.Eksperte. @ 23.04.2022 08:47Liekas, ka tās attiecības pati sev esi padarijusi par nastu. Vajadzēja pagaidīt kad pabeidz studijas, un tad.
Tavs perfekcionisms nepalīdz. Vispār es arī esmu tāda. Bet pēdējos gados kaut kā saprotu, ka viss nav ideāls un ne visam vajag būt.
Nu es nezinu, no malas grūti kaut ko ieteikt. Savu uztveri jau neviens neizmainīs.
piparkucina1 @ 22.04.2022 18:30+ Tavs perfekcionisms Tev traucē dzīvot vieglāk. Izvērtē katrā situācijā vai tas, kad Tevi ar to nomāc būs svarīgi pēc pāris mēnešiem, ja atbilde ir nē, tad mieru. Visam nav jābūt perfektam, ar to tikai sevi sabeigsi. Izvērtē arī universitātes darbos, kas ir svarīgi, kas mazāk un plāno laiku. Ja Tu savāksi savu laika plānošanu Tev mazināsies stress un varēsi veikt darbus. Protams, galvā visas domas ir lielā bardakā, uzraksti priekšā, saliec plānu, atzīmē izdarīto. Nenosodi sevi, ja kādu dienu esi palaidusies. Es arī biju/dažbrīd joprojām esmu baigā perfekcioniste uz lietām, kuras man svarīgas, taču es arī mācos atlaist to savu sīkumainību, tas tikai bojā nervus un iedzen panikā.
Ā, vēl par pašvērtējumu un tiem kompleksiem. Esi ievērojusi filmās, ka reizēm ir kāds, nu, ne visai glīts aktieris (filmas varonis), bet attieksme, rīcība, iekšējā pasaule, PAŠPĀRLIECINĀTĪBA liek tam cilvēkam būt tik pievilcīgam, ka zini vai samīlos, bet sākumā domāju “ai, šis nekāds.” Viss nav tikai izskatā, būsi pārliecināta par sevi, iemīlēsi un citi Tevi iemīlēs. Kā iemīlēt sevi? Laikam sākt ar rūpēm gan emocionālo pusi, gan fiziski. Un darot labu sev, Tu iemīlēsies sevī, sev Tu esi tikai viena un kāpēc domāt sliktu.
piparkucina1 @ 22.04.2022 18:22Ja studē pēdējo gadu, tad vismaz problēmas ar universitāti drīz, drīz vairs nebūs. Ir grūti posmi un Tu šobrīd esi tajā, bet viss mainīsies. Vismaz no manu skatu punkta izskatās, ka visas Tavas problēmas ir stipri saistītas.
Tu izjūti trauksmi, jo ir daudz darbu universitātē, kas secīgi “bojā” visu pārējo, kontstants stress. Ir viegli teikt, bet ir ļoti svarīga laika plānošana. Ir jāatrod, kaut stunda dienā sev un tikai vienīgi sev. Tu nevari sagaidīt no pastaigas, kurā izej, ka paliks labāk, ja dari to speciāli un pastaigas laikā neatbrīvojies. Varbūt sāc ar vienkāršām lietām - uzliec mūziku, ieej dušā, saģērbies, sapucējies kaut nedaudz, lai jūties skaista sev, vai nepucējies, bet uztaisi kādu sejas kopšanas procedūru un jūties apčubināta. Paraudi, padejo, padusmojies esi pret sevi atklāta. Ja vajag parunājies, samīļo sevi, esi sev. Vajag atrast kādu nodarbi, kura iedod Flow stāvokli, kad visu aizmirsti, kaut vai trauku mazgāšana, salātu griešana, zīmēšana, skriešana utml, kad sanāk ne par ko nedomāt. Tas mazinās stresu. Un vēl stresu mazinās pierakstu izveide, kur visus darbus uzliec uz papīra, saplāno laiku + OBLIGĀTI arī laiku sev un savam draugam, ne tikai kārtējo eseju.
Un par kašķīgumu? Ja atbrīvosies kaut drusku no stresa Tu vairs nebūsi kašķīga pret savu draugu, kuru nevēlies pazaudēt. + ir jāturpina šajā grūtajā posmā nenolikt sevi, viņam noteikti garšo Tevis gatavotais ēdiens, jo to esi gatavojusi Tu un pieņem to, ka tā ir, pat, ja priekš Tevis tā nav. Tu visu velc caur sevi, bet citi tā var nedomāt un tas ir normāli, nevajag uzspiest savas negatīvās domas. Pieņem labos vārdus, lai tie Tevi iepriecina! Un ja draugs jau Tevi ir “pacietis” tad jau tiešām dikti patīc viņam un nekur nepazudīs! Izrādi mīļumu, un zelta likums - pirms gulēt’ iešanas 1 minūti klusumā apskaujaties - ražojas laimes hormons, labas emocijas + spiediens no otra atņem stresu.
nav draudzeņu vairs
un neizdarīju savus darbus, tagad jādara un tagad kļūstu kašķīga, kad mani iztraucē, dusmojos .. ir pakaļā universitātē, jāsarauj viss
visiem apkārt viss ir cool un visiem viss nāk tik viegli
Problēma arī vienmēr viena - nedarāt to, ko vajag, tad, kad vajag, un tad meklējat kaut kādas tējiņas, eļļiņas, sevis iemīlēšanas padomus utt., kas tad kaut kā mazinās stresu par visiem ielaistajiem darbiem
Val @ 23.04.2022 13:30Man ir ļoti līdzīgi. Tikai attiecības man ir 3 gadus, nevis 3 mēnešus. Un uni nestudēju, tikai strādāju.
Arī nepatīku sev, jūtos kā pēdējā lūzere. Lieku tiesības jau gandrīz gadu, 2 eksāmenos esmu izkritusi, vairāk kā 40 braukšanas, emocionāli ir grūti, jūtos nereāli stulba un vainoju sevi pie tā. Draugam arī pēdējos mēnešus grūti ar mani, saka, ka viss ko viņš dzird ikdienā ir mani psihi un tas, kā es sevi noniecinu, nemīlu. Vēlos to mainīt - savu attieksmi pret sevi, skatījumu uz dzīvi, reakciju uz visādām neveiksmēm, grūtībām, jo visu laiku liekas, ka visiem apkārt viss ir cool un visiem viss nāk tik viegli, bet man nē un es ar to nespēju sadzīvot un to pieņemt. Vērsos pie psihoterapeita. Šobrīd tikai viens seanss ir bijis, bet ceru, ka tas kaut kā palīdzēs, dzīvosim, redzēsim, kā saka. Anyways, tu neesi viena tāda! Un ieteikumu man nav, iespējams, esmu vēl vairāk izmisusi, tapēc nekādu padomu dot es nevarēšu… Katrā ziņā, turies! ?
Tās ir tikai ārējās fasādītes, kas izskatās "got their shit together," man personīgi būtu grūti nosaukt kaut vai pāris cilvēkus, kuriem dotajā brīdī viss ir ok. ļoti sarežģīts laiks, mums visiem.
Vienmer škiet, ka citien iet vieglāk
tā apziņa, ka vienmēr var labāk vai vispār nedari, ja nevari. ... esmu apsēsta ar nekam nederīgiem dzîves sīkumiem.
315
