Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

pašpārliecinātība, pašvērtējums

 
Reitings 315
Reģ: 14.08.2020
Hey!
Zinu, ka viss sākas no sevis un tiri piri, bet kā reāli sevi iemīlēt? Pašlaik studēju pēdējā bakalauru gadā, strādāju nepilnu slodzi, neteiktu, ka ar darbu baigi apmierināta, bet ir ok. Bet sajūta ir tāda, ka eksistēju, nevis dzīvoju. Esmu pašlaik arī attiecībās, jau gandrīz 3 mēnešus. Sākumā bija grūti noticēt, ka vīrietis, ko noskatīju ir ieinteresēts manī, jo sev likos neinteresantā, pelēkā pele... bet te nu mēs esam kopā. Pašlaik gan ir sākušās problēmas - esmu kļuvusi kašķīgāka, viņš ātri aizsvilstas, pārmet, ka trūkst uzmanības, bet es paralēli tam visam cīnos ar ikdienas rutīnu - uni, darbs, studiju darbi. Esmu nogurusi, izjūtu trauskmi ikdienā un es nevaru būt gana laba draudzene. Ir bailes, ka attiecības varētu izjukt... lai gan negribētu, jo džeks ir tāds ar kuru gribētu veidot nākotni.
Kopumā cik sevi atceros - vienmēr biju perfekcioniste. Arī tagad. Ir ļoti grūti. Studijās pilnīga pakaļa, visas šīs dienas jārukā, bet sakoncentrēties nekam nevaru, jo ir trauksme. Esmu mēģinājusi dzert piparmētru tējas, iet pastaigās un meditēt - nekas nelīdz.
Draugs jau smējās, ka ar mani var nojūgties, jo ikreiz, kad gatavoju viņam ēst, saku, ka nav gan jau labi, man nesanāca, lai gan izēd tukšu šķivi un saka, ka ļoti garšīgi. Nezinu, vienkāŗši esmu prasīga pret sevi. Man nekas nešķiet gana labi.
Visi tādi sīkumi... man vajag līdz kaulam, detaļai precīzi un ideāli izdarīt
ES NEMĀKU DZĪVI VIEGLI TVERT! Katra problēma man izraisa lielu stresu, pat sīkums. Man arī īsti nav draudzeņu vairs, bet pagaidām nealkstu, jo man tam nebūtu laika.... es neprotu socializēties un esmu ļoti kautrīga.
Ja jūs zinātu kādu stresu man sagādā piezvanīt kādam pa telefonu! It kā šķiet nu sīkums, kas var noiet greizi? Bet man tas process neiet pie dūšas.
Un izskata ziņā, labi, neesmu bumbiņa, bet tik daudz kompleksu - gribētos lielāku dibenu, mazāku vēderiņu, garāku augumu, skaistāku degunu un ko tik vēl ne.
Nezinu, sajūa, ka nekad nebūšu ar sevi mierā. Gribētos tādu harmoniju, kur es varu pateikt sev spogulī :""Esmu skaista!""; ''Es esmu lieliska sieviete"", bet nevaru... jo tā nedomāju. Nevaru brīvdienas aiziet šopingā, jo tā gribas, jo galvā dun doma: tev tik daudz darbu.. un tad sanāk eksistēt, negūt prieku. Saprotu, ka dzīvē svarīgākas lietas par atzīmēm studijās vai neveiksmīgu dienu darbā, bet grūti sev to iestāstīt, jo katra neveiksme liek justies kā lūzerim.
Atvainojos, ka tik gari... vienkārši pārdomas... citi ir tik augstprātīgi, citi pamatoti lepni par sevi, bet es jūtos kā niecība
22.04.2022 17:50 |
 
Reitings 416
Reģ: 06.03.2022
Dārgā, sevi jāmīl! Katru rītu mostos ,paskatos spogulī, uzsitu sev uz pleca un pasaku “tu esi pati skaistākā un foršākā čiepa”😀 pati jūtos seksapīla un skaista - jā tu tā jūties tas pievelk citus!
22.04.2022 18:03 |
 
