Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Darba kolēģi.

 
Reitings 215
Reģ: 31.08.2012
Nesen mainīju darbu. No individuālā darba uz komandas darbu.
Lieta tāda, ka mēs esam komandā tikai sievietes un esam kādas 7 ieskaitot mani
Viņas tur strādā 10+ gadus, bet es tur strādāju 3 dienas tikai.
Grūti man iet. Ļoti daudz ko nesaprotu un nav arī kas pienācīgi paskaidro. Te nu lūk ir problēma.
Viņas strādā 10+ gadus un no manis sagaida tādu pašu rezultātu
Man nekad nav paticis sieviešu kolektīvs
Vienmēr esmu sastrādājusies ar vīriešiem un ar viņiem ir vieglāk saprasties
Piemēram, es šodien nesu rokās un prasu kur jāliek, viena man atbild 'da liec tu kur tu gribi'
Es paliku uz pauzes. Kā liec kur gribi?
Otrā visu laiku pīkst un ir ar visu neapmierināta. Tas tonis man nepatīk, pārāk agresīvs un uzbrūkošs un nepārtraukti klačojas
Tikai viena ir normāla, atbalstoša un visu izskaidro mierīgā tonī pat ja izdaru kaut ko galīgi garām tad pienācīgi paskaidro
Es vienkārši neesmu no tādiem cilvēkiem kam patīk baigi kasīties ar citiem
Protam es aizgāju pie priekšnieka. Pirmkārt jau teikt ka man nekas nesanāks un vai ir vispār vērts mēģināt tālāk un tad tā saruna ievirzījās par agresīviem un nesaprotošiem kolēģiem. Nu labi priekšniecība aizgāja aprunāties, bet kāda jēga meitene par kuru noklačojos šefam izskatījās dusmīga un tagad droši vien iemantoju slavu kā stukačs
Tur jau tā lieta, ka pirmo reizi strādāju sieviešu kolektīvā. Aprunājos arī ar to atbalstošo kolēģi, viņa teica ka šeit tā esot. Visas ir ar 10+ pieredzi un jaunos nelabprāt uzņem un ja kaut kas nepatīk tad rēc virsū
Tā nu tas ir. Pilnīgs sviests kaut kāds
Kā lai to visu uzņem ?
Man ir trauma no agresīviem toņiem jo bērnībā māte mani sita, ka kaut ko nesapratu vai kas nebija pa viņas prātam
Nervu sistēma ir tāda kāda viņa ir tagad.
Darbs ir interesants, projām nav iespējas iet, jo esmu no mazpilsētas un mēs ar dzīvesbiedru dalam automašīnu uz diviem kamēr manējā neiet un tā bija vienīgā darba vieta ar sakrītošu darba laiku abiem
Viss jau būtu labi bet tās kolēģes ir vnk vāks. Tā kā kaut kādā armijā
26.09.2022 19:30 |
 
Reitings 118
Reģ: 27.04.2022
Arī esmu strādājusi ļoti sliktos kolektīvos. Problemātiskas bija ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, ļoti neatbalstoši, tiku iemesta procesos - ej un dari. Ja nesanāk, tad pazemoja visas komandas un priekšnieka priekšā. Jutos no jauna kā vidusskolā. Ieteiktu tomēr nofokusēties un meklēt kaut ko citu, toksiska darba vide daudz ko ietekmē. Varbūt vari kaut ko padarīt savu, naudu var pelnīt ļoti dažādos veidos. Saprotu, ka tagad krīze, bet mentālā veselība ir pati svarīgākà.
26.09.2022 19:40 |
 
Reitings 631
Reģ: 08.02.2022
Meklē citu darbu. Tu arī gribi pavadīt 10+ gadus tajā cietumā? Tas nav tā vērts. Kāda jēga, katru rītu celties ar riebuma sajūtu, ka jaiet uz to darbu?
26.09.2022 20:43 |
 
Reitings 244
Reģ: 10.05.2013
Priekšnieks neko nedarīs. Ar šādām lietām vai nu jātiek pašai galā, vai jāiet prom no darba. Bet ja viena normāla, tad jau jūs esat 2 normālās pret 2 nenormālām. Tas pat nav tik slikti.
26.09.2022 21:08 |
 
