Izrunāšanās pēc attiecību beigam

Varbūt izklausīsies skarbi, bet pati vienā diskusijā minēji, ka savas problēmas un vainas tu novel uz citiem. Vai tu pati jūties par sevi pārliecināta? Man bija bijušais draugs, kurš arī izteica par mani viedokli, ka es izskatītos labāk, ja pieņemtos svarā, bet tas bija tāpēc, ka ik pa laikam pati izmetu frāzes par to, ka man nepatīk savs izskats.
Un pusgads ir īss laiks. Ja tev viņš ir 100000% īstais - skrien pakaļ un mēģini izrunāties. Ja tomēr neesi pārliecināta - let him go.

Sorry, visiem neatbildēšu uz visu, bet kas tā par diskusiju kur rakstīju, ka savas problemas noveļu uz citiem? Tad sanāk viņa izteikumi bija ok, ja esmu pārliecināta par sevi, tad man nesāpēs, ka mans draugs tā saka? Nepiekritu, tas būtu sāpīgi jebkurai.

Kas viņam nepatika tavā izskatā, ka visas bijušās bija skaistākas par Tevi?

Visas bijušas nebija skaistākas par mani, tā vins neteica un man viņas tika radītas, tāpēc zinu. Ar kolēģi vienu salīdzināja izskata zina gan. Par Ex vnk stāstīja attiecību detaļas ļooti daudz, ko negribēju zināt.
Danuta, Tu neuztvēri diskusijas būtību? Tevi māc neveselīga ziņkāre kas tieši man it ka nav ok? Tad atslābsti, es netaisos apmierināt Tavu vēlmi. Šī diskusija nav izmeklēšana par to vai man ir vai nav tas superīgais izskats. Un kas šis lietas sakara no tā mainītos?

Ai, beidz sevi šaustīt. Tā vnk ir sievietes daba ņemt pie sirds to, ko kāds pateicis. Varbūt patiesībā viņš tā nedomā, bet pateica, jo tomēr tu ierosināji šķirties un viņš ir aizvainots, gribēja kaut ko riebīgu pateikt.
Bet varbūt tiešām ir kretīns, nekad neuzzināsi patiesību! Sarunai ar viņu par to nebūs nekādas jēgas.
Man pašai bijušais, kurš joprojām apgalvo, ka esmu viņa mūža mīla(šķīrušies jau daudzus gadus, bet ik pa laikam tiekamies draugu ballītēs) nesen pateica, ka man esot liels deguns.
Un es labi zinu, ka man nav liels deguns un vispār esmu izcili apmierināta ar savu izskatu, bet par cik, man šāda tipa piezīmi kāds ir izteicis 1. Reizi dzīvē, mani tas arī aizķēra. Tagad katru reizi spogulī skatoties, automātiski nopētu savu degunu 😀 Ceru tas pāries.

Varbūt maldos, bet īsti neredzu jēgu atkal tikties ar savu bijušo un mēģināt izrunāties. Nu kam to vajag? Dzīvo savu dzīvi un viss, kas bijis tas bijis, atpakaļ tajā visā neatgrieztos. Es ,piemēram, nekontaktējos ar savu bijušo, pat nezinu kā viņam iet. Man tas galīgi neinteresē.

BellaC, sorry, smieklīgs Tavs komentārs par to degunu:) Paldies, ka saprati par ko es vispār. Arī gaidu, ka pāries.

Varbūt patiesībā viņš tā nedomā, bet pateica, jo tomēr tu ierosināji šķirties un viņš ir aizvainots, gribēja kaut ko riebīgu pateikt.

Šis izklausās ticamāks skaidrojums vīrieša rīcībai.

Varbūt patiesībā viņš tā nedomā, bet pateica, jo tomēr tu ierosināji šķirties un viņš ir aizvainots, gribēja kaut ko riebīgu pateikt.

Šis izklausās ticamāks skaidrojums vīrieša rīcībai.

Anyway, man liekas tikai kretīni var tā darit. Lai deg elles ugunīs :D

Ja Tu tā psiho par manu komentāru, tad tavam bijušajam ir taisnība un arī esi neglītākas par pārējām. 😁 Ko lai saka - strādā pie savām vizuālajām nepilnībām. Tu vēlies tikties tikai tāpēc, lai viņš Tev melotu un teiktu to, ko Tu vēlies dzirdēt? Kāpēc vsp jātiekas ar bijušajiem? Nav Tev viņš vienaldzīgs.

Danuta, man atliek tikai pasmaidīt par to kā Tu izcelies šajā diskusija :) nezinu par kādu trakošanu Tu runa, man diezgan vienalga ko raksti. Turpini drukāt.

Turpināšu arī, a Tu uzraksti bijušajam, ka gribi tikties. Gan jau aiz žēluma viņš varētu piekrist. :D

Neņem vērā Danutu, viņa visās diskusijās izceļas ar reti pretīgiem komentāriem 😃

Vai pat drīzāk mani aizskar netaisnīguma sajūta, ka var būt tā, ka Tu pats (!!!) brīvprātīgi dari visu lai izveidotu attiecibas ar konkrēto personu un pēc mēnešiem Tu saki, ka nepatīk izskats. Ka var vispār savai draudzenei to pateikt? Ne es mainījos to mēnešu laika, neko. Ne es biju iniciatore randiņiem vai attiecībām. Tad kāda sūda pēc tas bija vajadzīgs? To es nesaprotu.

Saskāros ar līdzīgu wtf situāciju. Jau diezgan agri attiecībās sāku just, ka neesmu līdz galam viņa gaumē, bet kad vēlējos šķirties, vienmēr no viņa bija raudāšanas un manipulēšanas attiecības nepārtraukt, ne par ko nelaida vaļā. Pēc laika pat mani bildināja un runāja par bērniem. Patinot laiku uz priekšu un attiecību beigām, atklājās, ka jā, es tiešām nesaistīju viņu ne fiziski, ne intelektuāli, ne pat kā draugs. Mana vienīgā ''kvalitāte'' bija tā, ka es biju vienīgā meitene, kas nelika viņu friendzone, bet uztvēra daudz maz kā vīrieti, kamēr pārējās meitenes ar viņu tikai draudzējās bez vēlēšanās pāriet uz gultu. Kad prasīju, kādēļ tad vajadzēja mani bildināt utt., atbilde bija ''es negribēju būt viens''.
Ja tavs puisis ir ļoti daudz atraidīts, tad iemesls varētu būt līdzīgs. Ja tomēr problēmu ar pretējo dzimumu viņam nav, tad varbūt nolēma pamēģināt ''sievas materiāla'' variantu, jo bail, ka viņa tipa sievietes laulībā nav uzticīgas. Ir gan sievietes, gan vīrieši, kas pat mērķtiecīgi laulībai izvēlas ne pārāk seksuāli pievelkošus cilvēkus, jo teorētisti tā esot ''drošāk''. Tā dažreiz jaunus cilvēkus mēdz pamācīt gan dzīves pieredzējušās tantes vai onkuļi, gan internetā pilns ar rakstiem ''kādi ir ieguvumi apprecoties ar ne pārāk izskatīgu cilvēku''. Tā ka ne 100% visas laulības ir balstītas uz seksuālo pievilkšanos, mīlestību vai naudu, bet daļa vienkārši uz drošības sajūtu.
Nezinu, kas īsti ar tavu puisi bija, bet godīga atbilde droši vien nekādīgi nepalīdzētu, tikai vairotu dusmas un dragātu pašapziņu.
Tavā stāstā pozitīvais ir tas, ka puisis tev laupīja tikai pusgadu un tevi neapprecēja. Man diemžēl tika pazaudēti daudzi jaunības gadi.

Ja, apšulapa, arī pamanīju to :D
Ui, ne, vins ir ļoti pieprasīts :) zinu, ka viņam bija romantiskas jūtas pret man bija. Tur nav tādu dīvainu iemeslu es domāju, vienkārši tāds cilvēks kurš atļauj sev par daudz, nerēķinās ar otra jūtam utml. Tavs stāsts tiešām dramatisks. Domāju, ka tādas situacijas nav baigais retums.

Aj, kam tev to vajag. Vīrietis vienkārši izturējās kā āpsis. Izskata salīdzināšana ar citām sievietēm, atstāsti par bijušajām vairāk liecina par viņa zemo pašvērtējumu, kompensējot savus kompleksus ar tava pašvērtējums pazemināšanu. Aizmirsti to, jo pati taču teici, ka zini, ka esi pietiekami simpātiska un viņa piezīmes nav pamatotas. Turklāt, ja tu aiziesi uz tikšanos, bet viņš pateiks ko tādu, kas aizvainos tevi vēl vairāk, ko tad? Vai tas ir tā vērts?

Diskusija pa lielam gribēju ne tikai par to, ko man darit, bet arī jūsu pieredzēm ar exit intervijām jeb izrunāšanās nozīmi. Es jau izlēmu, ka ok, neiešu.
Un otra lieta - situacijas būtība. Pat ja es būtu pamatoti neglīta, manuprāt, ja vīrietis mani tādu pats izvēlētos tad viņam nebūtu tiesības no manis prasit, ka tāda neesmu. Tāpēc es īsti nesaprotu kāpēc dažas piemin pamatotības vai nepamatotības jautājumu. Vismaz es to nesaprotu.

Manuprāt, puisis ko aizvainojošu pateica,jo nesaprata,kā no TĀDA gribēji šķirties, tādēļ arī gribēja Tevi sāpināt, jo sāpināji viņu.
No savas pieredzes - jā, man arī gribējās tās pēdējās sarunas, lai atbild uz kaut kādiem neatbildētiem jautājumiem, kaut kā noskaidrošanu utt. Taču esmu noturējusi šo vēlmi un tā vienkārši pagāja, kā arī ar laiku tiešām sapratu, ka man tas tāpat neko nedos un nemainīs. Gluži vienkārši - šis cilvēks Tev bija tuvs un izbija, viņam vairs nav nekāda pienākuma sniegt Tev atbildes, lai arī cik ļoti Tu tās vēlētos saņemt.
Un vēl piebilstot par to paturēšanu tuvumā jeb saglabāt labas attiecības. Manuprāt, tas ir tāds kā pieradums vienkārši vai arī kādā izdevīgā mirklī glābiņš. Bet kā ir, jūs čatojiet/sazvanaties?
Man arī mans bijušais teica - nebūsim naidnieki... :D Mani gan pameta, bet man vēl bija jūtas... un pēc kāda mēneša viņš atsāka (mēģināja atsākt) kontaktu, tad es vienkārši viņu ''izslēdzu'' no savas dzīves :D

Pievienojos visiem, kas rekomendē nerealizēt pēcattiecību pārrunas. No tām, ja attiecības tiešām ir beigušās, nav nekādas jēgas - tikai pakāsīsi laiku un droši vien vēlreiz izbesīsies par to, ko viņš promejot tik smalki iedzēla. Tā kā tajā teicienā par kakas bakstīšanu un smirdēšanu.. :D