Man ir gan laba, gan slikta pieredze ar studiju un darba apvienošanu.
Bakalaura studijas pilna laika + pilna laika darbs. Dabūju darbu birojā, konsultēju klientus gan uz vietas, gan soc.tīklos. Sākumā domāju, ka palaimējies ar vadību - ļāva iet uz studijām. Bija noteikts stundu skaits ofisā un tad pārējais laiks ārpus ofisa jāatstrādā. Bet nu tur bija pigori - esmu lekcijās, man var pazvanīt un jāsāk strādāt. Un viņiem katru mēnesi iesniedzu lekciju sarakstu, tā kā zināja, kad esmu lekcijās. Staipīju uz lekcijām līdzi datoru, lai strādātu. Neizturēju, aizgāju no studijām. Izdegu. Darbs bija 24/7 būtībā. Kompānija kārtīgi izmantoja šo stundu sadalījumu, jo nevarēja tak noteikt, ka nostrādāju tās stundas. Strādāju birojā katru sestdienu. Un arī svētkos un brīvdienās, no rītiem, pa naktīm soc.tīklos. Bet bakalauru gribējās un pamēģināju vēlreiz citā programmā, bet tas pats darbs. Bija grūti, bet sakodu zobus un bakalauru ieguvu.
Maģistrs pilna laika + darbs. Sākot maģistrantūru, nomainīju darbu. Strādāju veikalā par pārdevēju/konsultantu. Bija forši tas, ka kolēģi visi bija saprotoši. Tad man kārtoja grafiku, lai tieku uz visām lekcijām. Lekciju laikā nebombardēja kā iepriekšējā darba vieta.
2.kursā maģistrantūrā nomainīju darbu, sāku strādāt attālināti uz 0.8 slodzi, lai piektdienas brīvas. Tā man arī vadība ieteica un esmu tam pateicīga, jo bez stresa varu gan strādāt, gan studēt.
Īsāk sakot, var apvienot, tas nav viegli, bet viss ir atkarīgs no tavas darba vietas un cik esi gatava lielāko daļu no šiem studiju gadiem pavadīt tikai ar darbu un studijām. Ģimenei laika būs, bet maz. Man patīk mana 0.8 slodze, bet studēju maģistrantūrā un tur tikai piektdienas un sestdienas mums ir. Ja man būtu tagad bakalaura programma, darbu ar pilnu slodzi neizvēlētos pēc savas pieredzes.