Reitings 76
Reģ: 08.04.2022
Ja studē pēdējo gadu, tad vismaz problēmas ar universitāti drīz, drīz vairs nebūs. Ir grūti posmi un Tu šobrīd esi tajā, bet viss mainīsies. Vismaz no manu skatu punkta izskatās, ka visas Tavas problēmas ir stipri saistītas.
Tu izjūti trauksmi, jo ir daudz darbu universitātē, kas secīgi “bojā” visu pārējo, kontstants stress. Ir viegli teikt, bet ir ļoti svarīga laika plānošana. Ir jāatrod, kaut stunda dienā sev un tikai vienīgi sev. Tu nevari sagaidīt no pastaigas, kurā izej, ka paliks labāk, ja dari to speciāli un pastaigas laikā neatbrīvojies. Varbūt sāc ar vienkāršām lietām - uzliec mūziku, ieej dušā, saģērbies, sapucējies kaut nedaudz, lai jūties skaista sev, vai nepucējies, bet uztaisi kādu sejas kopšanas procedūru un jūties apčubināta. Paraudi, padejo, padusmojies esi pret sevi atklāta. Ja vajag parunājies, samīļo sevi, esi sev. Vajag atrast kādu nodarbi, kura iedod Flow stāvokli, kad visu aizmirsti, kaut vai trauku mazgāšana, salātu griešana, zīmēšana, skriešana utml, kad sanāk ne par ko nedomāt. Tas mazinās stresu. Un vēl stresu mazinās pierakstu izveide, kur visus darbus uzliec uz papīra, saplāno laiku + OBLIGĀTI arī laiku sev un savam draugam, ne tikai kārtējo eseju.
Un par kašķīgumu? Ja atbrīvosies kaut drusku no stresa Tu vairs nebūsi kašķīga pret savu draugu, kuru nevēlies pazaudēt. + ir jāturpina šajā grūtajā posmā nenolikt sevi, viņam noteikti garšo Tevis gatavotais ēdiens, jo to esi gatavojusi Tu un pieņem to, ka tā ir, pat, ja priekš Tevis tā nav. Tu visu velc caur sevi, bet citi tā var nedomāt un tas ir normāli, nevajag uzspiest savas negatīvās domas. Pieņem labos vārdus, lai tie Tevi iepriecina! Un ja draugs jau Tevi ir “pacietis” tad jau tiešām dikti patīc viņam un nekur nepazudīs! Izrādi mīļumu, un zelta likums - pirms gulēt’ iešanas 1 minūti klusumā apskaujaties - ražojas laimes hormons, labas emocijas + spiediens no otra atņem stresu.
22.04.2022 18:22 |
 
Reitings 746
Reģ: 14.05.2019
Varbūt jāizdara, kas tāds, kas palīdz justies labāk un skaistāk? Varbūt friziera apmeklējums vai kādi make up kursi vai kas cits, kas celtu tavus pašvērtējumu? :)
22.04.2022 18:26 |
 
