Man tā bija kad šķīrosno vīra. Vīrs aizgāja pie bijušās. Paliku viena dzīvokli un tikai riju. Sūtīju woltu un riju. Noriju visu iekrāto naudu un visu kas mājās bija. Riju visus salikumus. Atceros kā pēdējo - nopirku tostermaizi maizi, desu, sieru, kečupu, majonēzi, un visu dienu ēdu tostermaizes. Vienu dienu stāvu pie Rimi bulciņām un domāju cik viņas visas izmaksātu kopā. Pie manis pienāca mans ex puisis ( pirms vīra kurš bija ) un es redzēju viņa acīs šoku par sevi. Man bija pumpaina un pietukusi seja, netīri mati, netīras drēbes, es izskatījos pēc bezpajumtnieces ar pilniem ratiem.
Mēs nesagājām kopā, jo viņš jau bija precējies, bet mēs kļuvām par labiem draugiem, viņš palīdzēja man beigt rīt, sakārtot māju, atgriezties atpakaļ dzīve. Pateicībā pieskatu viņa bērnu, kamēr viņš ar sievu randiņā. Nespēju iedomāties kur es būtu ar tam 30+ bulciņām nonākusi ja nebūtu satikusi viņu. Viņš man atnesa prieku un dzīvīgumu, kas man tik ļoti pietrūka. Tagad eju uz sporta zāli 2 reizes nedēļa, piedalos viņu nodarbības ar treneriem un citiem kluba biedra apmeklētājiem, skatos uz skaistiem puišiem un sēžu sauna līdz ģībonim. Vairs neriju un negribu rīt.