Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Krāpšana

 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Čau, meitenes!
Gribas parunāties. Gribas kādu padomu.
Vai kādai ir izdevies piedot krāpšanu otrajai pusei un turpināt laimīgu kopdzīvi? Biju nolēmusi piedot, aizmirst, nolikt plauktā. Bet jūtu, ka iekšā viss turpina gruzdēt. Varbūt, ka es no sevis prasu par daudz, vai ceru, ka viss pāries ātrāk, ka tas vispār ir iespējams. Kopš uzzināju, pagājušas vien 3 dienas.
Bet gribas zināt, vai reāli to var piedot? Esam kopā 12 gadus, ir divi kopīgi bērni un nebija ne mazākās sajūtas, ka kaut kas nav labi. No viņa puses nav pilnīgi nekādi pārmetumi man, vai kaut kāda slēpti mājieni, ka es esmu līdzvainīga, nožēlo, ir gatavs darīt visu, lai saglābtu ģimeni.
Zinu, ka esmu viņam ļoti svarīga, mums tiešām vienmēr viss bijis labi, gan seksā, gan savstarpējā saskarsmē. Vienmēr esam bijuši uz viena viļņa. Tāpēc arī uzzinot centos domāt racionāli un vismaz mēģināt visu piedot. Vienlaikus neko viņam neapsolot, nedodot solījumu, ka piedošu.
Attiecību turpināšanai nav nekā kopīga ar to, ka baidītos palikt viena, nepavilktu bērnus, vai finansiāli būtu atkarīga. Pelnu labi, esmu pašpietiekama sieviete un palikt viena tik tiešām nebaidos (viena arī nepaliktu, ar mani būtu bērni).
Gribas zināt citu sieviešu pieredzi, domas. Jo par šo tēmu neesmu gatava runāt ar nevienu tuvu cilvēku, pieņemot, ka lielākā daļa nesapratīs to, ka turpinu attiecības, vai, ka vismaz mēģinu to darīt.
30.09.2022 12:41 |
 
Reitings 9
Reģ: 25.04.2020
Bija laiks, kad piedevu. Vienkārši aizmirsu un piedevu. Ja izlem piedot, tad nedrīkst to atgādināt, urķēt pārmest. Aizmirsti un viss. Bet.. tās vairs nebija tās attiecības. Tas vairs nav tavs cilvēks. Ik uz soļa ir situācijas, kad tas viss par sevi atgādina. Tev vairs nav tās atklātās, foršās attiecības. Ja sēdi kādā draugu lokā un sarunas par to tēmu tev galvā jau ķīmiķojas domas un nespēj piedalīties sarunā. Nespēj vairs padiskutēt par šo tēmu, jo tu zini, ka tavas attiecības ir šī tēma. Vispār viss uzticības, cieņas utt jautājums aiziet pagrīdē. Tev vairs nav tā cilvēka ar ko par šo pārrunāt. Es pēc gadiem izšķīros jo atradu sev citu. Jo tas cilvēks vairs nebija manējais lai kā centos. Ar ši brīža prātu nepiedodu. Noteikti neesmu to "gudro"sieviešu pusē, kuras saka, ka gudra sieva tādām lietām piemiedz acis. Kāda iemesla pēc?! Kāpēc ir jādzīvo kopā ar cilvēku, kuram ar tevi nepietiek!! Tikai lai kāds blakām būtu!! Attiecībām ir jābūt tādām, kurās spēj būt atklāts. Pat ja izlem piedot un necilāt to tēmu, tas cilvēks vairs nav tavējais... Tā kā ar šī brīža saprātu nepiedotu. Dzīve ir pārāk īsa lai veltītu laiku cilvēkam, kurš tevi neciena. Tad labāk dživot vienai.
30.09.2022 12:46 |
 
Reitings 1796
Reģ: 08.02.2022
Nemoci sevi, nepiespied sevi piedot. Vai Tev šķiet, ka laiks visu labos?
Manuprāt, arī ja Tu piedosi, Tevī kaut kur iekšā tas turpinās gruzdēt un nebūs atrisināts, kas nāks uz āru ik pa laikam.
30.09.2022 12:47 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Elvīra458 @ 30.09.2022 12:47
Nemoci sevi, nepiespied sevi piedot. Vai Tev šķiet, ka laiks visu labos?
Manuprāt, arī ja Tu piedosi, Tevī kaut kur iekšā tas turpinās gruzdēt un nebūs atrisināts, kas nāks uz āru ik pa laikam.

