Paldies visām par komentāriem! Ir ko apdomāt.
Patiesībā šajās attiecībās jūtos kā karuselī. Ir brīži, kad ir ļoti, ļoti labi, jo kopā pagatavojam, piemēram, picu vakar vakarā, iedzeram vīnu, paspēlējam galda spēles un paskatāmies filmu kādu. Viņš blakus un viss skaisti, bet ir mirkļi, kas liek justies tā, ka mani neciena. Sākot jau no tā, ka bieži vien atstāj vienu uz 3-4h, pasakot, ka ņem, izklaidējies, vari uzmeistarot arī vakariņas... neieklausās argumentos, kad pasaku, ka gribu pie sevis, viņš bieži vien nesaprot, jautā, kas slikti pie viņa utml., lai gan man vienkārši vajag klusumu un doma par dzīvošanu kopā tik ātri galīgi nesaista...
Konkrēti par uzkopšanas darbiem - nav bijusi atklāta saruna. Viņš vienkārši šad tad ir ieminējies, ka mana saulīte varētu jau sagatavot ēst, varbūt izgludināt kreklus, lai ir ko uzvilkt utml. Un tad nesen uzzināju no viņas mātes, ka viņai principā ir veinalga kadu sievu izvēlēsies dēls, galvenais, lai izmazgā drēbītes, izlgudina, sagatavo ēst arī viņas dēliņam, ne tikai sevi pati apkopj. Un kad jautāju vai viņam pašam tāds modelis škiet ok, viņš tikai teica, ka sievietēm tas labāk padodas un viņam būtu patīkami, ja es biežāk gatavotu utml.
Kopumā redzot, cik viņš ir nevīžīgs - atnākot ciemos drēbes negludinātas, saliktas čupiņā, citas drēbes izmētāts pa gultu/grīdu, trauki kur pagadās atstāti. Ledusskapī pele pakārusies - viss kas tur ir, tie ir ievārījumi, konservi un varbūt kāds sviesta gabaliņš ar maizi. Arī bieži vien pasūta ēdienu vai mamma iedot, nevis pats gatavo. Viss ko man pa šo laiku gatavoja bija pelmeņi un makaroni ar sieru.
422