Reitings 76
Reģ: 08.04.2022
+ Tavs perfekcionisms Tev traucē dzīvot vieglāk. Izvērtē katrā situācijā vai tas, kad Tevi ar to nomāc būs svarīgi pēc pāris mēnešiem, ja atbilde ir nē, tad mieru. Visam nav jābūt perfektam, ar to tikai sevi sabeigsi. Izvērtē arī universitātes darbos, kas ir svarīgi, kas mazāk un plāno laiku. Ja Tu savāksi savu laika plānošanu Tev mazināsies stress un varēsi veikt darbus. Protams, galvā visas domas ir lielā bardakā, uzraksti priekšā, saliec plānu, atzīmē izdarīto. Nenosodi sevi, ja kādu dienu esi palaidusies. Es arī biju/dažbrīd joprojām esmu baigā perfekcioniste uz lietām, kuras man svarīgas, taču es arī mācos atlaist to savu sīkumainību, tas tikai bojā nervus un iedzen panikā.
Ā, vēl par pašvērtējumu un tiem kompleksiem. Esi ievērojusi filmās, ka reizēm ir kāds, nu, ne visai glīts aktieris (filmas varonis), bet attieksme, rīcība, iekšējā pasaule, PAŠPĀRLIECINĀTĪBA liek tam cilvēkam būt tik pievilcīgam, ka zini vai samīlos, bet sākumā domāju “ai, šis nekāds.” Viss nav tikai izskatā, būsi pārliecināta par sevi, iemīlēsi un citi Tevi iemīlēs. Kā iemīlēt sevi? Laikam sākt ar rūpēm gan emocionālo pusi, gan fiziski. Un darot labu sev, Tu iemīlēsies sevī, sev Tu esi tikai viena un kāpēc domāt sliktu.
22.04.2022 18:30 |
 
Patīk
Reitings 2066
Reģ: 22.05.2019
Noteikti iesaku sākt plānot savu laiku,dienas plāns jāraksta,tad nebūs tas haoss galvā un būs vieglāk saprast,kad kas ir darāms.
Pati tā esmu darījusi un ir vieglāk tā.
Pastaigas un meditācijas ne vienmēr palīdzēs ar stresu un rast harmoniju, varbūt ir vērts griezties pie psihologa,jo ne vienmēr pats var tikt galā ar sevi.
Turpinot būt stresā,tu būsi uzvilkta un kašķīga un tas atspoguļosies attiecībās.
22.04.2022 18:42 |
 
Reitings 1349
Reģ: 05.08.2021
Iedzer kādu nomierinošo tējiņu.
22.04.2022 18:50 |
 
Reitings 8
Reģ: 02.02.2022
long story short, meitenei vienkārši vajag drāmu.
23.04.2022 01:41 |
 
Autorizēts lietotājsPatīk
Reitings 2134
Reģ: 02.01.2022
Liekas, ka tās attiecības pati sev esi padarijusi par nastu. Vajadzēja pagaidīt kad pabeidz studijas, un tad.
Tavs perfekcionisms nepalīdz. Vispār es arī esmu tāda. Bet pēdējos gados kaut kā saprotu, ka viss nav ideāls un ne visam vajag būt.
Nu es nezinu, no malas grūti kaut ko ieteikt. Savu uztveri jau neviens neizmainīs.
23.04.2022 08:47 |
 
Reitings 315
Reģ: 14.08.2020
.Eksperte. @ 23.04.2022 08:47
Liekas, ka tās attiecības pati sev esi padarijusi par nastu. Vajadzēja pagaidīt kad pabeidz studijas, un tad.
Tavs perfekcionisms nepalīdz. Vispār es arī esmu tāda. Bet pēdējos gados kaut kā saprotu, ka viss nav ideāls un ne visam vajag būt.
Nu es nezinu, no malas grūti kaut ko ieteikt. Savu uztveri jau neviens neizmainīs.

Es saprotu, atzīstu, ka attiecības iespējams sasteidzu, bet tajā brīdī gribējās paflirtēt, jo galvā doma "viņam nepatikšu", bet drosmi saņēmos un bija moments, pirmā uzaicināju satikties divātā, pēc tam viņš un tā izveidojās. Tagad saprotu, ka nevajadzēja steigties, jo pirmajos 2 mēnešos biju tik ļoti apmāta ar mīlestību, ka tikāmies katru otro dienu, braucu pie viņa, viņš pie manis, sākām kopā pavadīt nedēļas nogales uc. un neizdarīju savus darbus, tagad jādara un tagad kļūstu kašķīga, kad mani iztraucē, dusmojos, ka prasa veltīt laiku utml. Saprotu, ka jāsavaldās un jau samierinājos, ka šis būs pārbaudījums mūsu attiecībām. Atklāti pateicu, ka ir pakaļā universitātē, jāsarauj viss un es nevaru vairāk tik daudz laika pavadīt kopā
23.04.2022 10:20 |
 
