Lasu šo ierakstu un man kauns... Godīgi. Kauns. Cilvēki tik bieži ir tādi "patrioti" uz papīra/ soctīklos utt, bet, kad runa ir par vārdiem DARĪT, tad kur ir tā darīšana? Mans vecākais dēls, kas ar izcilību beidz vienu no labākajām ģimnāzijām, brīvprātīgi pieteicās dienestā un tūlīt dienests arī beigsies. Turklāt ne viņš viens. Arī divi viņa draugi. Viens no puišiem izlēma palikt dienēt profesionāli, dēls un draugs - stāsies augstskolā un studēs. Pie tam, jums ir kaut kāda "sagrābstīta" informācija - nevis 400 eiro, bet 600 eiro (ar kapeikām), protams, ar nosacījumu, ka piesakās brīvprātīgi. Jā, dienests nav viegls, bet tas, ko puiši ir ieguvuši, kādi viņi ir kļuvuši - nav aprakstāms. "Baidīties" par to, kā būs, ja būs - ir smieklīgi. Nožēlojami ir tas, ka visi uz kaut ko "cer" - kaut kas būs, kaut kas nebūs, bet pats galvenais - PAŠI MĒS NEESAM GATAVI DARĪT NEKO. Un šis, lūk, ir tiešām nožēlojami.