Starp citu, es noskatījos autores pieminēto dokumentālo filmu. Sestdien demonstrēja pa LTV1. Filma par ļoti gaišu, iekšēji ļoti spēcīgu, interesantu cilvēku, kuru dzīve nav žēlojusi, bet kurš tik un tā, par spīti visam, nepadodas. Mani tādi cilvēki iedvesmo, ne rada riebumu vai neizpratni par to, kāpēc viņus rāda televīzijā. Starp citu, filmas galvenais varonis arī ir gan radošs, gan spēcīgs cilvēks. Kur problēma? Tajā, ka viņš ir invalīds? Tad tā arī saki, jopcik. Tā teikt, sauc lietas īstajos vārdos un neslēp savu riebumu pret cilvēkiem, kuriem ir garīga vai fiziska invaliditāte.
Diskusijas autore pierāda vienu patiesību par kuru savas dzīves laikā esmu ne reizi vien pārliecinājusies - nereti tie "veselie" dziļi iekšā ir daudz slimāki par tiem, kurus paši sauc par "slimajiem". Tas tā, viela pārdomām.
24
