Bijušais draugs ir augsti funkcionējošs psihopāts. Sākumā kā jau visas meklēju attaisnojumus viņa pāridarījumiem un mēgināju viņu saprast. Domāju ja piedošu un došu vēl vienu iespēju, nekas tāds vairs neatkārtosies. Vienreiz par visām reizēm pietika. Pasūtīju ha*uj. Bet viņš nesaprot, ka pie visa viņš pats ir vainīgs. Un ka sen jau visi salmiņi ir lūzuši tieši viņa rīcības, cūcības un manipulāciju dēļ. Pat pēc attiecību beigām turpinās emocionālā un finansiālā vardarbība. Un tā tiek pastiprināta ar domu, man piespiest atgriezties pie viņa. Nesaprotu ko iesākt. Tiešām m;īlēju un tiešām sapratu kāpēc izdara nepareizās ievēles. Tiešām ticēju, ka, ja došu viņam iespēju kļūs par cilv\ēku. Diemžēl jo vairāk piedevu un sapratu jo lielākas cūcības atļāvā. Noveda līdz nervu saprukumam un nevēlēšanās dzīvot.
Un pēc tā visa pastiprinot vardarbībuu viņš tiešām cer, ka viss vēl būs labi. Es atgriezīšos un turpināšu ciest visāda veida vardarbību no viņa puses.
Nezinu ko iesākt un neredzu izeju no situācijas. Viņš mēģina mani nostādīt situācijā, ka, ja vienkārši vēlos eksistēt man jāatgriežas pie viņa. Diemžēl man jau sen pāridārījumu pietiek ( un esmu to daŗijusi zināmu arī viņam).
To ka viņš ir augsti funkcionējošs psihiopāts biju sapratusi jau sen, lai gan viņš savu patieso dabu ļoti centās maskēt.
Kādai ir attiecību pieredze ar augsti funkcionējošu psihopātu?
Kā jums gāja?
Vai atradāt viedu kā tādu morālo kropli beidzot padzīt no savas dzīves?
153
