Smaga pagātne

Drīzāk psihoterapija. Nesaprotu, kāds šeit sakars dziedniekiem?

Ar nosūtījumu no ģimenes ārsta vari tikt pie 10 bezmaksas psihologa konsultācijām. Pameklē info par šo.
Ja nevari atļauties apmaksāt tad vari pieteikties pie psihologu studentiem LU psiholoģiskas palīdzības centra.
Ja finanses nav problēma tad iesaku Ivetu Pļaviņu vai Lieni Āboliņu, pieņem Rīgas centra.
Domāju, vairumam cilvēku ir notikumi vai periodi dzive bijusi kurus grūti pieņemt. Ar pieņemšanu var strādāt un gūt atbalstu, atvieglojumu. Droši jautā ja ir vēl jautājumi. Lai izdodas ;)

Tikai lūdzu neej pie zilniekiem un dziedniekiem, šī ir psihologu, psihoterapeitu kompetence.

Piekrītu, ka nevajag iet pie šo mistisko "profesiju" pārstāvjiem. Tā sauktajiem dziedniekiem, pareģotājiem, ekstrasensiem, burvjiem pašiem ir nopietnas psihiskas problēmas. Šeit vajag strādāt ar profesionāļiem, kuru darbība balstās zinātnē.

Vēljoprojām brīnos, kur atrodās tik daudz jukušu cilvēku, kas vēlas "ārstēties" pie šiem šarlatāniem. Vai nezinājāt, ka starp šiem dziedniekiem, ekstrasensiem, sektantiem u. c. ir krāpnieki, šizofrēniķi u.c. nevēlamas personas? Brīnos, ka šo arodu pratēji vēl nav nonākuši psihiatriskajā slimnīcā. Agrāk padomju laikos vismaz šādas personas kontrolēja un aizliedza to darbību, tagad tādi ir palaisti brīvsolī, pat var strādāt legāli.

Santa1992 @ 19.04.2022 15:59

Ar nosūtījumu no ģimenes ārsta vari tikt pie 10 bezmaksas psihologa konsultācijām. Pameklē info par šo.
Ja nevari atļauties apmaksāt tad vari pieteikties pie psihologu studentiem LU psiholoģiskas palīdzības centra.
Ja finanses nav problēma tad iesaku Ivetu Pļaviņu vai Lieni Āboliņu, pieņem Rīgas centra.
Domāju, vairumam cilvēku ir notikumi vai periodi dzive bijusi kurus grūti pieņemt. Ar pieņemšanu var strādāt un gūt atbalstu, atvieglojumu. Droši jautā ja ir vēl jautājumi. Lai izdodas ;)

nauda nav problēma, paldies liels

Bumblebee22 @ 19.04.2022 16:09

Piekrītu, ka nevajag iet pie šo mistisko "profesiju" pārstāvjiem. Tā sauktajiem dziedniekiem, pareģotājiem, ekstrasensiem, burvjiem pašiem ir nopietnas psihiskas problēmas. Šeit vajag strādāt ar profesionāļiem, kuru darbība balstās zinātnē.

saprotu, vienkārši kad širmi rauj nost tad meklē kaut pagali jūrā. Liekas ka varbūt kāds nolādējis uttm, bet arī saprotu ka ja jau no bērnības būtu vesta pie psihoterapeita ( bija smaga s.vardarbība kad biju bērns) tad arī savadāk dzīvē būtu un tad nepieļautu citas kļūdas. Ja jau no mazotnes ielikts ir, ka esi nelaimīgs tad arī tādi izdzimteņi turpina paradīties pa dzīvi, tikmēr tiec izārstēts pats.
Tagsd man ir ideāli dzīves apstākļi, dvēseles cilvēks blakua, bet nav piedošanas sev par pagātni, pati sevi vainoju, uzmacīgas domas, ka man vienmer vajag tikai sliktu dzīvē, citu neesmu pelnījusi. Tāda sajūta ka manī ir ieslēgta programma - esi nelaimīga un ciet. Es nevsru sevi savākt. Esmu normāls cilvēks, bet es nevaru sevi savāktm un jo vairāk domu jo katra tizlāka. Līdz tam ka es atgriezisos pie varmākas un visu dzīvi cietisu un domasu par savu dveseles cilveku bet nevsresu ar vinu būt. Tas ir tāds absurds. Es raudu un pat vemju no tā. Ja varētu es labāk dabūtu atmiņas zudumu un atcerētos tikai pedejos 5 gadus ar savu dveseles cilvēku, un parejo negribētu. Jo man ir kauns un pretigi ka es pielavu to ka mani izmanto kā gaļas gabalu un kaut ko mīļu pasaka lai es kā apmata visam piekristu un ciestu. Gribetu aizbēgt bet nevarēju. Es saprotu, ka esmu vēl jauna. Citiem ir smagak bijis utt. Bet es nevaru vairs tiesam savakties. Psrasti visi nāk pie manis pēc padoma, bet pati sev nevaeu palidzet. Piedodiet ka slimi un varbut bezsakarigi sarkastiju. Vienkārši man jau vemt gribejas šo rakstot.