Reitings 315
Reģ: 14.08.2020
piparkucina1 @ 22.04.2022 18:30
+ Tavs perfekcionisms Tev traucē dzīvot vieglāk. Izvērtē katrā situācijā vai tas, kad Tevi ar to nomāc būs svarīgi pēc pāris mēnešiem, ja atbilde ir nē, tad mieru. Visam nav jābūt perfektam, ar to tikai sevi sabeigsi. Izvērtē arī universitātes darbos, kas ir svarīgi, kas mazāk un plāno laiku. Ja Tu savāksi savu laika plānošanu Tev mazināsies stress un varēsi veikt darbus. Protams, galvā visas domas ir lielā bardakā, uzraksti priekšā, saliec plānu, atzīmē izdarīto. Nenosodi sevi, ja kādu dienu esi palaidusies. Es arī biju/dažbrīd joprojām esmu baigā perfekcioniste uz lietām, kuras man svarīgas, taču es arī mācos atlaist to savu sīkumainību, tas tikai bojā nervus un iedzen panikā.
Ā, vēl par pašvērtējumu un tiem kompleksiem. Esi ievērojusi filmās, ka reizēm ir kāds, nu, ne visai glīts aktieris (filmas varonis), bet attieksme, rīcība, iekšējā pasaule, PAŠPĀRLIECINĀTĪBA liek tam cilvēkam būt tik pievilcīgam, ka zini vai samīlos, bet sākumā domāju “ai, šis nekāds.” Viss nav tikai izskatā, būsi pārliecināta par sevi, iemīlēsi un citi Tevi iemīlēs. Kā iemīlēt sevi? Laikam sākt ar rūpēm gan emocionālo pusi, gan fiziski. Un darot labu sev, Tu iemīlēsies sevī, sev Tu esi tikai viena un kāpēc domāt sliktu.

Es saprotu... tagad domāju vai pagājušā gada kursa darbs par kuru pārdzīvoju un dabūju tikai 7 tagad man kaut ko maina? Nē. Toreiz bija nepatīkami, jo tur ieguldījos, likās, ka būs labāk, bet vai tagad tam ir nozīme? Nemaz. Pat brīnumainā kārtā budžetā noturējos toreiz. Viss beidzās labi, bet vienalga vienmēr galvā doma - tu varēji labāk.
23.04.2022 10:22 |
 
Reitings 315
Reģ: 14.08.2020
piparkucina1 @ 22.04.2022 18:22
Ja studē pēdējo gadu, tad vismaz problēmas ar universitāti drīz, drīz vairs nebūs. Ir grūti posmi un Tu šobrīd esi tajā, bet viss mainīsies. Vismaz no manu skatu punkta izskatās, ka visas Tavas problēmas ir stipri saistītas.
Tu izjūti trauksmi, jo ir daudz darbu universitātē, kas secīgi “bojā” visu pārējo, kontstants stress. Ir viegli teikt, bet ir ļoti svarīga laika plānošana. Ir jāatrod, kaut stunda dienā sev un tikai vienīgi sev. Tu nevari sagaidīt no pastaigas, kurā izej, ka paliks labāk, ja dari to speciāli un pastaigas laikā neatbrīvojies. Varbūt sāc ar vienkāršām lietām - uzliec mūziku, ieej dušā, saģērbies, sapucējies kaut nedaudz, lai jūties skaista sev, vai nepucējies, bet uztaisi kādu sejas kopšanas procedūru un jūties apčubināta. Paraudi, padejo, padusmojies esi pret sevi atklāta. Ja vajag parunājies, samīļo sevi, esi sev. Vajag atrast kādu nodarbi, kura iedod Flow stāvokli, kad visu aizmirsti, kaut vai trauku mazgāšana, salātu griešana, zīmēšana, skriešana utml, kad sanāk ne par ko nedomāt. Tas mazinās stresu. Un vēl stresu mazinās pierakstu izveide, kur visus darbus uzliec uz papīra, saplāno laiku + OBLIGĀTI arī laiku sev un savam draugam, ne tikai kārtējo eseju.
Un par kašķīgumu? Ja atbrīvosies kaut drusku no stresa Tu vairs nebūsi kašķīga pret savu draugu, kuru nevēlies pazaudēt. + ir jāturpina šajā grūtajā posmā nenolikt sevi, viņam noteikti garšo Tevis gatavotais ēdiens, jo to esi gatavojusi Tu un pieņem to, ka tā ir, pat, ja priekš Tevis tā nav. Tu visu velc caur sevi, bet citi tā var nedomāt un tas ir normāli, nevajag uzspiest savas negatīvās domas. Pieņem labos vārdus, lai tie Tevi iepriecina! Un ja draugs jau Tevi ir “pacietis” tad jau tiešām dikti patīc viņam un nekur nepazudīs! Izrādi mīļumu, un zelta likums - pirms gulēt’ iešanas 1 minūti klusumā apskaujaties - ražojas laimes hormons, labas emocijas + spiediens no otra atņem stresu.

