Esmu bijusī smēķētāja, bet, kad paliku stāvoklī, uzreiz nometu nost, jo bērna veselība bija svarīgaka par atkarību. Kādus gadus 5 pēc bērna dzimšanas atsāku smēķēt, aiz nav ko darīt, jo tad biju izšķīrusies ar bērna tēvu un vakaros biju viena. Tas bija foršs ieradums, tad man tā likās, kad visi darbi izdarīti, pasēdēt ārā un uzpīpēt. Tad iepazinos ar tagadējo vīru, viņš nesmēķētājs, no sākuma smēķēju atklāti, viņa priekšā, vēlāk jau pa kluso, jo viņam, loģiski, kā nesmēķētājam nepatika smaka. Tad pārgāju uz hītiem, jo tie nesmird, pareizāk sakot, cilvēks nesmird. Kad paliku stāvoklī ar otru, tad nometu atkal. Pat iedomāties nevari, kāds visu laiku ir kārdinājums uzpīpēt, it īpaši tagad, vasaras sezonā, pie piknikiem, izbraucieniem utt. Bet es turos, un ceru, ka noturēšos. Par apetītes pieaugumu taisnība, man palīdzēja kā jau te minēja dārzeņu graušana, burkāni ir pat ļoti ok. Un visu laiku būt kustībā, jo, ja sēdēsi dīvānā, tad protams gribēsies uzpīpēt. Nav tādu bijušo smēķētāju, ja esi nometis, vienalga vienā brīdī uznāk kārdinājums, bet, ir tiešām jābūt ar stingru nostāju.
Par speciālistiem runājot, esmu dzirdējusi, ka hipnoze palīdz. Adatu terapija ir muļķības, nezinu nevienu, kam tas ir palīdzējis. Psihologs tev smadzenes paskalos, bet viņš tev blakus nestāvēs, un pa pirkstiem nesitīs. Kā jau te minēja, ir jānosprauž mērķis, un jābūt ar stingru mugurkaulu.
317
