Jā, robežas nospraudīsi, ja nesāksi mesties viņam virsū par to, ka viņš nesaprot, bet distancēsies. Tajā brīdī, kad viņš tev pasaka ko nevēlamu, neatbildi. Ja paliek rupjš - aizej.
Varbūt arī viņš ir emocionāls, mēs nevaram zināt, jo redzam tikai tavu pusi. Tāpēc, ļoti jāņem vērā arī kā runā ar viņu. Es esmu atklāti draugam teikusi, ka viņu nevēlos, bet ne jau tāpēc, ka nemīlu, bet tāpēc, ka ir šie mazie teikumi, kas godīg sakot var aizvainot katru sievieti - vāju vai stipru, bet vienkārši sievieti. Sievietei jābūt ir sievietei. Ja vēlies izkratīt sirdi, bet viņš sāk tev muldēt kas tev jādara - viņš tevi vairs neuzklausa un tev tajā brīdī ir šoks un tāds stop un vilšanās. Ja viņš pieņem tevi, tavu garastāvokli, klausās varbūt garās bēdas, tad ar to pietiek, lai šis aizvainojums pazustu un tu uzreiz skatītos uz viņu kā reālu vīrieti. Bet savkārt viņam ir jāpaliek vienam tad, kad to redzi. Ja viņa sejā ir rakstīts - man viss besī, tad nejaucies, nerunā, viņš atnāks pie tevis pats. Mums sievietēm vajaga daudz blablabla, viņam to nevajaga. Tev jāturpina būt sievietei un viņam es novēlu saprast tevi, ieklausīties tevī. Dažreiz liekas, kāpēc nevar vienkārši paklausīties, visiem no tā pēc tam būtu vieglāk (it visā būtu vieglāk). Tam var sekot pārmetumi no viņa puses "tu mani nevēlies," "pareizi, mums jau tikai mēnesī reizi," "tu nekad neko negribi!"Diemžēl, šie teksi atgrūž vēl vairāk mūs un mēs ne soli nepietuvojamies.
Ir arī toksisi cilvēki, kas atrod tādus emocionālus un vājākus (šis nav īstais vārds) cilvēkus (es nesaku, ka esi vāja, bet otrs gan tā var tev likt justies). Te arī ir jautājums par sevis nemīlēšanu - diemžēl, šo vienai atrisināt ir ļoti grūti, te var nākt talkā psihoterapeits. Arī draudzene var nesaprast. Es ceru, ka viņš nav toksiskais, bet jūtu, ka runa par milzīgu aizvainojumu. Iesaku arī pāru terapiju. Ja jūti, ka šajā cilvēkā tiešām ir vērts ieguldīt enerģiju, laiku un ja mīlestība ir, tad var dažādas metodes pielietot. Esmu pati izgājusi cauri dažādām dzīves situācijām, arī sevis nemīlēšana. Vienmēr ir jāsaprot kādu iemeslu dēļ otra puse rīkojas,kā rīkojas - bieži vien dusmas ir vienīgais veids kā viņi runā, lai gan patiesībā problēma var pat nebūt tevī, bet viņā pašā. Karoč, ja jūti, ka nekas neiet jums tur, izrunājies ar viņu un pieņemat lēmumu. Atklāti pasaki, kas tev neapmierina, tikai nebļauj. Histērija arī visu sabojā, jo tajā brīdī otrs nolasa tikai negatīvas emocijas un vārdi ir citā plānā. Ja netiec galā, iesaku tomēr pie terapeita. Nav arī viņam jāsaka tas.
33
