet arī tad es minimizēju komunikāciju ar nepatīkamo cilvēku.

Distancētos,
Neredzu jēgu censties pieklājības pēc uzturēt vienpusējas attiecības,lai arī ir ģimene,jo otrs ir skaidri izteicis savu vēlmi nekontaktēties.

Ikdienā īpaši nekomunicējam un tiekamies reti, taču svētkos un ģimenes kopā sanākšanas reizēs tiekamies gan. No ģimenes puses ir uzstādījums, ka jābūt ir visiem, jo ģimene. Uz ģimeni ļaunu prātu netur un piedot visu. Mēs vienkārši tur esam un savstarpēji nesarunājamies, komunicējam ar citiem ģimenes locekļiem. Cilvēks mani ignorē, neuzrunā vārdā, bet ja ļoti vajag kaut ko pateikt, tad izmanto vārdu apzīmējumu “kāds”, piemēram, - vai šeit kāds varētu pasniegt maizi? Manu viedokli sarunā ar citiem cilvēkiem publiski mēdz principiāli noliegt vai apšaubīt. Šādās reizēs jūtos pazemota. Labprāt netiktos vispār vai vienreiz gadā uz lielākiem svētkiem, taču tas fakts, ka ģimene manī rada vainas apziņu, kā es tā…

Nejūties vainīga, nekomunicē un dzīvo tālāk.

Karliiina @ 03.11.2022 18:28

Ikdienā īpaši nekomunicējam un tiekamies reti, taču svētkos un ģimenes kopā sanākšanas reizēs tiekamies gan. No ģimenes puses ir uzstādījums, ka jābūt ir visiem, jo ģimene. Uz ģimeni ļaunu prātu netur un piedot visu. Mēs vienkārši tur esam un savstarpēji nesarunājamies, komunicējam ar citiem ģimenes locekļiem. Cilvēks mani ignorē, neuzrunā vārdā, bet ja ļoti vajag kaut ko pateikt, tad izmanto vārdu apzīmējumu “kāds”, piemēram, - vai šeit kāds varētu pasniegt maizi? Manu viedokli sarunā ar citiem cilvēkiem publiski mēdz principiāli noliegt vai apšaubīt. Šādās reizēs jūtos pazemota. Labprāt netiktos vispār vai vienreiz gadā uz lielākiem svētkiem, taču tas fakts, ka ģimene manī rada vainas apziņu, kā es tā…

Izklausās tiešām briesmīgi.
Tu tiešām tam cilvēkam esi nodarījusi ko šausmīgu, vai tam otram vienkārši patīk to situāciju tik ļoti dramatizēt?
Izsaku līdzjūtību, negribētu būt tādā ģimenes “ballītē”.

Izklausās smagi, bet saprotu tevi pārāk labi.
Es domāju ka nemet pirmā to akmeni un spoguļo viņas attieksmi. Iespējams ir iemesls kāpēc tu šai personai nepatīc, un attieksmes spoguļošana ir labākais veids kā to atklāt.
Ja tam ir iemesls, tad tu arī sapratīsi vai ir vērts mainīt kaut ko, izrunāties vai turēties pa gabalu no šīs personas

Neesmu izdarījusi neko, lai tāda rīcība būtu pamatota. Gluži vienkārši cilvēks manā vietā labprātāk gribētu redzēt kādu citu un to godīgi arī ir pateicis. Nedomāju, ka manos spēkos ir to mainīt. Esmu mēģinājusi, bet ir jāspēj objektīvi izdarīt secinājumus. Ir bijis, kad izlaižu kopīgās tikšanās, bet tad no ģimenes ir komentāri - kā tad Tu tā, pret ģimeni tā nevar. Šādās reizēs ir neērti.

Karliiina @ 03.11.2022 19:16

Neesmu izdarījusi neko, lai tāda rīcība būtu pamatota. Gluži vienkārši cilvēks manā vietā labprātāk gribētu redzēt kādu citu un to godīgi arī ir pateicis. Nedomāju, ka manos spēkos ir to mainīt. Esmu mēģinājusi, bet ir jāspēj objektīvi izdarīt secinājumus. Ir bijis, kad izlaižu kopīgās tikšanās, bet tad no ģimenes ir komentāri - kā tad Tu tā, pret ģimeni tā nevar. Šādās reizēs ir neērti.

Man šādi ģimenes izteikumi liekas pilnīgi neadekvāti un iedzen tevī vainas sajūtu.
Nu nav nevienam obligāts pienākums būt vienmēr visos ģimenes pasākumos un sanākšanās,it īpaši,ja tas liek tev justies nekomfortabli. Pacenties domāt vairāk par savu labsajūtu.

Droši vien atkarīgs, cik tuvs radinieks. Ja tas būtu kāds tuvs radinieks piemēram no vīra puses, ar ko man nav kopīga asinsradniecība, tad mēģinātu izvairīties no tikšanās ar šo radinieku, bet tajās reizēs, kad tas nav iespējams mēģinātu ignorēt, izlikties, ka man vienalga, ko attiecīgā persona domā.
Ja šis tuvais radinieks būtu no manas ģimenes puses ar ko man ir asinsradniecība, censtos laikam noskaidrot, kā šos asumus ir iespējams nogludināt.

Ļoti grūti iebraukt situācijā. Tas cilvēks ir tavs asinsradinieks, vai “ieprecējies” ģimenē?
Ļoti dīvaina attieksme, ja tas ir bez pamatīga iemesla un jocīgi arī, ka tavai ģimenei tas liekas ok.

Vai runa ir par Tavu ģimeni vai par vīra/drauga ģimeni? Ja kāds Tavs radinieks, tad tiešām dīvaini. Izklausās, ka kādai vīra radiniecei nepatīc, jo vienkārši bijusī patikusi labāk.
Jebkurā gadījumā, kādēļ Tu nepaskaidro ģimenei, kāds ir iemesls, kāpēc nevēlies apmeklēt ģimenes pasākumus? Vai viņi vispār zina par šīs personas nepatiku pret tevi? Ja zina un neko nedara, tad bēdīgi, tad es droši vien nevienu no šīs ģimenes negribētu redzēt. Bet, ja nezina, tad, manuprāt, Tev vajadzētu pastāstīt un visiem kopā to atrisināt.

Cilvēks no vīra ģimenes. Tuva radniecība. Ja tā nebūtu, visticamāk šis jautājums nemaz neizraisītu diskusiju. Iemesls ir tāds, ka vīrs neizvēlējās īsto sievu. To, kuru vajadzēja.
Ir mēģināts runāt,situāciju risināt, noskaidrot, kas tieši noticis, bet cilvēks smaidot pamet telpu un aiziet.

Par situāciju zina visa ģimene. Tāda arī ir vīra ģimenes stratēģija - par problēmām nerunāt, vispār neizrunāties, bet izlikties, ka nekas nav noticis. Uz ģimeni ļaunu prātu netur, uz ģimeni neapvainojas, lai ko arī kāds darītu. Konkrētais cilvēks ir autoritāte visu acīs un punkts. Es tajā visā jūtos kā baltais zvirbulis. No vienas puses vīram sirds sāp, ka tā, no otras puses viņš no tā distancējas, jo mainīt tur neko nevar.

Karliiina @ 03.11.2022 21:10

Cilvēks no vīra ģimenes. Tuva radniecība. Ja tā nebūtu, visticamāk šis jautājums nemaz neizraisītu diskusiju. Iemesls ir tāds, ka vīrs neizvēlējās īsto sievu. To, kuru vajadzēja.
Ir mēģināts runāt,situāciju risināt, noskaidrot, kas tieši noticis, bet cilvēks smaidot pamet telpu un aiziet.

Nu tad piedod, bet tavs vīrs nav labāks, ja viņš pieļauj šo. Viņam būtu vai nu jānoliek pie vietas savu radinieku, vai jāatceļ šie pasākumi vispār.
Atļaut šitā savu sievu pazemot, fui!

Karliiina @ 03.11.2022 21:10

Cilvēks no vīra ģimenes. Tuva radniecība. Ja tā nebūtu, visticamāk šis jautājums nemaz neizraisītu diskusiju. Iemesls ir tāds, ka vīrs neizvēlējās īsto sievu. To, kuru vajadzēja.
Ir mēģināts runāt,situāciju risināt, noskaidrot, kas tieši noticis, bet cilvēks smaidot pamet telpu un aiziet.

Tādā gadījumā šī situācija jārisina Tavam vīram. Viņam jāpasaka tai personai, ka necietīs šādu attieksmi pret Tevi, pretējā gadījumā viņš ar viņu nekontaktēsies. Ja viņš nav pietiekami vīrišķīgs, lai to izdarītu, tad man Tevis žēl. Jo tad nevis viņš ir nepareizo sievu izvēlējies, bet Tu nepareizo vīru.

Nu kā vispār vīrietis var pieļaut, ka pret viņa sievu šādi izturās? Labāk iebāzt galvu smiltīs un tēlot, ka viss labi? Nožēlojams vecis.
Un kādā sakarā kāds cits drīkst norādīt, ar ko precēties un ar ko nē?

Karliiina @ 03.11.2022 19:16

Neesmu izdarījusi neko, lai tāda rīcība būtu pamatota. Gluži vienkārši cilvēks manā vietā labprātāk gribētu redzēt kādu citu un to godīgi arī ir pateicis. Nedomāju, ka manos spēkos ir to mainīt. Esmu mēģinājusi, bet ir jāspēj objektīvi izdarīt secinājumus. Ir bijis, kad izlaižu kopīgās tikšanās, bet tad no ģimenes ir komentāri - kā tad Tu tā, pret ģimeni tā nevar. Šādās reizēs ir neērti.

Varbūt tikai tev liekās ka neko neesi izdarījusi, bet mazums šī persona to tā neredz. Iespējams kaut kādā mirklī kaut kas tāds bija tavos vārdos, attieksmē vai rīcībā kas nu tai personai liek šādi izturēties. Turi galvu paceltu un atceries ka ja tu tiešām neko neesi izdarījusi, tad tev nav par ko uztraukties. Es tiešām viņas attieksmei atbildētu ar tādu pašu.
Ja jūsu ģimenē visi ir tuvi, tad kāds noteikti zin iemeslu tam kāpēc persona pret tevi tā izturas! varbūt ir vērts pateikt ka nevēlies ierasties uz sanākšanām jo tev nepatīk attieksme?

Tuvinieki saka, ka tāds raksturs un viss. Jāizliekas, ka viss ir labi, jo tā taču ģimene. Valdonīgs raksturs ir, tas tiesa. Pierasts, ka visi visam pakļaujas un pretī nerunā. Vīrs nepaklausīja. Man ir starp puķēm pateikts, lai cenšos izpatikt, jo citādi būs tikai sliktāk. Vīrs neko nevar pateikt pretī, jo ģimenē ieaudzināts, ka vecākiem un gados vecākiem pretī nerunā. Es nāku no gados jaunas ģimenes, mums viss daudz brīvāk, pēc sajūtām kā citā gadsimtā. Vīrs kā vienīgais, vēlais bērns. Visi jaunie viņa radu lokā, kam būtu jābūt viņa vienaudžiem ir savus 10, 15 gadus vecāki. Te arī var just, ka ir liela bijība, bezierunu pakļaušanās, visam jābūt vecākiem un ģimenei pa prātam.