Hey, problēma sekojoša. Man ir 20. Jau 3 gadus nedzīvoju ar vecākiem. Kamēr citi bērni bērnībā priecājās par to, ka vecāki viņus kaut kur aizveda uz foršu vietu vai uzdāvināja ko foršu, pateica ko jauku tikmēr mans bērnības vislielākais prieks bija par to, ka vecāki jau veselas 30minūtes nav skandalējuši mājās. Strīdi bija katru dienu, visus 17 gadus cik tur dzīvoju. Tika plēsti trauki, skaļas bļaušanas, apsaukāšanas utt. Un kad vecāki pēc sava strīda bija dusmīgi, tad vienmēr izgāza dusmas arī uz mani, lai gan es biju tikai mierīgs, nevainīgs bērns. Es nekad nebiju apskauta, sabučota, man nekad nebija pateikts kas jauks, bet tagad man ir puisis, kurš ir nereāli mīļš lieliskā ģimenē audzis, bet es neesmu pieradusi pie tik mīļas attieksmes un tāpēc man ir grūti to mīļumu sniegt viņam. Nezinu ko darīt
2