Jā, piekrītu par tām mazajām lietiņām, tas palīdz. Piemēram, kafiju parasti dzeru nesteidzīgi, izbaudu procesu, principā man ir ""ceļos, lai dzertu kafiju"" moto un tas mazais prieciņš. Laikam svarīgakais iemācīties balansēt, saprast, ka nu pasaule nesabruks un dzīve nebeigsies, ja vienu dienu paņemšu brīvu, jo ja tā padomā - stresojot laiks ari paiet....
Bet vispār traki ir strādāt un studēt. Agrāk likās, ka es jauna un būs vieglāk, bet tā laika vispār nav...
23.04.2022 10:25 |
 
Reitings 418
Reģ: 16.03.2016
nav draudzeņu vairs

Tev, Radler un Naktsputnam ir jākļūst par draudzenēm. Jums tās tēmas ir praktiski identiskas, gandrīz vai it kā viens cilvēks no 3 profiliem postotu. Noteikti atradīsiet daudz kopīga.
un neizdarīju savus darbus, tagad jādara un tagad kļūstu kašķīga, kad mani iztraucē, dusmojos .. ir pakaļā universitātē, jāsarauj viss

Problēma arī vienmēr viena - nedarāt to, ko vajag, tad, kad vajag, un tad meklējat kaut kādas tējiņas, eļļiņas, sevis iemīlēšanas padomus utt., kas tad kaut kā mazinās stresu par visiem ielaistajiem darbiem.
Come on.
Iemācieties prioretizēt, darīt to, ko vajag, tad, kad vajag (ja to tiešām vajag, jo jau tika minētas pierakstu pārrakstīšanas, lai ir 'perfekti' u.tml. lietas). Tas arī palīdzēs 'sevi iemīlēt', lai gan manuprāt tā ir klišeja. Vienīgā Tava problēma ir tas, ka Tu pati sevi dzen stresā, jo nedari darbus, un pati sevi par to ienīsti, jo apzinies, ka pati sev bojā dzīvi.
23.04.2022 13:29 |
 