Es ļoti ceru, ka laiks visu labos, ka varēšu aizmirst. Pašai liekas, ka jādod sev laiks, jāļauj paiet laikam, un, ja jutīšu, ka nav, tad izšķirties vienmēr paspēšu.
Bet gribētos zināt, vai vispār ko tādu ir iespēja aizmirst...
30.09.2022 12:54 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Paldies Hanna123 par tavu viedokli.
30.09.2022 12:55 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 4398
Reģ: 31.10.2010
Kāds, kurš tevi krāpj, tevi nemīl. Krāpniekiem nekad nevajag dot otras iespējas, jo kamēr tu domā, ka viņš ir mainījies un kļuvis uzticīgs, viņš pa to laiku droši vien salaiž ar kaimiņieni, kolēģi, priekšnieci, utt. Kāpēc jāpiedod cilvēkam, kurš parādījis, ka spēj tevi tā pazemot? It kā pasaulē vīriešu trūktu.
30.09.2022 12:58 |
 
Patīk
Reitings 2089
Reģ: 22.05.2019
Es nespētu piedot,jo nespētu to aizmirst un izmest no prāta.
Manā uztverē -lai vai kas noiet greizi attiecībās, daudz ko var labot un uzlabot, krāpšana nav attaisnojama,tā ir gļēva rīcība un nodevība.
Bet,ja vēlies saglabāt attiecības,mīli un gribi patiesi turpināt būt kopā,tad meklē speciālista palīdzību un ej uz terapiju,pati netiksi ar to galā,tā vienkārši nespēsi izmest to no galvas.
30.09.2022 12:59 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Minelūše @ 30.09.2022 12:58
Kāds, kurš tevi krāpj, tevi nemīl. Krāpniekiem nekad nevajag dot otras iespējas, jo kamēr tu domā, ka viņš ir mainījies un kļuvis uzticīgs, viņš pa to laiku droši vien salaiž ar kaimiņieni, kolēģi, priekšnieci, utt. Kāpēc jāpiedod cilvēkam, kurš parādījis, ka spēj tevi tā pazemot? It kā pasaulē vīriešu trūktu.

Ja būtu tikai mēs divi, tad visticamāk nepiedotu, bet mums ir ģimene, un ir bijis patiešām piepildīts laiks kopā. Tev šķiet, ka šādas lietas nekad nemainās? Ka krāpējs vienmēr paliks krāpējs?
30.09.2022 13:01 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Annija35 @ 30.09.2022 12:59
Es nespētu piedot,jo nespētu to aizmirst un izmest no prāta.
Manā uztverē -lai vai kas noiet greizi attiecībās, daudz ko var labot un uzlabot, krāpšana nav attaisnojama,tā ir gļēva rīcība un nodevība.
Bet,ja vēlies saglabāt attiecības,mīli un gribi patiesi turpināt būt kopā,tad meklē speciālista palīdzību un ej uz terapiju,pati netiksi ar to galā,tā vienkārši nespēsi izmest to no galvas.

Tas arī priekš manis ir grūtākais, manās acīs tā ir nodevība gan pret mani, gan pret mūsu ģimeni.
Tas jau arī ir tas, kas visu laiku maisās pa galvu...
Ai, bāc... kāpēc kaut kam tādam vajadzēja notikt... 😭
30.09.2022 13:08 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 4398
Reģ: 31.10.2010
Maza kaza @ 30.09.2022 13:01

Ja būtu tikai mēs divi, tad visticamāk nepiedotu, bet mums ir ģimene, un ir bijis patiešām piepildīts laiks kopā. Tev šķiet, ka šādas lietas nekad nemainās? Ka krāpējs vienmēr paliks krāpējs?

Nevis man šķiet, bet lielākajā daļā gadījumu tā tas ir. Once a cheater, always a cheater. Tikai šoreiz viņš to darīs gudrāk, lai tu neko neuzzinātu. Ir cilvēki, kuri nespēj būt monogāmi, kas pats par sevi būtu ok. Problēmas sākas tad, ka viņi iesaistās attiecībās un partnerim melo, ka viņi ir vienīgie.
30.09.2022 13:11 |
 
Reitings 12916
Reģ: 06.07.2022
Minelūše @ 30.09.2022 12:58
Kāds, kurš tevi krāpj, tevi nemīl. Krāpniekiem nekad nevajag dot otras iespējas, jo kamēr tu domā, ka viņš ir mainījies un kļuvis uzticīgs, viņš pa to laiku droši vien salaiž ar kaimiņieni, kolēģi, priekšnieci, utt. Kāpēc jāpiedod cilvēkam, kurš parādījis, ka spēj tevi tā pazemot? It kā pasaulē vīriešu trūktu.

