Sveikas!
Es vakar pabeidzu bakalaura darbu, visu sakārtoju, šodien iesēju un pirmdien braucu nodot, bet man jau tagad ir nenormāls stress.
Galvenokārt tāpēc, ka zinu, ka darbs nav labs. Uz augsto vērtējumu es arī nepretendēju, viss ir noriebies un man vajag tikai pabeigt studijas.... darba vadītājs parakstīja, bet teica, ka darbs nav spīdošs, nav būtiska zinātniskā pienesuma, vairāk aprakstošs un tāds, kur es izvērtējot sliecos piekrist vienam vai citam autoram.. bet ne piedāvāju kaut ko orģinālu... kopumā novēlēja veiksmi, bet teica, ka ne uz ko augstu cerēt nevar..
Un es tagad par to visu laiku domāju, maļu uz riņķi galvā...
Ceru, ka sekmīgi būs... bet ja nav?
Zinu, ka aizstāvēšana varētu pacelt vērtējumu, bet nevaru piesēsties pie tā, jo visu laiku stress...eh... man vēl nav recencijas, varbūt pagaidīt līdz tai? Bet tad jau būs vēl lielāks stress, kad ieraudzīšu vērtējumu...
Es nezinu, kāpēc mani šis tā satrauc. Šķiet, ka jābūt sekmīgam. Nu savādāk nevar. Bet ja nu nav? Zinu, ka jādomā pozitīvi, bet nevaru... bez tam bakalaura atzīme manā dzīvē neko nemainīs... ajj..
Kā jums gāja aizstāvēšanā?
Kā ieteiktu gatavoties, ja darbs nav pārāk labs?
Kā nestresot par lietām, kuras vairāk nevar mainīt?
Šķiet, ka es nojūgšos vienkārši līz to darbu aizstāvēšu....
P.S esmu cilvēks kas bēg no publiskās runas kā velns no krusta, līdz ar to tas papildus uzjundī asinis, ne tikai, ka darbs ne pāŗāk labs...