Reitings 788
Reģ: 19.07.2019
Sakostu zobus un uzreiz, kad būs iespēja, mainīt darbu.
Pirms kāda laika čīkstēju šeit par līdzīgu problēmu. Man gan kolēģes nebija tik agresīvas, bet attieksme arī nebija nekāda labā. Arī bija tikai sieviešu kolektīvs, kur notika klačošanās, aprunāšanas. Centos visu darīt pareizi, bet, protams, bija kļūdas, jo vēl tikai mācījos. Piemēram, ilgi taisīju vienu dokumentu, jo darīju to pirmo reizi, bet kolēģe pie sevis burkšķēja, ka tā nevar, ka jādara viss ātri nevis tā, ka visu dienu taisi vienu dokumentu. Protams, ka jādara viss ātri, par to nav runa, bet tiešām ir jāpārmet tas, ka darbu, ko daru pirmo reizi dzīvē un kur ir jābūt precīzam, jo ir jāievada dati, daru ilgi, kā arī izvēlējos nospiest ne to pogu programmā, ko parasti izmanto kolēģe, bet citu, kaut arī darbības būtība nemainās. Un bija citas situācijas, par kurām man bija "Nopietni? Vai tas ir normāli?". Nesaku, ka jauniņos ir jānēsā uz rokām, bet tomēr attieksmei jābūt normālai. Man riebās atmosfēra darbā, jo viena kolēģe nekad nepacēla balsi, bet varēja aizrādīt par kaut ko ar sarkasmu indīgā tonī, otra bija emocionāla, ātri varēja uzsprāgt, sākt lamāties trīsstāvīgajiem vārdiem pat sarunā ar priekšnieci, tāpēc vienmēr ar viņu vajadzēja runāt uzmanīgi un bija sajūta, ka staigā pa mīnu lauku, lai neizraisītu sprādzienu. Piemēram, vienreiz, kad bija atnākuši divi klienti vienlaicīgi, kuriem vajadzēja ātri palīdzēt, es apjuku un lūdzu palīdzību kolēģei, uz ko viņa atbildēja "Nē, tas ir tavs pienākums, es tavā vietā to nedarīšu" un vēl noskaitīja morāli abu klientu priekšā. Sajutos kā skolniece, kuru pazemo klases priekšā. Un visus aizrādījumus, kļūdas, sarunas dzirdēja gan priekšniece, gan pārējās kolēģes, jo bija atvērtā tipa ofiss.
Viņas arī tajā vietā strādā 10+ gadus, tāpēc ir izveidojies savs bariņš, klačošanās, aprunāšanas utt. Lai gan kontakts ar viņām izveidojās diezgan normāls, bet nevarēju iesaistīties pilnvērtīgi sarunās, jo gluži vienkārši sarunu tēmas mums atšķīrās. Mani neinteresē tēmas par to, kur kāda nopirka savu kleitu, kāpēc tajā dienā izvēlējās tādu lūpu krāsas toni, kādu krūzīti vakar nopirka, kā arī nepārtrauktie komplimenti viena otrai.
Noteikti ir cilvēki, kuriem šāds kolektīvs un darbs būtu pats labākais, bet ne man.
Neizturēju un atgriezos vecajā darbā. Nesaku, ka es esmu pati gudrākā, labākā, pārējiem nav tiesību aizrādīt man, jādanco apkārt, bet gluži vienkārši mēdz nesaskanēt domas ar citiem cilvēkiem, tāpēc nav jājūtas slikti par to. Līdz šim domāju, ka spēju sastrādāties ar jebkura rakstura cilvēku, bet izrādās, ka nē.
Domāju, ka spēšu paciest, pierast, samierināties, atrast kontaktu, bet ar katru dienu vairāk un vairāk riebās atrasties darbā. No rītiem negribējās nemaz celties no gultas, svētdienās visu laiku bija slikts garastāvoklis, jo domāju par to, ka rīt atkal jāiet uz darbu. Vienā dienā pamodos un sapratu, ka vairs nevaru un būs tikai sliktāk.
Nemoki sevi un savus nervus. Veselība ir svarīgāka. Pēc iespējas ātrāk meklē citu darbu.
26.09.2022 22:01 |
 