Nē, nav tā, ka nemīl. Vīriešiem no dabas dots, ka viņi organiski spēj nodalīt seksu no mīlestības.
Autore, manuprāt, šajā jautājumā ir jāklausās vecās sievietēs, kundzēs ar pieredzi. Daudzas mūža nogalē drīzāk nožēlo, ka izšķīrušās no joberiem, savukārt tās, kas laulību saglabāja, šķietami it kā svin triumfu. Diplomāte Aina Nagobads vispār bija ūberākais līmenis – viņa, pamanījusi uz sava vīra krekla sārtas lūpenes traipu, neko neteica, bet demonstratīvi gāja pleķi mazgāt. Vecais asti iežmiedza no viņas cēlās attieksmes vien. Tāpat Ausmai Kantānei ai cik daudz bija jāpiedzīvo, kad Ziedonis šļūca pa kreisi... Bet piedeva taču un saglabāja savu statusu kā ģēnija mūža sieviete. Tāpat Aspazija veiksmīgi norija visas tās Raiņa "mēnesmeitiņas".
Palielam man šķiet, ka nožēla no veča un "labošanās" jāpanāk citos veidos, ne ar šķiršanos. Izšķirties jau esot viegli, tā runā. Bet sieviete var arī ta cēli un žostka: vienu reizi piedot, bet ja tas atkārtojas - tad gan pasūtīt nah.
30.09.2022 13:15 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 4398
Reģ: 31.10.2010
Nu pievērt acis un norīt jau var visu ko. Galvenais jautājums uz ko autorei, manuprāt, pašai sev godīgi jāatbild - vai es esmu laimīga ar šo vīrieti? Ja nē, tad kāda tādai laulībai vērtība?
30.09.2022 13:23 |
 
Reitings 5141
Reģ: 11.08.2022
Ne pa ķeksi, bet man ļoti patīk tava attieksme:
palikt viena tik tiešām nebaidos (viena arī nepaliktu, ar mani būtu bērni).

Tāpēc vien padomā, kas ir tas labākais, ko esi pelnījusi
30.09.2022 13:26 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
EmilijaArm @ 30.09.2022 13:15

Nē, nav tā, ka nemīl. Vīriešiem no dabas dots, ka viņi organiski spēj nodalīt seksu no mīlestības.
Autore, manuprāt, šajā jautājumā ir jāklausās vecās sievietēs, kundzēs ar pieredzi. Daudzas mūža nogalē drīzāk nožēlo, ka izšķīrušās no joberiem, savukārt tās, kas laulību saglabāja, šķietami it kā svin triumfu. Diplomāte Aina Nagobads vispār bija ūberākais līmenis – viņa, pamanījusi uz sava vīra krekla sārtas lūpenes traipu, neko neteica, bet demonstratīvi gāja pleķi mazgāt. Vecais asti iežmiedza no viņas cēlās attieksmes vien. Tāpat Ausmai Kantānei ai cik daudz bija jāpiedzīvo, kad Ziedonis šļūca pa kreisi... Bet piedeva taču un saglabāja savu statusu kā ģēnija mūža sieviete. Tāpat Aspazija veiksmīgi norija visas tās Raiņa "mēnesmeitiņas".
Palielam man šķiet, ka nožēla no veča un "labošanās" jāpanāk citos veidos, ne ar šķiršanos. Izšķirties jau esot viegli, tā runā. Bet sieviete var arī ta cēli un žostka: vienu reizi piedot, bet ja tas atkārtojas - tad gan pasūtīt nah.

Diezgan precīzi uzrakstīji manas domas. Es tiešām naivi ticu, ka viņš mani mīl, ka nožēlo to, ko izdarījis. Es viņam diezgan tieši arī pavaicāju, vai viņš nožēlo to, ka uzzināju, vai to, ko izdarījis?
Būtu vienkārši TIK ļoti gribējies, lai šim nebūtu jāiet cauri... Vienlaikus uzskatu, ka lietas ar mums notiek kaut kādu iemeslu dēļ, par kuriem mums vēl nav ne mazākās nojausmas. Pieņemu, ka mums jārunā, jāturpina runāt.
Grūti tā vienkārši novilt svītru pēc tam, kad tik daudz kas ir piedzīvots - plecu pie pleca kopīgi būvēta karjera, bērni, zaudēta grūtniecība, smaga slimība, kopīgi sapņi un kopīgi zīmēta nākotne...
Reizēm es domāju, kas ir grūtāk, palikt kopā, vai pārtraukt attiecības?
30.09.2022 13:27 |
 
Reitings 14
Reģ: 15.09.2022
Man liekas, ka tā ir baigā sevis lauzšana. Ja es uzzinātu, es noteikti ļoti raudātu. Daudz un tā nodevības sajūta. Diezin vai tik agri domātu par piedošanu. Justos nodota un pazemota.
Noteikti negribētu gulēt vienā gultā, kopīga sadzīve vairs nebūtu tas pats. Krāpšana, man šķiet ir lielākā nodevība, kādai var apzināti pakļaut savu cilvēku, sievu, bērnu māti.
Noteikti ir sievietes, kas to seksu, krāpšanu tver vieglāk. Padusmojas un viss. Es noteikti nebūtu no tām. Es domāju, ka pat ja gribētu saglābt laulību, tas vienmēr būtu starp mums. Vienmēr.
Es kaut kā neticu, ka tie, kas nostrādā šo vienu reizi, tiek piedots, aizmirsts un turpinām, to nenostrādā atkārtoti, jo nekas jau par to nebija. Šoreiz slēps rūpīgāk.
30.09.2022 13:29 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Mušpapīrs @ 30.09.2022 13:26
Ne pa ķeksi, bet man ļoti patīk tava attieksme:
Tāpēc vien padomā, kas ir tas labākais, ko esi pelnījusi