Reitings 160
Reģ: 16.12.2021
Man ir ļoti līdzīgi. Tikai attiecības man ir 3 gadus, nevis 3 mēnešus. Un uni nestudēju, tikai strādāju.
Arī nepatīku sev, jūtos kā pēdējā lūzere. Lieku tiesības jau gandrīz gadu, 2 eksāmenos esmu izkritusi, vairāk kā 40 braukšanas, emocionāli ir grūti, jūtos nereāli stulba un vainoju sevi pie tā. Draugam arī pēdējos mēnešus grūti ar mani, saka, ka viss ko viņš dzird ikdienā ir mani psihi un tas, kā es sevi noniecinu, nemīlu. Vēlos to mainīt - savu attieksmi pret sevi, skatījumu uz dzīvi, reakciju uz visādām neveiksmēm, grūtībām, jo visu laiku liekas, ka visiem apkārt viss ir cool un visiem viss nāk tik viegli, bet man nē un es ar to nespēju sadzīvot un to pieņemt. Vērsos pie psihoterapeita. Šobrīd tikai viens seanss ir bijis, bet ceru, ka tas kaut kā palīdzēs, dzīvosim, redzēsim, kā saka. Anyways, tu neesi viena tāda! Un ieteikumu man nav, iespējams, esmu vēl vairāk izmisusi, tapēc nekādu padomu dot es nevarēšu… Katrā ziņā, turies! 🫶
23.04.2022 13:30 |
 
Reitings 1349
Reģ: 05.08.2021
visiem apkārt viss ir cool un visiem viss nāk tik viegli

Tās ir tikai ārējās fasādītes, kas izskatās "got their shit together," man personīgi būtu grūti nosaukt kaut vai pāris cilvēkus, kuriem dotajā brīdī viss ir ok. ļoti sarežģīts laiks, mums visiem.
23.04.2022 14:02 |
 
Reitings 315
Reģ: 14.08.2020
Problēma arī vienmēr viena - nedarāt to, ko vajag, tad, kad vajag, un tad meklējat kaut kādas tējiņas, eļļiņas, sevis iemīlēšanas padomus utt., kas tad kaut kā mazinās stresu par visiem ielaistajiem darbiem

Es zinu, ka jādara lietas, kad jādara, bet man neiet tik viegli un tā apziņa, ka vienmēr var labāk vai vispār nedari, ja nevari.
Trauksme man ir parādījusies pēdējā laika, kopš atsāku strādāt, jo tagad laiks daudz mazāk ir un tad iedomājoties, ka neko nepaspēšu un sevi satraucu, nevaru sakoncentrēties un rezultātā nepaspēju vēl vairāk.
Man nav tik viegla galva, bet esmu apņēmusies pabeigt studijas, lai dabūtu sev labāku darbu ub jo man interesē tas ko studēju, lai gan reizem ir ļoti grūti, bet vismaz priecājos, ka noturējos budžeta un nevajag maksāt. Bet tā pamatā ir ieguldīts laiks, mēģinājumi nepadoties un nesbrukt, ka reizēm sev uzdodu jautājumu - kāpēc vajadzēja tā no ādas līst? Pasaule neapstājas, ja kaut kas nesanāk, bet gribas būt kaut ku labai.
Un tad šaja brīdī saprotu, ka viss ar ko varu “palepoties” ir finansiāla neatkarība un labas atzīmes, ko nevienam nevajag.
Labi, man ir arī hobijs mēģināt jaunas receptes. Atrodu internetā un gatvoju. Ja tas priekš sevis, tad šķiet, ka ir ok, bet ja citam jāgatavo, tad ieslēdzas nepārliecinātība par sevi, piekasīšanās pie visa utml . Nesaucu sevi arī par pavāri, jo šim hobijam pievērsos salīdzinoši nesenn
Vienkārši “grauž” tas, ka citi strādā un labi pelna, studē, iet uz sporta zāli, brauc izbraucienos nedēļas nogalēs, dara tik daudz, bet es nevaru atslābināties ub izbaudīt citas lietas. Vienmer škiet, ka citien iet vieglāk ub es nevaru dzīvot tik piepildītu dzīvi, jo esmu apsēsta ar nekam nederīgiem dzîves sīkumiem.
Atceros ka attiecību sākumā raudāju, kad draugs teica labas lietas par mani. Kādai šķitīs wtf, kas tur tāds, komplimenti...bet šķiet, ka sevi tik ļoti nemīlu, ka pat tadas lietas liek raudst no laimes, ka kādam esmu svarīga
23.04.2022 14:03 |
 
