Man ir līdzīgi.
Esmu līdz ausīm studijās par kurām pat nezinu vai ir “mans”, bet tūlīt jau bakalaurs jāaizstāv. Nē, zināšanas ir vērtīgas un nožēlot nenozeloju, bet skiet, ka līdz galam nav mans.
Ir attiecības, bet tur jūtos parādā, jo puisis labi pelna, es pašlaik jau 3 mēnešus saņēmu bezdarbnieka pabalstu, jo nu biia grūti savienot skolu ar darbu, mācību atvalinajumu jau iztereju un kad sapratu, ka ir dīrā, tad ari aizgaju no darbam
It ka man ir puisis, kuru sen noskatīju, bet nedomaju, ka bus simpātijas vinam.. un te nu ir. Tulit jau kabatā diploms un laba izglitiba, turklat netērējot ne centa(jo biju budzeta :D) un it ka lietas par ko priecaties, bet neapmierinātība ar sevi man nelauj izbaudit to, jo pat attieicbas galva ie doma - es neesmu gana laba vinam, es esmu mazvērtīga
Ko es gribeju pateikt? Mums katram galva ir tarakāni un pat ja ārrji skiet citu dzives ideālas, tad es esmu dzivs piemers tam ka nav :D un ar to ie jatiek gala. :)
Ir ok maldīties, bet galvenais mekle sevi - izmēģini ko jaunu. Tu nekad neesi par vecu dzivot un meginat