10 gadi
Reitings 879
Reģ: 09.11.2009
1.) Vislabākais variants būtu mainīt darbu, ja vien tas nav tavs sapņu darbs, tad NEVIENS darbs uz pasaules nav tavas labsajūtas vērts. Iespējams, ka to var paciest kādu laiku, bet ilgtermiņā tas būs grūti.
2.) Ja mainīt darbu šobrīd nav variants, tad vienkārši saņemies, ej un dari. Ar laiku Tu apgūsi visus darbus un prasmes, kuras vajag un Tev no viņām nevajadzēs palīdzību. Uzliec viņām mīksto un kontaktējies ar normālo kolēģi. Gan jau mēģina uzkundzēties uz tava rēķina, lai justos pārākas un labākas - tie ir viņu pašu kompleksi un normāli cilvēki tā nedara. Dienas beigās Tu būsi padarījusi savu darbu esot normāls cilvēks un normāla kolēģe, ko nevar teikt par viņām.
26.09.2022 22:17 |
 
10 gadi
Reitings 879
Reģ: 09.11.2009
Lasu, skatos, ka pārsvarā tie draņķīgie kolēģi ir tie, kuri strādā jau ilgus gadus kompānijā -nesaprotu kā? Ja cilvēks ir tik drausmīgs vai vadībā netiek iesniegtas sūdzības, izteikti komentāri par cilvēku tik ilgā laika posmā? Ja darbinieks var būt naidīgs pret saviem kolēģiem un nepārzina darba ētiku pat esot ar klientu, kā vispār tie cilvēki tik ilgi noturas darbā?
26.09.2022 22:23 |
 
Reitings 2622
Reģ: 01.10.2016
Man otrajā darba vietā līdzīgi, esmu tur tikai nepilnu laiku, bet tāpat visu laiku kaut kāda pasīvā agresija no meitenēm, kas jau ilgus gadus tur strādā. Pusi laika viss normāli, pārējā laikā besīgi vai vienkārši briesmas. Apvainošanās, klačošanās, dzēlīgas piezīmes. Ja man tas būtu pilnas slodzes darbs, tad noteikti nepaliktu tur strādāt.
Bet, man tā kā tev ir viena kolēģe, ar kuru viss ok un pie kuras var meklēt atbalstu, tas ļoti palīdz.
Varbūt pamēģini kādu brīdi iestrādāties, parunā vairāk ar to sakarīgo meiteni. Ja arī tur nekas nesanāk, tad vai nu jaunu darbu jāmeklē vai tiešām kā te jau teica - uzmet mīksto. Vienkārši dari savu darbu, maz runā, maz jautā, skaties kā viss turpināsies
26.09.2022 22:35 |
 
Reitings 2622
Reģ: 01.10.2016
keegan @ 26.09.2022 22:23
Lasu, skatos, ka pārsvarā tie draņķīgie kolēģi ir tie, kuri strādā jau ilgus gadus kompānijā -nesaprotu kā? Ja cilvēks ir tik drausmīgs vai vadībā netiek iesniegtas sūdzības, izteikti komentāri par cilvēku tik ilgā laika posmā? Ja darbinieks var būt naidīgs pret saviem kolēģiem un nepārzina darba ētiku pat esot ar klientu, kā vispār tie cilvēki tik ilgi noturas darbā?

Tie, kas ilgi strādā parasti vienkārši ir gandrīz vai neaizstājami. Viņi visu kontrolē un priekšnieks baidās kaut ko izjaut, sākt no jauna, meklēt kādu vietā. Un tad nu tās 10+ gadus strādājošās zosis to apzinās un izmanto :D
26.09.2022 22:36 |
 
Reitings 142
Reģ: 04.05.2021
Es patreiz esmu liidzigaaa situacijaa.
Bet man darbaa ir tikai viena kolège ar ko man jàstradaaa kopīgà maiņā. 2-3 dienas viņa nostrādā un tad ir cita kolēģe ( ar kuru sastradaajos ljooti labi) . Man darba grafiks ir 5 darba dienas nedēļā… un brīžiem jau piektdienā esmu izsmelta , jo tā kolēģe ir “izsūkusi” mani.
Mums pārsvaraa ir kaadi siiki kašķi par darba lietām.
Es tur strādaju gandrīz gadu ( savukart viņa ir lišķiiga priekšniekiem. Un taapec miilja visiem)
Pirms manis , viņai bija cita koleege , kas ilgstoši tagad atrodas slimības lapā ( jau gandriiz gadu) un ar viņu bija viņai tik labas “padrugas” attieciibas. Tieši taapec viņa nespeej pierast un pieņemt to, ka tagad ir savaadaak un , ka man arī ir ko pateikt pretii , kas man nepatīk darba procesā, kas kā labāk butu. Jo mums abaam ir tiešie darba pienakumi, jastradaaa kopīgi.
Beīžiem eju uz darbu un jau zinu , ka šodien ir “viņas” maiņa , man jau stress sākas.. Neesam mēs arī vienā vecuma kategorijā, bet es nekad neesmu šķirojusi , ka taapec man otrs mazaaak patiktu.
26.09.2022 22:41 |
 
Reitings 170
Reģ: 09.08.2022
Jūtu līdzi. Jebkuram Tava vieta būtu grūti. Tā nav Tava vaina.
Labā zina - ar ilgāku laiku sākotnēji sliktas kolēģu attiecības var uzlaboties. Zinu, šim ir grūti noticēt, bet tā notiek!
Es strādāju kolektīva kur sieviešu ir vairāk, bet attiecības ir fantastiskas. Tāpēc nevajag vainot tikai dzimumu.
26.09.2022 22:55 |
 
Reitings 2622
Reģ: 01.10.2016
Renaate301 @ 26.09.2022 22:55
Jūtu līdzi. Jebkuram Tava vieta būtu grūti. Tā nav Tava vaina.
Labā zina - ar ilgāku laiku sākotnēji sliktas kolēģu attiecības var uzlaboties. Zinu, šim ir grūti noticēt, bet tā notiek!
Es strādāju kolektīva kur sieviešu ir vairāk, bet attiecības ir fantastiskas. Tāpēc nevajag vainot tikai dzimumu.

Man laikam neticās, ka šajā situācijā attiecības var uzlaboties, kāpēc lai kaut kas mainītos no veco kolēģu puses
26.09.2022 23:41 |
 
Patīk
Reitings 235
Reģ: 06.12.2021
Raksti, ka nekad nav paticis sieviešu kolektīvs-Varbūt jau uzreiz sevi noskaņoji uz to pašu sliktāko pirms vispār viss ir tiešām slikti?
3 dienas tikai darbā un jau šādas problēmas.
Ja pats darbs patīk un šī ir tā galvenā problēma, es noteikti darbu nemainītu.
Es teiktu visām ko es domāju, atgādinātu kaut vai 100 reizes, ka esmu tikko sākusi strādāt un ka es mācos, pieprasītu priekšniekam, lai iedot kolēģi kas veic apmācības.
Un ja godīgi tā bija kļūda iet sūdzēties priekšniekam, ja būtu acīs kolēģiem pateikusi, tad vismaz iegūtu lielāku respektu.
Īsumā-saki ko domā, dari savu darbu ar atdevi un dot viņām laiku ar Tevi aprast.
27.09.2022 00:00 |
 
Reitings 2622
Reģ: 01.10.2016
Kateviet @ 27.09.2022 00:00
Raksti, ka nekad nav paticis sieviešu kolektīvs-Varbūt jau uzreiz sevi noskaņoji uz to pašu sliktāko pirms vispār viss ir tiešām slikti?
3 dienas tikai darbā un jau šādas problēmas.
Ja pats darbs patīk un šī ir tā galvenā problēma, es noteikti darbu nemainītu.
Es teiktu visām ko es domāju, atgādinātu kaut vai 100 reizes, ka esmu tikko sākusi strādāt un ka es mācos, pieprasītu priekšniekam, lai iedot kolēģi kas veic apmācības.
Un ja godīgi tā bija kļūda iet sūdzēties priekšniekam, ja būtu acīs kolēģiem pateikusi, tad vismaz iegūtu lielāku respektu.
Īsumā-saki ko domā, dari savu darbu ar atdevi un dot viņām laiku ar Tevi aprast.

Personības ir dažādas, citiem var nebūt tik viegli visu tā uzreiz teikt un parādīt savu nostāju. Tas būtu tikai normāli, protams, visu teikt uzreiz acīs un turēt stingru mugurkaulu, bet ir cilvēki, kam tas vienkārši apēdīs visus nervus un būs viss slikti.
Ja autore tā var, tad ļoti labi, es nevarētu :D Ne tad, kad tikko esmu sākusi strādāt un nevienu vispār nepazīstu, gribētos būt mazam, neitrālam un cerēt, ka citi vnk būs laipni
27.09.2022 00:05 |
 
Reitings 170
Reģ: 09.08.2022
Es dalos ar savu pieredzi, man ir bijis, ka vienu reizi izdevās atrast kontaktu ar kolēģi ar kuru sākotnēji kontakts nebija labs.
27.09.2022 00:14 |
 