Reitings 1349
Reģ: 05.08.2021
"pēc vētras vienmēr spīdes saule" aptuveni tā reiz teica Kaupers👆🏼
23.04.2022 14:06 |
 
Autorizēts lietotājsPatīk
Reitings 2134
Reģ: 02.01.2022
Val @ 23.04.2022 13:30
Man ir ļoti līdzīgi. Tikai attiecības man ir 3 gadus, nevis 3 mēnešus. Un uni nestudēju, tikai strādāju.
Arī nepatīku sev, jūtos kā pēdējā lūzere. Lieku tiesības jau gandrīz gadu, 2 eksāmenos esmu izkritusi, vairāk kā 40 braukšanas, emocionāli ir grūti, jūtos nereāli stulba un vainoju sevi pie tā. Draugam arī pēdējos mēnešus grūti ar mani, saka, ka viss ko viņš dzird ikdienā ir mani psihi un tas, kā es sevi noniecinu, nemīlu. Vēlos to mainīt - savu attieksmi pret sevi, skatījumu uz dzīvi, reakciju uz visādām neveiksmēm, grūtībām, jo visu laiku liekas, ka visiem apkārt viss ir cool un visiem viss nāk tik viegli, bet man nē un es ar to nespēju sadzīvot un to pieņemt. Vērsos pie psihoterapeita. Šobrīd tikai viens seanss ir bijis, bet ceru, ka tas kaut kā palīdzēs, dzīvosim, redzēsim, kā saka. Anyways, tu neesi viena tāda! Un ieteikumu man nav, iespējams, esmu vēl vairāk izmisusi, tapēc nekādu padomu dot es nevarēšu… Katrā ziņā, turies! ?

Vieglāk teikt kā izdarīt, bet tiešām, jābeidz psihot par to, ja neiet. Domā man iet? Domā te visām iet? Pat Beyonce neiet kā gribas. 😀
Vispār nekas nevienam neatnāk viegli. Un neesi stulba, ja ir 40 braukšanas. Iespējams tu vienkārši nespēj koncentrēties uz vienu lietu 100%. Esi saraustīta uz visām pusēm, rezultātā nekur neiet kā vajag. Kaut kas ir jāatmet. Pabeidz uni, tiesības noliksi pēc tam. Jeb otrādi, nezinu kā ir pareizāk.
23.04.2022 14:16 |
 
Reitings 418
Reģ: 16.03.2016
Tās ir tikai ārējās fasādītes, kas izskatās "got their shit together," man personīgi būtu grūti nosaukt kaut vai pāris cilvēkus, kuriem dotajā brīdī viss ir ok. ļoti sarežģīts laiks, mums visiem.

Viena versija, ka tās ir ārējās fasādes. Otra, ka komentāra autore uzskata, ka citiem viss tiek bez maz vai pienests uz sudraba paplātes un nekas nav jādara, tikai viņai vienai jāpieliek pūles. Ir viegli skatīties uz citiem no malas un nonivelēt viņu sasniegumus ar frāzēm - ai, Tev jau tur vispār nekas nebija jādara, nekāds darbs vai pūles nebija jāiegulda, bet turpretī *man* ir citādi!!!!
RedBull arī praktiski to pašu raksta
Vienmer škiet, ka citien iet vieglāk

Es nezinu, kuram būtu tik viegli apvienot darbu ar studijām un vēl tam pa virsu darbā studenta gados arī labi pelnīt un nedēļas nogalēs kaut kur braukāt. Kad studēju, nezināju nevienu ar šādu dzīvesveidu. Kur nu vēl iedomāties, ka darbs ar lielām algām ir lielai daļai vai vairākumam studentu, un ir šiem cilvēkiem nācis viegli.
tā apziņa, ka vienmēr var labāk vai vispār nedari, ja nevari. ... esmu apsēsta ar nekam nederīgiem dzîves sīkumiem.

