Help! Nezinu, ko darīt ar vīramāti!!! Stāsts šāds…Vīra māsa šķirās, jo viņai uzradusies jauna mīlestība, ar ex-vīru dala protams arī mantu un bērnus. Kopā bija 10+ gadi, apprecējās jauni un uzbūvēja kopīgu biznesu laulības laikā. Šķiršanās process, kā pieaugušiem cilvēkiem, bez liekām drāmām.
Šajā visā procesā drāmu rada mana vīramāte, kas ir nostājusies savas meitas ex-vīra pusē un apsaukā publiski savu meitu par m*uku, stāsta visiem, ka viņa esot precējusies ar plānu izkāst tikai naudu no ex-vīra un tagad apzogot ex-vīru mantas dalīšanas procesā. Tas viss bija aizgājis tik tālu, ka vīramāte eskorta lapās pat bija atradusi līdzīgu dāmu ar aizklātu seju un sākusi ex-vīram stāstīt, ka viņas meita eskortā strādājot par m*uku jau viņu laulības laikā. Pēdējā pērle, ko es dzirdēju no viņas bija, ka viņa sūtīšot savai meitai virsū bāriņtiesu, jo šī “joberējoties ar savu jauno jākli pa visādām viesnīcām” un bērniem būšot jādzīvo tādā vidē. Lieki piebilst, ka meita ar viņu kontaktus vairs neuztur, līdz ar to mātei nav nekādas informācijas, kur un ko patiesībā dara viņas meita.
Es un mans vīrs turpinam uzturēt kontaktus gan ar viņa māsu, gan māsas ex-vīru, ņemot vērā, ka mums vienmēr ir bijušas labas attiecības. Vīra mātei esam pateikuši, ka mēs viņu situācijā iekšā nejaucamies un nevēlamies uzklausīt arī viņas vienīgo un viņasprāt pareizo viedokli par šo. Problēma ir tajā, ka vīramāte nerespektē mūsu izvēli un visu laiku maļ uz riņķi vienu un to pašu stāstu par savu meitu m*uku. Vienu reizi tas bija aizgājis par tik tālu, ka manam vīram pat tika piedēvēts savas m*ukas māsas sutenera statuss dēļ tā, ka viņš nepiekrīt mātes viedoklim par māsu. Turklāt pēc pašas vīra mātes stāstītā, viņai, dēļ šiem meitas m*aukas izgājieniem, esot sakāpis asinspiediens, nav ēstgribas un nevarot naktīs gulēt. Loģiski, ka tas viss ir tikai dēļ tām fantāzijām, ko viņa izdomā savā galvā par savas meitas laulību.
Es ar vīramāti nekomunicēju, kā tikai tajās reizēs, kad viņa ierodas fiziski ciemos, bet, kad tas notiek, tad protams aiziet vīramātes monologs par viņas meitas šķiršanos. Kaut kāda runāšana ar viņu ir kā pret sienu. Es pat vairs neiesaistos ar viņu diskusijās par šo tēmu. Vīrs arī nē, līdz ar to viņa sēž viena pati mūsu viesistabā un izsaka skaļi apvainojumus savai meitai un klāsta savas teorijas par meitas neuzticību tukšam gaisam.
Negribas, lai vīramāte sabeidz veselību un sajūk prātā dēļ savām slimajām fantāzijām, bet iestāstīt, ka šī drāmas uzburšana ir jāizbeidz, viņai arī nevar.
Ko jūs darītu šādā situācijā?
Piedodiet par garo palagu, bet īsāk nevarēju uzrakstīt un paldies, ja izdevās izlasīt līdz galam.
6