Sanāk, ka dzīvoji ar vīru/draugu varmāku un nu nekā nevarēji aiziet? Tad ta nu brīnums, pilna Latvija ar tādām. Vai arī tā varmācība bija bērnībā?
Kāds te, pie velna, dziednieks, tas ir psihologa, ja ne psihiatra lauciņš. Ej uz cāļa portālu, tur simtos tādas, prasi labu galvas dakteru kontaktus. Pie pesteļotājiem varēsi skriet, ja mājās sāks pārvietoties mēbeles, šī nav pesteļotāju problēma.

Tu esi ceļa sākuma - pieņemt to, ka neesi atbildīga par to ko darīji kad biji bērns, jo nevarēji sevi pasargāt. Tu nebiji pietiekami nobriedusi lai risinātu tik nopietnu situāciju. Taču tagad, kad esi pieaudzis cilvēks tā ir Tava izvēle - iemācīties piedot sev un ar līdzjūtību atskatīties uz savu sāpīgo pieredzi, mīlēt sevi šeit un tagad, uzņemties atbildību par to, ko šobrīd dari dzive un kopt attiecibas ar savu dvēseles cilvēku. Diemžēl, s.vardarbību piedzīvo vairāk cilvēku nekā varam iedomāties, bet dzīvei tāpat ir jāturpinās un nevar ļaut sāpīgam atmiņām parnemt kontroli par dzīvi. Un terapija ir noteiktas metodes ka ar to strādāt. Tu ilgi dzīvo nesaņemot vajadzīgo atbalstu un tas ir grūti.

Sarma1986 @ 19.04.2022 17:40

Sanāk, ka dzīvoji ar vīru/draugu varmāku un nu nekā nevarēji aiziet? Tad ta nu brīnums, pilna Latvija ar tādām. Vai arī tā varmācība bija bērnībā?
Kāds te, pie velna, dziednieks, tas ir psihologa, ja ne psihiatra lauciņš. Ej uz cāļa portālu, tur simtos tādas, prasi labu galvas dakteru kontaktus. Pie pesteļotājiem varēsi skriet, ja mājās sāks pārvietoties mēbeles, šī nav pesteļotāju problēma.

Nē es nedzīvoju kopā ar varmāku paldies Dievam. Pat attiecību nebija īsti. Biju ļoti jauna. Un viņš emocionāli un fiziski ietekmēja visu laiku. Tas bija periodiem. 2 gadus bet pa periodiem. Man sapigi to stastīt ir.
Bērnībā man uzmācās radinieks. Es saprotu, pesteļotāji te nevieta. Vienkārši tiešām smagi. Nebūtu smagi es te vispār neko nerakstītu.

Santa1992 @ 19.04.2022 17:42

Tu esi ceļa sākuma - pieņemt to, ka neesi atbildīga par to ko darīji kad biji bērns, jo nevarēji sevi pasargāt. Tu nebiji pietiekami nobriedusi lai risinātu tik nopietnu situāciju. Taču tagad, kad esi pieaudzis cilvēks tā ir Tava izvēle - iemācīties piedot sev un ar līdzjūtību atskatīties uz savu sāpīgo pieredzi, mīlēt sevi šeit un tagad, uzņemties atbildību par to, ko šobrīd dari dzive un kopt attiecibas ar savu dvēseles cilvēku. Diemžēl, s.vardarbību piedzīvo vairāk cilvēku nekā varam iedomāties, bet dzīvei tāpat ir jāturpinās un nevar ļaut sāpīgam atmiņām parnemt kontroli par dzīvi. Un terapija ir noteiktas metodes ka ar to strādāt. Tu ilgi dzīvo nesaņemot vajadzīgo atbalstu un tas ir grūti.

jā es vainoju sevi par visu. Es ar saprotu ka bērnībā biju maza un nesapratu. Vēlāk jaunībā biju satraumēta un man likās ka nekas labāks man nebūs kā tikai varmacība un emocionāla vardarbība. Tadel ar nevsreju to visu kontrolēt. Tadel ar ir pa miglu viss un nevaru saprast kapec es to pielavu. Jo tagsd manī ir nobriedis kaut cik cilvēks nevis tikai pārdzivojumi mani vada. Es ar apzinos ka esmu laimiga. Jo tas nebija ilgu laiku. Ne es dzivoju ar cilvēku, ne es precejos ne bernus radiju ne attiecibas bija. Man vienskrsi vajag sevi sakartot un beigt vainot. Jo pagātne ir pagājusi un tam nav nozimes un nozine ir tam no kura laika tu pats esi sācis dzivot.

Es saprotu, ka tagad izklausos murgaini vai ka problēma izzīsta no pirksta. Es vispār pa dzīvi nekad baigi nestresoju. Vajag naudu= nopelnīšu, kaut vai ar savu izglītību iešu 2.darbā grīdas mazgāt. Nevaru atļauties kaut ko= atrodu izeju lai ceļotu lēti. Man nav tā ka es izdomāju problēmas. Vienkārši tagad viss tā sagājis galvā.

Tieši tā, nozīme ir tam ka Tu tagad izvēlies dzīvot un kādas izvēles izdarīsi turpmāk. Ja Tu vaino pati sevi tad padoma labāk - ja tā situacija nebūtu notikusi ar tevi, bet ar kādu citu cilvēku. Vai Tu vainotu šo cilvēku par to, ka viņam nācās ko tādu piedzīvot? Visticamāk, ka nevainotu, bet justu līdzi. Tāpat arī izturies pret sevi. Šobrīd esi sakārtojusi savu dzīvi un tas ir labs sasniegums.

1. Ļoti labi, ka apzinies faktu, ka attieksmi pret sevi nosaki tu pati un ka vajag lietas palaist.
2. Šeit tiešām darbs terapeitam. Tas var būt ilglaicīgs, bet atrodot savu uzticības profesionāli, maziem, bet ļoti stabiliem solīšiem tiksi pie rezultāta.
3. Atceries, ka sadzīšanas process var šķist kā 5 soļi uz priekšu un 30 atpakaļ. Var gadīties, ka kādu dienu jūties labi, bet nākamajā jau atkal slikti. Tas nenozīmē, ka nevirzies. Tas nozīmē, ka pamazām ej uz rezultātu. 4.Galvenais ir nepadoties. Vienmēr sevi var salīdzināt ar kādu, kam nav kāju vai roku. Ir jābūt pateicīgam ka tev viņas ir, bet nevajag domāt, ka tāpēc taviem demoniem ir mūžīgi jādzīvo ar tevi.
Es pati esmu gājusi cauri trakām lietām. Man gan nav bijusi uzticības persona, bet pati kaut kā pēc 8 gadiem beigās savācos. Tie bija gari, pašcieņas trūkumā pavadīti gadi, kas iznes sev līdzi daudz ciešanu dēļ tā, ka nav sadziedētas traumas. Tapēc, ja man jāiesaka, tad noteikti ej pie profesionāļa.
Lai veiksmīgs ceļš uz jauno sevi!
Tev viss izdosies! 🌼

Paldies Jums liels. Man pašai liekas ka es dzenu tos dēmonus prom no sevis. Sevi analizēju. Un galvenais man blakus ir mans vīrs jau 5 gadus. Kam visu stastu. Un viņš man. Un viņam ar ir bijis smagi un neaaprotami momenti dzivē. Bet kopā visu palīdzam pārvarēt. Es pat pārvarēju bailes no augstuma. Vienkārši kāpu visur ar savu vīru. Es pati jūtu ka es dzenu ārā sliktu no sevis. Jo es sevi cik atceros, man vienmēr ir bijusi smaga sirds. Pat kad bērnudārzā gāju es baidījos ka mamma neatnāks pakaļ un skatijos pa logu un raudāju. Īstenībā man laikam nevis vainot ssvi vajag bet gan pažēlot un saprast ka bērnības un jaunības pardzivojumi neesmu es. Es esmu tagad. Visu to laiku kad es pati sev pateicu ka beidzot mana dzive un es pati piederu sev.
Paldies Jums par atbalstu un labiem vardiem. )