Tāpēc es arī rakstu, ka jums visām trijām (vai vismaz Tev un Radler) problēma ir tieši tajā, ka jūs nespējat neko prioretizēt, neatšķirat svarīgas lietas no nesvarīgām, peldat kaut kur mākoņos. Darbā Tu taču priekšniecībai nesaki, ka "to nedarīju, jo sapratu, ka nevarēšu izdarīt ideāli uz visiem 10000% tāpēc izlēmu nedarīt vispār"? Darbā cilvēki parasti saprot, ka izdarīt 100% darba normāli ir daudz labāk nekā neizdarīt 90% darba vispār, jo visu laiku notērēji uz 10%, bet toties tie 10% ir izdarīti pilnīgi ideāli.
23.04.2022 15:39 |
 
Reitings 106
Reģ: 07.04.2022
Man šķiet, ka augstskolas pēdējā kursa pēdējie mēneši ir viens no pašiem saspringtākajiem posmiem cilvēka dzīvē. Man diplomdarba pēdējās rakstīšanas dienās pat tika izsaukti ātrie, jo man bija pamatīga panikas lēkme, likās, ka sirdslēkme, bet tie bija tikai nervi. Pēc ģim. ārsta ieteikuma uz diplomdarba prezentāciju gāju vairāku Xanax tablešu ietekmē (pirms tam nekad neko tādu nelietoju). Tas nekad vairs nav noticis, jo pat strādāšana vairākos darbos 7 dienas nedēļā nav salīdzināma ar diplomdarba rakstīšanas spriedzi.
Būtībā pēc augstskolas beigšanas ļoti daudz ko tveru vieglāk, pat nezinu uz savas ādas, kas ir nepieciešamība piektdienās atslābināties ar vīna glāzi vai ko tamlīdzīgu.
Izturi šos pēdējos mēnešus, pēc diploma saņemšanas dzīvei vajadzētu šķist daudz vienkāršākai.
23.04.2022 16:24 |
 
Patīk
Reitings 314
Reģ: 28.07.2021
Manuprāt, atsevišķas komentētājas te nesaprot, ka cilvēkiem ar zemu pasvērtējumu(lasīt - tuvu nullei) nav iespējams tā ņemt un atslābināties, nešaustot sevi.
Kādreiz man bija ļoti sačakarēts pašvērtējums, trauksme, stress, arī perfekcionisms un pirmajā kursā es iedzīvojos arī problēmās - naktis nevarēju pagulēt, pēc tam no konstants miega bada bija fiziski konkrēti sūdīgi utml. Tagad lai gan es neesmu apmierināta at sevi pilnībā, es esmu iemācījusies novērtēt mazās lietas - to ka cepju garšīgas pankūkas :D, to, ka es es par visiem rūpējo(to vairāki cilvēki ir teikuši), to, ka es jebkurs gadījumā iziešu no situācijas utml. Man ir ari attiecibas, jau vairak kā gadu un lai gan bija nesen krīzīte, tomēr vēl tāpat esam kopā un vīrietis liek man justies novērtētai.
Tāpat esmu pamanījusi, ka manikīrs un frizieris, mājas spā liek man justies labāk. Vismaz uz kādu brīdi. Ceļ pašapziņu.
Bet tas noteikti ko ieteiktu - meklē atbalsta personu(kam izstāstīt savas emocijas) vai piesakies pie psihoterapeit, varbut palīdzēs. Var pamēģināt pierakstīt emocijas.. vienkārši emocijas vajag izlaist un sākumā tev jāiztur sis posms dzīvē(cita diskusijā minēji, ka raksti bakalauru, ne?), jāpabeidz studijas, jāpalutina sevi ar atpūtu ub tad, kad tev tie stresa faktori ir nedaudz garām, tu vari sākt stradat pie sevis, bet pagaidam - izturibu!
23.04.2022 21:46 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits