Vēl līdz gala lēmumam neesmu nonākusi, bet jūtu, ka vajag jau pēdējos pāris gados.
Galvenais iemesls ir dzīvesprieka, enerģijas trūkums. Šķiet, ka pasaule ir ieguvusi pelēkas nokrāsas, nav enerģijas un vēlmes veikt pat vienkāršākos pienākumus. Esmu pārvērtusies par drūmu mākoni un kļuvusi viegli aizkaitināma, varu sākt strīdēties par niekiem. Grūti redzēt mērķus, vajadzību veikt ikdienas pienākumus. Tajā pašā laikā ir trauksme, stress par vismazākajiem sīkumiem, kurus mierīgi var atrisināt. Bet tas, kas liek atlikt speciālista vizīti, ir tas, ka liekas, ka tomēr spēšu ar to tikt galā.