.Eksperte. @ 19.04.2022 17:59

1. Ļoti labi, ka apzinies faktu, ka attieksmi pret sevi nosaki tu pati un ka vajag lietas palaist.
2. Šeit tiešām darbs terapeitam. Tas var būt ilglaicīgs, bet atrodot savu uzticības profesionāli, maziem, bet ļoti stabiliem solīšiem tiksi pie rezultāta.
3. Atceries, ka sadzīšanas process var šķist kā 5 soļi uz priekšu un 30 atpakaļ. Var gadīties, ka kādu dienu jūties labi, bet nākamajā jau atkal slikti. Tas nenozīmē, ka nevirzies. Tas nozīmē, ka pamazām ej uz rezultātu. 4.Galvenais ir nepadoties. Vienmēr sevi var salīdzināt ar kādu, kam nav kāju vai roku. Ir jābūt pateicīgam ka tev viņas ir, bet nevajag domāt, ka tāpēc taviem demoniem ir mūžīgi jādzīvo ar tevi.
Es pati esmu gājusi cauri trakām lietām. Man gan nav bijusi uzticības persona, bet pati kaut kā pēc 8 gadiem beigās savācos. Tie bija gari, pašcieņas trūkumā pavadīti gadi, kas iznes sev līdzi daudz ciešanu dēļ tā, ka nav sadziedētas traumas. Tapēc, ja man jāiesaka, tad noteikti ej pie profesionāļa.
Lai veiksmīgs ceļš uz jauno sevi!
Tev viss izdosies! ?

Un Jums tagad uz problēmām kas toreiz nomāca ir skatīties viegli?

Vafelesuntatālāk @ 19.04.2022 18:33

Un Jums tagad uz problēmām kas toreiz nomāca ir skatīties viegli?

Neteikšu viegli bet vieglāk. Pieraudāti spilveni jau nav vairs gadiem. Taču tas nenozīmē, ka dažreiz nepasāp nemīlētība, nesajustā sapratne un ģimenes neesamība, kas šobrīd projecējas tajā, ka vēlos veidot savu. Un tādu, kāda man nekad nav bijusi. Kur visi ir mīlēti un gaidīti.
Tas ir darbs ar sevi. Bet man vienkārši apnika piecelties ar domu, kaut nebūtu piecēlusies. Man likās, ka dzīve paiet garām, ka kaut kas vairāk ir tajā dzīvē un vienkārši pie tā jātiek. Vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo tas tiešām ir konstants darbs pašam ar sevi, ar sevis apzināšanos, mērķtiecību un disciplīnu, pat ja besī tas ko dari. Un tagad jau tā ir daļa no manis. Darīt, darīt, darīt. Būt labākai par bijušo ES. Lai veidotu to, kur aizsniedzas ambīcijas visos dzīves līmeņos. Gan garīgajos, gan materiālos. Un ceļš uz to turpinās joprojām. Darbs pie sevis joprojām ir aktuāls. Tas nekur nav pazudis. Sevis izpratne ir garšs ceļš. Un sākas ar to, kad kontroli paņem savās rokās. Tā ir liela atbildība. Bet es ne mirkli nešaubos, ka tev tas izdodies. Griba un spēks. Tas ir viss ko vajag, lai veidotu sevi no jauna.

.Eksperte. @ 19.04.2022 19:06

Neteikšu viegli bet vieglāk. Pieraudāti spilveni jau nav vairs gadiem. Taču tas nenozīmē, ka dažreiz nepasāp nemīlētība, nesajustā sapratne un ģimenes neesamība, kas šobrīd projecējas tajā, ka vēlos veidot savu. Un tādu, kāda man nekad nav bijusi. Kur visi ir mīlēti un gaidīti.
Tas ir darbs ar sevi. Bet man vienkārši apnika piecelties ar domu, kaut nebūtu piecēlusies. Man likās, ka dzīve paiet garām, ka kaut kas vairāk ir tajā dzīvē un vienkārši pie tā jātiek. Vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo tas tiešām ir konstants darbs pašam ar sevi, ar sevis apzināšanos, mērķtiecību un disciplīnu, pat ja besī tas ko dari. Un tagad jau tā ir daļa no manis. Darīt, darīt, darīt. Būt labākai par bijušo ES. Lai veidotu to, kur aizsniedzas ambīcijas visos dzīves līmeņos. Gan garīgajos, gan materiālos. Un ceļš uz to turpinās joprojām. Darbs pie sevis joprojām ir aktuāls. Tas nekur nav pazudis. Sevis izpratne ir garšs ceļš. Un sākas ar to, kad kontroli paņem savās rokās. Tā ir liela atbildība. Bet es ne mirkli nešaubos, ka tev tas izdodies. Griba un spēks. Tas ir viss ko vajag, lai veidotu sevi no jauna.

Jūs esat stiprs cilvēks, es ceru, ka Jums viss būs vēl labāk vēl gaišāk un skaistāk)