Māsa uzsāka īrēt dzīvokli bez līguma no paziņu paziņām, vēlāk tajā dzīvoju es. Nekādu īpašo remontu neveicām, tikai izlīmējām tapetes, nokrāsojām grīdas, griestus. Īpašnieki ļāva dažus mēnešus nemaksāt īres maksu, bet jutāmies neērti un uzsākām maksāt ātrāk. Īpašnieki uzstāja, ka nevēlas, lai es mainu dzīvokļa atslēgu, jo nebija uzticības iepriekšējiem īrniekiem.
Uz īres beigām arvien biežāk bija aizvērtas, piemēram, vannasistabas durvis, kuras vienmēr turēju nedaudz vaļā, atvērti aizkari, kurus turu ciet, aizvērtas otrās ārdurvis, kas parasti stāv vaļā un dažādi citi sīkumi. Divas reizes īpašnieks bez klauvēšanas ir slēdzis vaļā durvis un nācis iekšā, aizbildinoties ar kaut kādām tehniskām lietām. Varēja taču pirms tam piezvanīt. Prasīja arī par pastkastīti, vai es esmu tai nomainījusi atslēgu, jo vairākas reizes nav varējis atslēgt. Tajā laikā muti turēju ciet un neko neteicu pretī, jo bija bail, ka neizmet mani laukā. Dažas dienas pirms izvākšanās nāku mājās no veikala un durvis vaļā, iekšā balsis. Pilns dzīvoklis ar cilvēkiem. Izrādās, ka viņš dzīvokli izsola man neko iepriekš nepasakot. Nākamajā dienā pēc manas izvākšanās satiku darbnīcā, kurā gatavo arī atslēgas - taisīja dublikātu pagraba atslēgai, lai gan dzīvoklis jau bija teju pārdots. Un tas viss divu mēnešu laikā. Pēc kādām divām nedēļām zvana un prasa, kāpēc neesmu samaksājusi īres maksu, saku, ka ir taču viss samaksāts un sākām pat maksāt ātrāk, nekā norunāts. Viņš atkal saka, ka pirmo mēnesi vispār neesmu maksājusi un lai atdodot parādu. Nezinu, ko tie pārdesmit eiro viņa dzīvē baigi mainīja, bet nelāgs tips. Tagad īrēju dzīvokli ar līgumu, īpašnieks 100 kilometru attālumā un nekādu problēmu.
Bez līguma laikam neko, nekad vairs neīrēšu.