Reitings 788
Reģ: 19.07.2019
Bet kāpēc cilvēki tā izturas? Bail no konkurences? Izēdīs vienu, tāpat vietā būs cits. Personīga nepatika? Neko darīt, visi nebūs ideāli. Nav pacietības mācīt jauniņo? Kādam tāpat tas būs jādara, turklāt jo ātrāk, jo labāk un vieglāk būs visiem. Kļūdās visi. No savas pieredzes, cik esmu mācījusi kolēģiem kaut ko, cilvēcīgi gribas palīdzēt tikt galā ar pienākumiem un nedrošību, tāpēc neizprotu tādas izturēšanās iemeslus.
27.09.2022 01:00 |
 
Reitings 156
Reģ: 31.03.2020
Lula @ 26.09.2022 22:36

Tie, kas ilgi strādā parasti vienkārši ir gandrīz vai neaizstājami. Viņi visu kontrolē un priekšnieks baidās kaut ko izjaut, sākt no jauna, meklēt kādu vietā. Un tad nu tās 10+ gadus strādājošās zosis to apzinās un izmanto :D

Pilnībā piekrītu šim komentāram!
27.09.2022 06:51 |
 
Reitings 236
Reģ: 01.01.2020
Man patīk strīdi un kašķi.
Man ir tikai tāds kolektīvs, kur katru dienu tas notiek.
Esmu ar dzīvi apmierināta.
27.09.2022 09:09 |
 
Reitings 2622
Reģ: 01.10.2016
EE @ 27.09.2022 09:09
Man patīk strīdi un kašķi.
Man ir tikai tāds kolektīvs, kur katru dienu tas notiek.
Esmu ar dzīvi apmierināta.

Te ir atbilde uz daudziem šejienes jautājumiem 😀
27.09.2022 09:21 |
 
Reitings 236
Reģ: 01.01.2020
Tāda ceļa negriešana.
Dzēlīgas piezīmes.
Man patīk tas viss.
27.09.2022 09:26 |
 
Reitings 934
Reģ: 13.04.2022
nu, varu padalīties tikai savā pieredzē. Es nomainīju pašu pretīgāko čūsku kolektīvu valsts iestādē uz privāto sektoru un nu bija ļoti grūti. Sākot ar to, ka viss priekš manis bija pilnīgi jauns, es vispār nesapratu ko es daru sākumā :D un mans kolēģis un tiešais "priekšnieks" ļoti vēsi un reizēm riebīgi pret mani izturējās. arī maz skaidroja, jo daudz darba un nebija laika baigi ar mani ņemties. mani tā kā pameta zem vilciena un bija pašai jātiek galā. lieki piebilst, ka tikai nedēļu kopš uzsāku darbu nostrādāju klātienē - pēc tam covid, mājsēdes, viss caur telefonu, lēni un sarežģīti :D ļoti daudz raudāju tualetē ( :D ) psihoju, teicu vīram, ka iešu prom. bet kaut kā, jo vairāk iestrādājos, jo vairāk sāku saprast ko es daru, jo labākas attiecības man palika ar manu kolēģi. starpcitu, pirms manis kādi 10 cilvēki "nepiedzīvojas" un ātri aizlaidās. nu jau divus gadus esam nešķirams tandēms, ļoti labi izturamies viens pret otru, plānojam kaut kad drīzumā uzsākt savu lietu šajā pašā sfērā kurā strādājam tagad. viņš vienmēr man izsit labākos komandējumus, algu, piemaksas utt. :D ar šo es vēlos pateikt - varbūt drusku jāparvar ir tas sākums, iestrādāsies, pieradīsi un viss būs Tev ok :)
27.09.2022 09:48 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Par kuru sarakstu Tu balsoji 14.Saeimas vēlēšanās?
  • Jaunā Vienotībā
  • Latvijas krievu savienība
  • Zaļo un Zemnieku savienība
  • TAUTAS KALPI LATVIJAI
  • SUVERĒNĀ VARA
  • Kristīgi Progresīvā Partija
  • Saskaņa sociāldemokrātiskā partija
  • Stabilitātei
  • Tautas varas spēks
  • Vienoti Latvijai
  • NA "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
  • LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
  • Konservatīvie
  • KATRAM UN KATRAI
  • PROGRESĪVIE
  • Attīstībai/Par
  • Apvienība Latvijai
  • APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija
  • Republika