Laikam jūtu, ka šis izbrauciens bija nevietā. manis rakstītais bija fakts, ka viena es nekad vairs nebūšu, jo ar mani vienmēr būs mani bērni, līdz viņi aizies savā dzīvē.
Viena, bez attiecībām, es tiešām nebaidos palikt.
30.09.2022 13:30 |
 
Reitings 14
Reģ: 15.09.2022
Maza kaza @ 30.09.2022 13:27

Diezgan precīzi uzrakstīji manas domas. Es tiešām naivi ticu, ka viņš mani mīl, ka nožēlo to, ko izdarījis. Es viņam diezgan tieši arī pavaicāju, vai viņš nožēlo to, ka uzzināju, vai to, ko izdarījis?
Būtu vienkārši TIK ļoti gribējies, lai šim nebūtu jāiet cauri... Vienlaikus uzskatu, ka lietas ar mums notiek kaut kādu iemeslu dēļ, par kuriem mums vēl nav ne mazākās nojausmas. Pieņemu, ka mums jārunā, jāturpina runāt.
Grūti tā vienkārši novilt svītru pēc tam, kad tik daudz kas ir piedzīvots - plecu pie pleca kopīgi būvēta karjera, bērni, zaudēta grūtniecība, smaga slimība, kopīgi sapņi un kopīgi zīmēta nākotne...
Reizēm es domāju, kas ir grūtāk, palikt kopā, vai pārtraukt attiecības?

Vai viņam bija tik pat grūti to izdarīt, pēc visa šī? - "Grūti tā vienkārši novilt svītru pēc tam, kad tik daudz kas ir piedzīvots - plecu pie pleca kopīgi būvēta karjera, bērni, zaudēta grūtniecība, smaga slimība, kopīgi sapņi un kopīgi zīmēta nākotne..."
Noteikti ar varu nelauzās. Vai tam visam šajā gadījumā nezūd jēga? Plecu pie pleca kopīgi būvēta karjera, bērni, zaudēta grūtniecība, smaga slimība, kopīgi sapņi un kopīgi zīmēta nākotne, bet tad viņš pārguļ ar citu.
30.09.2022 13:31 |
 
Reitings 4025
Reģ: 30.11.2021
Meitenes, ja vien šis viss būtu tik viegli.
Ja būtu tikai balts un melns.
Ja būtu tikai labs un slikts.
Un, ja varētu tā vienā dienā tik viegli atteikties no visiem saviem sapņiem, no plānotās nākotnes.
30.09.2022 13:33 |
 
Reitings 14
Reģ: 15.09.2022
Kāpēc viņš pārgulēja ar citu? Mājās nebija seksa, jutās iekārots, kaut kas sakāpa galvā, bijāt sastrīdējušies vai kāds bija iemesls? Piedzēries un kāja paslīdēja? Kāds ir iemesls šādam solim?
30.09.2022 13:33 |
 
Reitings 14
Reģ: 15.09.2022
Ja es varētu, es kaut kā pieietu citādāk. Labi, ja mājās nav seksa mēnešiem, es varbūt saprastu. Uzņemtos daļēju atbildību - nav attaisnojums, bet kaut kādā dzīlē to es saprastu.
Citus iemeslus es nezinu, kurus kaut nedaudz varētu attaisnot. Tiešām nezinu.
Ja ir tik grūti gājis, tik labi ģimenē, savā starpā labi... kāpēc? Viņš zināja, ka visu sagraus, kad to darīja. Tik ļoti bija pārliecināts, ka neuzzināsi?
30.09.2022 13:37 |
 
Reitings 5141
Reģ: 11.08.2022
Maza kaza @ 30.09.2022 13:30

Laikam jūtu, ka šis izbrauciens bija nevietā. manis rakstītais bija fakts, ka viena es nekad vairs nebūšu, jo ar mani vienmēr būs mani bērni, līdz viņi aizies savā dzīvē.
Viena, bez attiecībām, es tiešām nebaidos palikt.

Nē, nē, nedomāju kā uzbraucienu. Domāju, ka reti, kura sieviete tā spēj domāt un tas ir ļoti, nezinu kā labāk pateikt.... cienījami...
Tas bija domāts kā liels kompliments
30.09.2022 13:40 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits